Latvijas un Īrijas attiecības

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir apkopojusi datus par Latvijas un Īrijas divpusējām attiecībām.
Latvijas un Īrijas attiecības ir labas, izveidojies savstarpēji ieinteresēts politiskais dialogs, teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Īrijas prezidentūras laikā Latvija kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Lai atzīmētu jauno dalībvalstu uzņemšanu, 2004. gada 1. maijā Dublinu apmeklēja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un ārlietu ministrs Rihards Pīks. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES pavērās jaunas iespējas Latvijas un Īrijas attiecību padziļināšanai.
2003. gada beigās Latvija atvēra vēstniecību Dublinā. Kopš 2005. gada 25. janvāra Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā ir Indulis Ābelis.
Kopš 2005. gada 11. oktobra Īrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā ir Tims Movs (Tim Mawe).
Latvijas goda konsuls Džordžs Makallags (George McCullagh) Īrijā darbojas kopš 1996. gada.

Diplomātisko attiecību vēsture
20. gadsimta 20. gados Latvijas intereses Īrijā pārstāvēja konsulārās aģentūras Belfāstā un Londondērijā (Ziemeļīrija). 1940. gadā Īrijā (Dublinā) darbojās Latvijas goda konsulāts, kā arī vicekonsuli Korkā un Veterfordā. Īrijas intereses Latvijā pārstāvēja Lielbritānijas sūtniecība.
Pēc Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšanas 1940. gadā Īrija oficiāli deklarēja, ka tā neatzīst Latviju kā PSRS sastāvdaļu.
Latvijas neatkarības atjaunošanu Īrija reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Dokumenti par diplomātiskajām attiecībām starp abām valstīm tika parakstīti 1991. gada 9. oktobrī Īrijas ārlietu ministra Džerarda Kolinsa (Gerard Collins) vizītes laikā Latvijā.
Pirmais Īrijas vēstnieks Latvijā Ričards A. Obraiens (Richard A. O’Brien) tika akreditēts 1991. gada 27. novembrī (rezidence Varšavā).

Parlamentārā sadarbība
Latvijas un Īrijas parlamentu sadarbības grupa Saeimā tika nodibināta 1996. gadā 6. Saeimas sasaukuma laikā. Tā tika izveidota arī 8. Saeimā vadītāja Gunta Bērziņa vadībā un 9. Saeimā – Venta Armanda Kraukļa vadībā.

Latvijas darbaspēks Īrijā
Kopš 2004. gada 1. maija Īrija ir atvērusi savu darba tirgu brīvai darbaspēka kustībai no jaunajām ES dalībvalstīm. No 2000. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim 31 479 Latvijas iedzīvotāji saņēmuši Īrijas personīgos sabiedrisko pakalpojumu numurus, kurus izsniedz, lai iebraukušie Latvijas iedzīvotāji varētu izmantot Īrijas nodokļu, sociālās apdrošināšanas un sociālās labklājības sistēmu piedāvātos pakalpojumus.
Saskaņā ar Īrijas 2006.gada tautas skaitīšanas datiem Īrijā dzīvo 13 999 Latvijā dzimušas personas, savukārt Latvijas Republikas pilsoņu skaits bija 13 319.

Ekonomiskā sadarbība
Lai gan Īrija nav starp galvenajām Latvijas tirdzniecības un investīciju partnerēm, tomēr jau vairākus gadus Latvijai saglabājas pozitīva tirdzniecības bilance ar Īriju. (Īrija ir 18. vietā eksportā (1,09% no kopējā eksporta Latvijā) un 33. vietā importā (0,19% no kopējā importa Latvijā).
2007. gadā Latvijas eksports uz Īriju bija 58,9 milj. EUR, savukārt imports – 19,5 milj. EUR.

Investīcijas
2007. gada IV ceturkšņa beigās reģistrēto Īrijas tiešo investīciju Latvijā atlikumi bija 10,2 milj. LVL – turpat viss Īrijas investīciju apjoms nonācis tādās nozarēs, kā darījumi ar nekustamo īpašumu, noma, datorpakalpojumi, komercpakalpojumi. Savukārt Latvijas tiešo investīciju atlikumi šajā pašā periodā Īrijā – 0,2 milj. LVL.
2008. gada 22. decembrī LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 124 Īrijas – Latvijas kopuzņēmumi. Īrijas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā uz 2008.gada 22. decembri veido 2,78 milj. LVL. (35.vieta). Aptuveni puse Īrijas investīciju nonākušas Latvijas nekustamo īpašumu nozarē.

Sadarbība izglītībā un kultūrā
Latvijas Mākslas akadēmija Socrates/Erasmus programmas ietvaros ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Dublin Institute of Technology. Rēzeknes augstskola Erasmus projekta ietvaros sadarbojas ar Institute of Technology Tralee (mācību spēku apmaiņa). Banku augstskola Leonardo da Vinči projekta ietvaros sadarbojas ar Bank of Irland, International Services Ltd, Dublinā. Liepājas Pedagoģijas akadēmija 2005. gada jūnijā Erasmus programmas ietvaros noslēdza sadarbības līgumu ar Īrijas augstskolu Froebell College of Education.
Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrijā 2006.gadā bija ieradušies Īrijas Izglītības ministrijas pārstāvji, lai kopīgi apspriestu jautājumus par to latviešu bērnu veiksmīgu izglītošanu Īrijā, kuru vecāki strādā Īrijā.
2004. gadā ES paplašināšanās programmas ietvaros Īrijā tika organizēti dažādi pasākumi, kuru organizēšanā līdzdarbojās Latvijas vēstniecība un kuru mērķis bija sniegt plašāku informāciju par jaunajām ES dalībvalstīm. Latvijas sadraudzības pilsētā Droghedā tika atklāta latviešu fotogrāfa Māra Kundziņa izstāde “Latvijas ainavas”, notika akadēmiskā kora “Latvija” koncerts.
2005. gada martā Eiropas kultūras galvaspilsētā Korkā notika A.Granta fotogrāfiju izstāde Latvija. Mainīgā un nemainīgā realitāte projekta Enlargement ietvaros. 2005. gadā Īrijā iznāca Guntara Godiņa dzejas grāmata “Flying Blind” angļu valodā. Savukārt 2006. gada nogalē Īrijas vēstniecība Rīgā sadarbībā ar kinoteātri “K-Suns” Latvijas skatītājiem piedāvāja iepazīties ar Īrijas labāko filmu retrospekciju.
2007. gada martā grāmatas “The Third Shore. The Women’s Fiction from East Central Europe” prezentācijā Dublinā piedalījās Nora Ikstena, kuras stāsts “Svēto izpriecas” iekļauts grāmatā.
2006.gadā no 1. līdz 7.decembrim Īrijas vēstniecība sadarbībā ar kinoteātri “K.Suns” piedāvāja Īrijas augstākās kvalitātes filmu programmu.
2006. gada beigās Rīgā un 2007. gada sākumā Ventspilī ar Īrijas vēstniecības atbalstu notika izstāde par Džeimsa Džoisa dzīvi un darbu, savukārt 2007. gada septembrī Rīgā un oktobrī – Daugavpilī notika izstāde par Semjuela Beketa dzīvi un darbu.
2007. gadā Dublinas Karaliskajā Akadēmijā viesojās un sniedza koncertu Rīgas Saksofonu kvartets un RIX klavieru trio (Jānis Maļeckis, Sandis Šteinbergs un Reinis Birznieks).
2008. gada 16. – 18. aprīlī filma “Mans vīrs Andrejs Saharovs” (režisore Ināra Kolmane) piedalījās Celtic Film Festival, Galvejā, Īrijā.

Sabiedrības integrācija
Īrijā darbojas vairākas latviešu organizācijas, to skaitā Latviešu biedrība Īrijā, Latviešu apvienība latviešiem Īrijā un Limerikas latviešu biedrība.
Latviešu biedrībai Īrijā 2005. gadā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas jautājumos sekretariāts piešķīris dotācijas Latviešu bērnu nedēļas skolai, Ziemassvētku pasākumam un foto izstādei “Latviešu dzīve Īrijā”.
2006. gadā Sekretariāts ar dotācijām atbalstījis sekojošus Latviešu apvienības latviešiem Īrijā pasākumus: dalību Svētā Patrika dienas parādē, Latviešu Īrijā dzīves atspoguļojumu dokumentālajā filmā, latviešu tautas tērpu iegādi latviešu tautas deju kolektīvam un nedēļas nogales skolas “Saulgriezīte” nodarbības.
2007. gadā atbalstītie projekti: Latviešu biedrības Īrijā projekti “Līgo svētki”, seminārs “Būsim kopā, dzīvosim labāk”, amatieru fotoizstāde, atbalsts skolai “Saulgriezīte” un tautas deju kolektīvs “Jampadracis”"; Latviešu apvienības latviešiem Īrijā projekti “Bērnu aktivitāšu centra pilnveidošana Īrijā” un “LALI Ziemassvētki”; Limerikas Latviešu biedrības projekts “Dzīvojot Īrijā saglabāt latvietību”, kā arī atbalstīts hokeja klubs “Latvian Hawks”.
2008. gadā atbalstītie projekti: bērnu zīmējumu konkursa “Apsveikums Latvijas Republikai 90 gadu jubilejā” un jauniešu domrakstu konkursa “Latvijas Republika pēc 90 gadiem” organizēšana.

Iekšlietu joma
Iekšlietu ministrija vairākus gadus sadarbojas ar Īrijas Garda Policijas koledžu, kurā Latvijas policijas vadošie darbinieki var apgūt angļu valodu.
Veidojas iekšlietu struktūru sadarbība imigrācijas jomā. 2002. gada septembrī Latvijā iepazīšanās vizītē bija Īrijas Nacionālās imigrācijas policijas amatpersonas, savukārt 2002. gada decembrī Dublinā programmas ODISSEUS ietvaros atbildes vizītē uzturējās Valsts robežsardzes amatpersonas, kuras iepazinās ar Īrijas Imigrācijas policijas struktūru, uzdevumiem, tehnisko aprīkojumu, kā arī ar īru pieredzi nelegālās imigrācijas apkarošanā. 2006. gadā notikuši vairāki pieredzes apmaiņas braucieni – 18.- 20. septembrī notika Īrijas Bēgļu apelācijas tribunāla darbinieku pieredzes apmaiņas vizīte Rīgā (Bēgļu lietu departamentā, Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”); savukārt 24.- 28. septembrī atbildes vizītē Bēgļu lietu departamenta darbiniekiem Equal projekta ietvaros bija iespēja tikties ar Īrijas nevalstiskās organizācijas “Integrētā Īrija” pārstāvjiem, kā arī citu patvēruma meklētāju un bēgļu integrācijā iesaistīto organizāciju pārstāvjiem.
Latvijas Valsts policijai ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Īrijas tiesībsargājošajām iestādēm, it īpaši Īrijas SIRENE biroju jautājumos, kas attiecas uz personu meklēšanu. Ņemot vērā lielo Latvijas un citu Baltijas valstu iedzīvotāju kopienu Īrijas Republikā, būtiski palielinājies pieprasījumu skaits saistībā ar Īrijas tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšanām un pārbaudēm, kurās policijas redzeslokā nonākuši Latvijas iedzīvotāji (gan kā aizdomās turētie, gan kā cietušie).
Vairāki dienesta pārstāvji (ar Eiropas Komisijas TAIEX biroja finansiālo atbalstu) stažējušies Īrijā, lai apgūtu labāko pieredzi informācijas vākšanā un apkopošanā par patvēruma meklētāju izcelsmes valsti.

Sadarbība labklājības jomā
Aktīva sadarbība notiek Īrijas Nodarbinātības un apmācību pārvaldes un Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras starpā. 2004. gada decembrī NVA sadarbībā ar Īrijas Nodarbinātības un apmācību pārvaldi uzsāka projektu, dodot iespēju jauniešiem mācīties un vēlāk arī strādāt Īrijā viesnīcu un restorānu jomā.
2005. un 2006. gadā Īrijas Nodarbinātības un apmācību pārvalde apmainījās pieredzē ar Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūru jautājumos par bezdarba samazināšanu un nodarbinātības veicināšanu, sadarbību darba tirgus izpētē un prognozēšanā un par veiksmīgas pieredzes EURES integrāciju nacionālajā tīklā, kā arī par Latvijas darba meklētāju, kas plāno doties strādāt uz Īriju, konsultēšanu.
2008. gadā NVA eksperti no 29.februāra līdz 3.martam piedalījās Dublinā notiekošajā starptautiskajā karjeras, izglītības un darba gadatirgū “Iespējas 2008 – Mobilitātes ciemats”, kā arī no 2008. gada 18. līdz 19.aprīlim – Korkā notiekošajā Īrijas Nodarbinātības un apmācību dienesta rīkotajā darba gadatirgū. Pasākumu laikā tika apspriesti darba tirgus attīstības veicināšanas jautājumi, ekonomiskā situācija, nepieciešamie pasākumi situācijas uzlabošanai, kā arī Īrijā strādājošo Latvijas pilsoņu attieksme pret iespēju atgriezties Latvijas darba tirgū.

Sadarbība starp valstu administrācijām
Īrijas puse ir piedāvājusi dažādus kursus un seminārus Latvijas valsts administrācijas darbiniekiem.
Valsts administrācijas skola sadarbojas ar Īriju tādās jomās kā valsts pārvaldē strādājošo ierēdņu apmācības sistēma, jaunākie sasniegumi valsts pārvaldē, ierēdņu sagatavošana darbam ES institūcijās un valsts augstāko amatpersonu kvalifikācijas paaugstināšana.
Izveidojusies sadarbība ar Īrijas Valsts administrācijas institūtu Dublinā, kura viena no aktivitātēm ir starptautiskā sadarbība gan ierēdņu apmācībā, gan konsultāciju sniegšanā valsts pārvaldes jomā.

Rīga – Dublina
2005. gada 7. aprīlī Dublinā tika parakstīts draudzības un sadarbības protokols starp Rīgu un Dublinu. Pēc Dublinas mēra Maikla Kokagana (Michael Conagan) ielūguma Latvija piedalījās Eiropas Savienības dalībvalstu galvaspilsētu mēru pasākumā “Ceļot tiltus uz galvaspilsētām”, kura laikā viesi tika iepazīstināti ar Dublinas pilsētas attīstības projektiem. Pasākuma ietvaros notika biznesa konference, kurā Dublinas uzņēmēji tika iepazīstināti ar īru investoru pieredzi jaunajās dalībvalstīs.

Vizīšu apmaiņa
Uz Īriju
2008. gada 2.-4. novembris: Valsts prezidenta Valda Zatlera darba vizīte;
2008. gada 23.-25. jūlijs: Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vizīte;
2008. gada 14.-16. maijs: Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Oskara Kastēna vizīte;
2007. gada 5.-6. maijs: Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Oskara Kastēna vizīte;
2006. gada 20. – 22. septembrī: EP Latvijas deputātu Guntara Krasta, Ineses Vaideres un Roberta Zīles vizīte (piedalīšanās Nāciju Eiropas grupas sēdē);
2006. gada 18. – 19. septembrī: Saeimas Ārlietu komisijas delegācijas darba vizīte;
2004. gada 29. – 30. novembrī: Saeimas Cilvēktiesību komisijas un Pilsonības likuma izpildes komisijas delegācijas darba vizīte;
2004. gada 1. maijā: Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un ārlietu ministra Riharda Pīka vizīte Dublinā;
2004. gada 23. – 27. janvārī: Saeimas Finanšu un budžeta komisijas delegācijas vizīte;
2003. gada 12. – 14. novembrī: Satiksmes ministra Roberta Zīles darba vizīte;
2003. gada 25. – 26. jūnijā: Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera, finanšu ministra Valda Dombrovska un ekonomikas ministra Jura Lujāna vizīte;
2003. gada 9. aprīlī: Ārlietu ministres Sandras Kalnietes oficiālā vizīte;
2002. gada 29. – 30. augustā: Labklājības ministra Viktora Jaksona piedalīšanās forumā “Izaicinājumi Eiropas sociālajam modelim”;
2002. gada 3. – 5. jūnijā: Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte;
2002. gada 24. – 27. februārī: Tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas darba vizīte;
1999. gada 13. – 16. janvārī: Ministru prezidenta biedra ES lietās Guntara Krasta darba vizīte Dublinā ES PHARE palīdzības programmas ietvaros;
1997. gada 26. – novembrī: Ārlietu ministra Valda Birkava darba vizīte;
1996. gada 13. – 14. decembrī: Premjerministra Andra Šķēles piedalīšanās ES Padomes samitā Dublinā.

No Īrijas
2008. gada 8.-9. decembris: Īrijas Eiropas lietu valsts ministra Dika Roša (Dick Roche) vizīte;
2008. gada 24.-26. janvārī: Īrijas valsts ministra e-lietu pārvaldes jautājumos Toma Kita (Tom Kitt) vizīte;
2007. gada 20.-22. maijā: Īrijas prezidentes Mērijas Makalīzes (Mary McAleese) valsts vizīte;
2006. gada 15. – 16. jūnijā: Īrijas parlamenta Eiropas lietu komisijas delegācijas vizīte komisijas priekšsēdētāja Džona Dīzija (John Deasy) vadībā;
2006. gada 7. jūnijā: Īrijas lauksaimniecības ministrijas valsts ministra Brendana Smita (Brendan Smith) vizīte;
2006. gada 28. aprīlī: Īrijas premjera biroja ģenerālsekretāra vietnieka Eiropas un starptautisko attiecību jautājumos Eoina Līrija (Eoin O`Leary) darba vizīte;
2006. gada 20. janvārī: Īrijas ārlietu ministra Dermota Aherna (Dermot Ahern) darba vizīte;
2005. gada 3. – 4. maijā: Bijušā Eiropas Parlamenta prezidenta Peta Koksa (Pat Cox) vizīte, lai saņemtu Triju Zvaigžņu Ordeni;
2004. gada 10. novembrī: Latvijas un Īrijas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas Rīgā;
2004. gada 6. maijā: Īrijas premjerministra Bertija Aherna (Bertie Ahern) vizīte;
2003. gada 27. novembrī: Īrijas premjerministra Bertija Aherna (Bertie Ahern) vizīte;
2003. gada 29. – 30. oktobrī: Īrijas darba lietu valsts ministra Franka Faheja (Frank Fahey) vizīte;
2003. gada 22. – 23. septembrī: Īrijas Dabas aizsardzības un pašvaldību ministrijas valsts ministra Peta Gelagera (Pat The Cope Gallagher) vizīte;
2003. gada 15. – 17. septembrī: Īrijas Eiropas lietu valsts ministra Dika Rouča (Dick Roche) vizīte;
2003. gada 18. – 19. jūnijā: Īrijas komunikāciju, jūrniecības un dabas resursu ministra Dermota Aherna (Dermot Ahern) vizīte;
2000. gada 19. maijā: Īrijas Finanšu ministrijas valsts ministra Martina Kallena (Martin Cullen) vizīte;
2000. gada 12. – 13. janvārī: Īrijas ārlietu ministra Dāvida Endrjūsa (David Andrews) vizīte;
1999. gada 21. – 23. martā: Īrijas parlamenta deputātu delegācijas vizīte Rīgā;
1991. gada 9. oktobrī: Īrijas ārlietu ministra Džerarda Kolinsa (Gerard Collins) vizīte.

Noslēgtie līgumi.

FOTO: baltic-ireland.ie