Starpkulturāla izglītības stratēģija Īrijā

Ņemot vērā, ka imigrācija ir krietni vien pārveidojusi Īrijas iedzīvotāju sastāvu, valdība plāno veikt izmaiņas arī izglītības stratēģijā. Piedāvājam lasītājiem Independent.ie publicētās Īrijas Bēgļu informācijas centra Komunikācijas un integrācijas nodaļas vadītāja Wale Mogaji pārdomas par migrantu vietu nākotnes izglītības sistēmā Īrijā.

Šobrīd Īrijā dzīvo 188 tautību cilvēki, ir sastopamas dažādas reliģijas un sabiedrība ir kļuvusi daudzvalodīga. Tāpēc valdība ir aicinājusi visas izglītībā ieinteresētās personas savlaicīgi izstrādāt un attīstīt starpkulturālu izglītības stratēģiju valstī.
Lai šāda stratēģija būtu ilgtspējīga, to nevar attiecināt uz konkrētu laiku, piemēram, to nedrīkst piemērot tikai ekonomikas augšupejas, vai lejupslīdes apstākļiem, līdzīgi kā tas ir ar nodarbinātības integrācijas stratēģiju. Šī pieeja izglītībai ir jāattiecina uz sabiedrību kopumā. Svarīgi ir arī tas, lai šī stratēģija tiktu uzskatīta par neatņemamu daļu kopējā skolu administrāciju stratēģijā visā Īrijā. Tāpat būtu praktiski jāpalīdz nepārprotami izskaidrot “grūtos” terminus, piemēram, – patvēruma meklētāji, bēgļi, nepavadīti nepilngadīgie un ģimenes atkalapvienošanās.
Skolotāju ar migrantu izcelsmi nodarbināšana atspoguļotu mūsdienu klašu starpkulturālo raksturu. Valdībai vajadzētu apsvērt, kā izveido shēmu, lai pieņemtu darbā skolotājus no migrantu vides, piemēram, kā tas notiek Skotijā – programmas Refugees into Teaching ietvaros. Tas varētu būt lietderīgi, jo daudzi kvalificēti cilvēki ar bēgļa pieredzi jau dzīvot šeit un vēlas strādāt, kā arī ļautu sabiedrībai gūt labumu no viņu plašajām prasmēm un kvalifikācijas. Šo pieeju var arī papildināt, izveidojot sistēmu, kas ļautu pieņemt darbā skolās migrācijas koordinatorus un reģionālos koordinatorus, kuri konsultētu specifiskajos migrācijas jautājumos. Šos indivīdus varētu rosināt uzņemties šādu lomu brīvprātīgi, sākotnēji kā izmēģinājuma iniciatīvas.
Saskaņā ar principu, ka prasībām un iespējām vajadzētu būt vienādām visiem bērniem, migrantu vērtības – kultūru, vēsturi, politiku, ekonomiku un ģeogrāfiju būtu jāiekļauj pastāvošajās mācību programmās, lai veidotu izpratni par migrācijas realitāti gan īru, gan migrantu bērniem.
“Aquis Communautaire”, kas apvieno Eiropas Savienības tiesību aktus, paredz, ka bērniem – migrantiem no ES dalībvalstīm ir tiesības lietot gan mītnes valsts valodu, gan viņu dzimto valodu. Šo ideju varētu attīstīt, organizējot kultūras dažādības dienas un ieteikumu un konsultāciju dienas, kurās konsultētu gan vietējie īru cilvēki, gan prominenti migranti.
Tā kā stratēģijai ir jāatspoguļojas visos līmeņos, jābūt alternatīviem dotāciju avotiem pieaugušajiem migrantiem, īpaši bēgļiem, ja tie nevar kvalificēties augstākās izglītības dotāciju vai bezmaksas shēmās.