Katoļu dievkalpojumi jūnijā

TONNA+ - saka:

Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).

Administrācija

TONNA+ - saka:

Patiesībā katolicisms ir no jūdaisma atdalījusies sekta,kur jūdaisms ir žīdu pasaules reliģija.Un kā zināms iz pasaules lietu kārtības,kur darīšana ar varu un naudu,tur žīdi divreiz nav jālūdz.

Austrums - saka:

Nu nevajag jau tik atklāti visiem paziņot: “Es, māsa, esmu stulba un aprobežota, un gribu, lai visi to zin!”
“Kristus Jēzus, kurš nomira, vēl vairāk – kurš ir augšāmcēlies un kurš sēž pie Dieva labās rokas un mūs aizstāv” (Rom 8,34), visdažādākajos veidos ir klātesošs savā Baznīcā: savā Vārdā, savas Baznīcas lūgšanā, “kur divi vai trīs sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū” (Mt 18,20), nabagajos, slimniekos, ieslodzītajos, septiņos sakramentos, kurus Viņš pats ir iedibinājis, Svētās Mises Upurī un liturģiskā kalpotāja personā. Taču visvairāk Viņš ir klātesošs euharistiskajās zīmēs. Euharistiskajās zīmēs Kristus ir klātesošs pilnīgi īpašā veidā. Šis klātbūtnes veids paaugstina Euharistiju pāri visiem sakramentiem un dara to par “garīgās dzīves pilnību un visu sakramentu galamērķi”. Vissvētais Euharistijas sakraments patiesi, reāli un substanciāli satur mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesu un Asinis vienībā ar Viņa dvēseli un dievišķību, tātad – Kristu visā pilnībā. Šo klātbūtni sauc par “reālu” nevis izslēdzošā veidā, it kā pārējās klātbūtnes nebūtu “reālas”, bet gan savas izcilības dēļ, jo tā ir substanciāla un tajā Kristus, Dievs un Cilvēks, ir klātesošs visā savā pilnībā. Šajā sakramentā Kristus kļūst klātesošs, maizei un vīnam pārvēršoties Kristus Miesā un Asinīs. Senie Baznīcas tēvi stingri apliecinājuši Baznīcas ticību Kristus Vārda un Svētā Gara iedarbīgumam šīs pārvēršanas īstenošanā. Tā Sv. Jānis Hrizostoms (Zeltamute) saka: “Ne jau no cilvēka ir atkarīgs tas, ka upurdāvanas kļūst par Kristus Miesu un Asinīm, bet pats Kristus, kurš mūsu dēļ ir krustā sists, to dara. Priesteris, Viņa pārstāvis, izrunā šos vārdus, taču šo vārdu iedarbīgums un žēlastība nāk no Dieva. “Tā ir mana Miesa”, Viņš saka. Šie vārdi pārvērš upurdāvanas.”

Un sv. Ambrozijs par šo pārvēršanu saka: “Būsim pārliecināti, ka mūsu priekšā ir nevis tas, ko veidojusi daba, bet ko Svētība ir pārvērtusi, un ka Svētības spēks ir lielāks par dabas spēku, jo Svētība pārveido arī pašu dabu. Vai tad Kristus vārdi, kas ne no kā varēja radīt to, kā nebija, nebūtu varējuši esošās lietas pārveidot par to, kas tās vēl nav bijušas? Jo vai tad tas ir mazāk – piešķirt lietām to sākotnējo dabu, nekā šo dabu izmainīt?”

Tridentas koncils katolisko ticību izteica īsumā, apliecinot: “Tā kā Kristus, mūsu Pestītājs, sacījis, ka tas, ko Viņš upurēja zem maizes zīmes, patiesi ir Viņa Miesa, tad Baznīcā vienmēr ir valdījusi šī pārliecība, kuru Svētais Koncils pasludina no jauna: konsekrējot maizi un vīnu, visa maizes substance pārvēršas par mūsu Kunga Kristus Miesas substanci, bet visa vīna substance – par Viņa Asiņu substanci. Svētā Katoliskā Baznīca šo pārvēršanu pienācīgi un tieši ir nosaukusi par transsubstanciāciju.” Kristus īstās Miesas un īsto Asiņu klātbūtne šajā sakramentā, kā sacījis Sv. Toms, nav uztverama ar sajūtām, bet vienīgi – ar ticību, kas balstās uz Dieva autoritāti. Lūk, kāpēc, komentēdams Sv. Lūkasa evaņģēlija tekstu: “Tā ir mana Miesa, kas par jums tiek atdota”, Sv. Kirils teicis: “Nejautā, vai tā ir patiesība, bet labāk pieņem Pestītāja vārdus ticībā, jo Viņš, kurš ir Patiesība, nemelo!”

j - saka:

Arprats,cik gari murgi!!!Varbut par budzeta naudu iemaciti Uz nodoklu maksataju rekina apguta macibu programma,tjipa proga,,patafon vechnij,ui,fui. Vel tagad par budzeta naudu macisot teologus LU, Interesanti,ko vini stradas man ir labas drosibas programmas uz datora,licenzetas,serverim ari tadam jabut.

Austrums - saka:

„Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to uzcelšu pastarā dienā. Jo Mana miesa ir patiess ēdiens un Manas asinis ir patiess dzēriens”(Jņ. 6, 54-55). Sekojoši – tam, kurš nebauda Svēto Kristus Miesu un Asinis, nav kopības ar Kristu un tas nevar būt augšāmcēlies apsolītajai mūžīgajai dzīvei. Un nav nekāda attaisnojuma tam, kurš nebauda Svēto vakarēdienu, un tiem, kuri to nevar darīt, jo ir atkrituši no Kristus Baznīcas, bez Kuras nav pestīšanas.

Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā (Jņ. 6, 56) – saka Kungs. Caur šo Lielo Noslēpumu mēs atrodamies vienotībā ar Kristu ne tikai garā, bet arī miesā. Šajā vienotībā, kura notikusi caur Kristus miesu un asinīm, mēs kļūstam jums dievišķas dabas dalībnieki (2. Pēt. 1, 4). Svētā Vakarēdiena Noslēpums spējīgs paaugstināt mūsu garu un mīkstināt mūsu akmeņainās sirdis, tuvināt mūsu dvēseles Dievam un vadīt tās uz svētām jūtām un labiem nodomiem.
Bet vai mēs visi esam šīs lielās dāvanas cienīgi? Vai mēs visi varam un drīkstam saņemt Svēto vakarēdienu? Vai varam būt pārliecināti, ka, saņēmuši Svētās Dāvanas, tiksim pestīti bez ierunām? Nepavisam. Jūda, kurš nodeva Pestītāju, saņēma vakarēdienu no Viņa šķīstajām rokām, un pēc šī kumosa tanī iegāja sātans (Jņ. 13, 27).

Daudzi no mums, nesaņemot Svēto Vakarēdienu, attaisno sevi ar necienīgumu, aizņemtību vai neticību Euharistijai.

Mēs nevaram just sevi šī Lielā Svētuma cienīgus pat tad, ja dzīvojam taisnu dzīvi un tiecamies uz svētumu. Svētums nav bezgrēcība (jo bezgrēcīgs ir tikai Dievs) – tā ir tiekšanās sekot Dieva aicinājumam: esiet svēti, jo Es esmu svēts (3 Moz. 11, 45). Svēto dāvanu saņemšanas cienīgi mēs varam būt tikai atzīstot savu necienīgumu.
Attaisnošanās ar aizņemtību, kuras dēļ nav iespējams saņemt Svētās Dāvanas, ir meli. Mēs atrodam laiku izklaidēm, kuras reizēm robežojas ar grēku, un kuras saucam par atpūtu. Atrodam laiku iepirkumiem, kuri baro miesu, bet par savas dvēseles barību aizmirstam. Bez šaubām, miesa ir jābaro, bet mēs nedrīkstam aizmirst par savām dvēselēm. Mēs krājam dārglietas, cenšamies dubultot, trīskāršot, pat desmitkāršot savu materiālo stāvokli, bet ko tas cilvēkam
palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam zūd dvēsele? (Mt. 16, 26)

Mūsu stāvoklis sabiedrībā, mūsu iegūtā izglītība un profesija mums liek strādāt šīs sabiedrības labā, bet vai tas traucē palikt kristietim, dzīvot pēc Kristus likumiem un būt vienotiem ar Viņu caur Svēto Dāvanu saņemšanu Viņa Miesā un Asinīs? Vai arī esam aizmirsuši, ka viss, kas sākts bez Dieva svētības, neizdosies, jo arī Pats Pestītājs sacījis: „Bez Manis jūs nevarat darīt neko” (Jņ. 15, 5).

Šaubīgajiem klupšanas akmens ir tas, kā Maize un Vīns var kļūt par Kristus Miesu un Asinīm? „Šī ir Mana Miesa, šīs ir Manas Asinis” (Mt. 26, 26) – lūk, Paša Pestītāja vārdi, kuri apliecina Svēto Kristus Dāvanu patiesumu. Šaubīgie, atmetiet šaubas. Mums jātic „maizes un vīna pārvērtībai par svētajām kristus Miesu un Asinīm”, tādēļ, ka glābsimies ne ar savu prātu, bet tikai ar ticību. Kā mēs varam šaubīties par to, ka Tas, Kurš Pats radījis maizi un vīnu, var zem tā visa pasniegt Miesu un Asinis? Ir zināmi daudzi gadījumi, kuri apliecina svēto Miesas un Asins noslēpumainību. http://www.pareizticiba.lv/img.php?tp=124&newsid=2531&img=10

TONNA+ - saka:

JŪDAISMS
Jūdaisms ir vienas,Dieva izredzētās tautas reliģija.Vairāk nekā pusi no pastāvēšanas laika,šī tauta ir dzīvojusi ārpus savas dzimtās zemes.
Jūdaisms ir ebreju(žīdu) reliģija.Pasaulē ir 12 miljoni žīdu,no tiem puse dzīvo ASV,2 miljoni Izraēlā,vēl 4 miljoni ir izklīduši visā pasaulē,kur lielākā daļa no tiem mīt Krievijā,un A-Eiropā.Rūpējoties par rases tīrību,Gestapo nometnēs no 1939-1945 gadiem tika iznīcināti 6 miljoni žīdu.
1948 gadā tika nodibināta neliela valsts-Izraēla,lai žīdiem būtu savas mājas.Žīdu dzīvesstāsts izklāstīts piecās Mozus grāmatās,jeb viņu bībelē.
Tālāko Šobrīd necitēšu.

māsa - saka:

Oi, oi, Austrum, vai tad ticīgs cilvēks tā var teikt par citiem cilvēkiem?
Bet nu palasot tavus sacerējumus varu teikt, ka labāk esmu “stulba” nevis katoļticīga!

pusotra tonna - saka:

izskaties čoms ar novirzēm ja jau naktīs zvani priesteriem
laikam gribēji aiziet uz grēksūdzi, kas i – labā roka jau piekususi? vai dvielis sakaltis?