Bagātākās dalībvalstis iebilst pret ESF līdzmaksājumu atcelšanu

Eiropas Komisijas ierosinājums 100 % apmērā finansēt Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektus un atteikties no dalībvalstu līdzfinansējuma var arī negūt atbalstu, ziņo Saeimas ES informācijas centrs. Skeptiski pret ierosinājumu, piemēram, izsakās nākamā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Zviedrija.

Eiropas Komisija šonedēļ ierosināja arī paātrināt Sociālā fonda avansu maksājumus, tādējādi atvieglojot projektu, kas saistīti ar nodarbinātības jomu, īstenošanu. Kopējais budžets tam būtu 19 miljardi eiro.

Paredzēts, ka par šiem priekšlikumiem lēmumu pieņems ES valstu un valdību vadītāji, tiekoties 18. un19. jūnijā Briselē. Lai lēmumu pieņemtu, nepieciešams kvalificētā balsu vairākuma balsojums, kā arī Eiropas Parlamenta piekrišana, raksta izdevums Europolitics.

Atbalstu Eiropas Komisijas ierosinājumam jau paudušas virkne valstu. To vidū ir Īrija, Spānija un Ungārija, kurās ekonomiskā un sociālā situācija krīzes ietekmē ir pasliktinājusies. Taču dalībvalstis, kuras ES budžetā iemaksā visvairāk, ar Eiropas Komisijas iniciatīvu nav apmierinātas.

Zviedrija norāda, ka līdzfinansējums projektos garantē naudas lietderīgu izmantošanu. Skeptiskas par atteikšanos uz laiku līdz 2010. gada beigām no Sociālā fonda līdzfinansējuma ir arī Dānija un Vācija, raksta Europolitics.

Kritiski par Eiropas Komisijas ierosinājumu izteikušies arī sociālo partneru organizācijas un biznesa lobiji. Organizācija „Business Lobby” norāda, ka Eiropas Komisijai jāuzlabo tiesiskais pamats dažādām nodarbinātības formām, piemēram, pusslodzes darbam, un „flexicurity” (drošas elastības) pieeja ir tas, kas visvairāk nepieciešams Eiropas darba tirgum.

Savukārt ietekmīgā Eiropas arodbiedrību organizācija ETUC norāda, ka Eiropas Komisija „nespēj saskatīt galveno problēmu, proti, to, ka trūkst nevis darbarokas, bet gan pieprasījums pēc tām.”

FOTO: baltic-ireland.ie