Zviedrija pārņem ES prezidentūru

Šodien, 1. jūlijā Eiropas Savienības prezidentūras grožus no Čehijas pārņem Zviedrija, kas turpmākos sešus mēnešus vadīs savienību pēdējās desmitgadēs grūtākajos ekonomiskās situācijas un neskaidras institucionālās nākotnes apstākļos.
Ja Lisabonas līgums stāsies spēkā līdz šī gada beigām, Zviedrijas prezidentūra būs pēdējā līdzšinējā kārtībā. Turpmāk tiks veidota „grupas prezidentūra”, kurā trīs dalībvalstis uz 18 mēnešiem uzņemsies prezidentūras funkcijas, kopīgi izstrādās ES dienas kārtību un savstarpēji sadarbojoties vadīs ES Padomes darbu.

Galvenās prezidentūras prioritātes būs ekonomiskās krīzes pārvarēšana un centieni panākt izšķirošo vienošanos gaidāmajā klimata izmaiņu ierobežošanas konferencē Kopenhāgenā šī gada decembrī. Pirms Kopenhāgenas samita Zviedrija centīsies panākt vienotu ES dalībvalstu nostāju. Vienlaikus Zviedriju sagaida daudzi citi svarīgi uzdevumi, tostarp, jaunā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izvirzīšanas un apstiprināšanas procesa vadīšana, jaunās komisijas sanākšana, Lisabonas līguma ratifikācijas procesa noslēgums un tam sekojošā ES priekšsēdētāja un ES augstā pārstāvja ārlietu un drošības politikas jomā izvēle.

Cita Zviedrijas prezidentūras prioritāte būs sadarbības veidošana tieslietu un iekšlietu jomā, pielāgojot to jaunajiem apstākļiem, kur ievērojami pieaugusi iedzīvotāju mobilitāte. Zviedrija vēlas uzturēt sarunas par „Stokholmas programmu”, iezīmējot nākotnē veicamos uzdevumus tieslietu un iekšlietu jomā. Programma aptver policiju, robežkontroli, muitas sadarbību, sadarbību krimināllietās un civillietās, patvēruma, migrācijas, vīzu politiku un civilo aizsardzību.

Tāpat par prioritāti Zviedrija izvirzījusi Baltijas jūras stratēģijas pieņemšanu, kuras mērķis ir uzlabot vidi Baltijas jūrā un stiprināt integrāciju un konkurētspēju šajā reģionā.

Zviedrijas prezidentūra par prioritāru uzskatīs arī tālāka progresa panākšanu sarunās ar Turciju un Horvātiju par pievienošanos ES, taču rezultāti būs atkarīgi no pašu šo valstu pūliņiem, uzsver Zviedrijas premjerministrs Fredriks Reinfelds. Tāpat Zviedrija
apņēmusies tālāk stiprināt sadarbību ar Rietumbalkānu valstīm.

Zviedrija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz tikai deviņus miljonus jeb nepilnus divus procentus no bloka pilsoņu kopskaita, cer, ka tās nelielais izmērs nekļūs par šķērsli to problēmu risināšanā, kuras to sagaida. Analītiķi uzskata, ka Zviedrijai ir pamatotas cerības uz veiksmīgu prezidentūru, raksta Leta.

Eiropas Politikas centra direktors Džeki Deiviss atzinis, ka mazās valstīs bieži vada veiksmīgas prezidentūras, jo tā ir to iespēja nokļūt rampas gaismās, un tāpēc tās pieliek vairāk pūļu prezidentūras pienākumu veikšanai. Turklāt tās spēj labāk uzklausīt citu viedokļus un pildīt starpnieku funkcijas kompromisu panākšanai, kas ir vissvarīgākais, lai nodrošinātu efektīvu ES darbību. Gan diplomāti, gan komentētāji ir vienisprātis, ka Zviedrija nebūs izņēmums, pateicoties tās nosliecei uz diplomātiju un aukstasinīgajai pieejai lietu kārtošanā.

Pēc Čehijas prezidentūras, kuru raksturoja neierasta nervozitāte un kuras laikā Prāga piedzīvoja arī iekšpolitisko krīzi, Zviedrijas prezidentūra varētu kontrastējoši izcelties, analītiķu teikto citē Leta. Vienlaikus zviedru koncentrēšanos iz ierecēto dienas kārtību var ietekmēt arī citi notikumi, piemēram, iespējamā politiskās nestabilitātes tālāka eskalācija Irānā vai kārtējais negatīvais balsojums Īrijas referendumā par Lisabonas līgumu, jauna gāzes krīze Krievijas un Ukrainas attiecībās.

Džeiki Deiviss uzsver: “Paradoksāli, bet Zviedrijas prezidentūru definēs jautājums, kas vismazāk atrodas tās kontrolē, un tas ir Lisabonas līgums”.

Tikmēr prezidentūras priekšvakarā Zviedrijas premjers Fredriks Reinfelds saka: „Zviedrijas prezidentūra, kādu jūs to piedzīvosiet, sākot ar 1. jūliju, atšķirsies no tā, ko jūs iespējams sagaidāt no tādas valsts kā Zviedrija. Īpaši attiecībā uz mūsu redzējumu par Eiropas sadarbību un Eiropas Savienību”.

Zviedrijas prezidentūras mājas lapas adrese : www.se2009.eu

Jāpiebilst, ka atšķirībā no iepriekšējām prezidentūrām, kas savas mājaslapas reģistrēja ar nacionālo domēna paplašinājumu, Zviedrija prezidentūras interneta mājaslapas adresi izvēlējusies reģistrēt ar Eiropas Savienību simbolizējošo domēna paplašinājumu „.eu”.

Saeimas ES informācijas centrs