2003. gadā pieņemtās Trešās Eiropas Ceļu satiksmes drošības rīcības programmas mērķis ir līdz 2010. gadam samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu par 50% salīdzinājumā ar 2001. gadu.
Rīcības programmā ir noteiktas galvenās darbības jomas: rosināt satiksmes dalībniekus būt atbildīgākiem, uzlabot transportlīdzekļu drošumu ar tehniskiem līdzekļiem un uzlabot ceļu infrastruktūru, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju. Līdz šim īstenoto pasākumu vidū ir noteikumi par drošības jostu lietošanu visiem automašīnas pasažieriem un par īpašajiem bērnu sēdeklīšiem.
Augstāki ceļu infrastruktūras standarti
Pērn Eiropas Parlaments pieņēma direktīvu, kura nosaka vienotus ceļu infrastruktūras pārvaldības standartus. Patlaban tie dažādās ES dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem dalībvalstīm, piemēram, būs jānodrošina, ka autovadītāji ar attiecīgām ceļazīmēm tiek brīdināti par remontdarbiem uz ceļa. Direktīva arī paredz drošas apstāšanās zonas, aizsargbarjeras, ceļu drošības ietekmes novērtējumus un drošības inspekcijas.
Jaunākās tehnoloģijas automašīnu drošībai
Viedais automobilis nav jaunas automašīnas modelis, bet iniciatīva, lai radītu drošāku un videi draudzīgāku autotransporta nozari. Lai to panāktu, ES plāno ieviest informācijas un tehnoloģiju sistēmas, tostarp „e-zvana” sistēmu, ierīces modrībai pie stūres, kruīza kontrolei, startera bloķēšanai vadītājiem, kuru asinīs pārsniegts pieļaujamais alkohola līmenis.
Ik gadu Eiropas Savienībā iet bojā vairāk nekā 8000 kājāmgājēju un velosipēdistu, bet 300 000 tiek ievainoti. Tajā pašā laikā cilvēki aizvien vairāk tiek mudināti izmantot sabiedrisko transportu, iet kājām un braukt ar velosipēdu. Eiropas Parlaments pērn apstiprināja ar ES Padomi iepriekš panākto neformālo vienošanos par labāku kājāmgājēju un velosipēdistu aizsardzību. Ar jaunu regulu par automobiļu drošības testiem un to aprīkojumu ar aktīvās bremzēšanas un frontālās aizsardzības sistēmām ES cer šādu negadījumu skaitu samazināt.
Vienādi sodi visiem
Par citās valstīs izdarītajiem pārkāpumiem vadītāji nereti paliek nesodīti. Lai situāciju mainītu, Eiropas Savienība plāno ieviest datu apmaiņas sistēmu, kas vietējos un ārzemju pārkāpējus palīdzēs sodīt vienādi. Jaunā kārtība attieksies uz četriem nāvējošākajiem nodarījumiem: ātruma pārsniegšanu, vadīšanu alkohola reibumā, braukšanu bez drošības jostas un pie sarkanās gaismas. Pēc tam, kad ES Padome būs izdarījusi grozījumus, Eiropas Parlaments par šo priekšlikumu balsos otrajā lasījumā.
Viedas transporta sistēmas
Aprīlī Eiropas Parlaments pauda atbalstu „viedo transporta sistēmu ieviešanai”. Tās izmantos jaunāko informācijas un saziņas tehnoloģiju, lai padarītu transportu drošāku un videi draudzīgāku un samazinātu sastrēgumus. Tā, piemēram, uz automaģistrālēm ceļa nodevas tiks iekasētas elektroniski, darbosies GPS satiksmes uzraudzības un brīdinājuma sistēmas, bet “e-zvans” automātiski ziņos par nelaimes gadījumiem.
Arī šis priekšlikums tiks izskatīts otrajā lasījumā.
Viena vadītāja apliecība 110 vietā
No 2013. gada visām jaunajām vai atjaunotajām ES vadītāja apliecībām būs vienots kredītkartes formāts. Tas aizstās vairāk nekā 110 esošos modeļus. Vienlaikus tiks apturēts “vadītāja apliecību tūrisms”, t.i., tie automašīnu vadītāji, kuriem apliecība atņemta vai aizturēta kādā ES dalībvalstī, nevarēs iegūt jaunu vadītāja apliecību cita dalībvalstī. Šos noteikumus Parlaments apstiprināja 2006. gadā.
Eiropas Ceļu drošības harta: dalīta atbildība
Tikai tad, ja visas sabiedrības daļas apvienos spēkus, būs iespējams panākt apmierinošus rezultātus. Komisijas Eiropas Ceļu drošības harta aicina pilsoniskās sabiedrības organizācijas apņemties palīdzēt uzlabot ceļu satiksmes drošību un parakstīt hartu, uzņemoties saistības vismaz 3 gadu garumā. Tā, piemēram, tās var organizēt ceļu satiksmes drošības kampaņas un autovadīšanas kursus darbiniekiem vai uzlabot infrastruktūru. Vairāk nekā 1350 organizācijas jau hartu parakstījušas.
* Pērn uz Eiropas ceļiem bojā gāja 39 000 cilvēku.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
nu forsi. ari Iru traktoristu tiesibas beidzot apmainit vares uz normala formata tiesibam
EP varētu aizbraukt uz Latviju,pabraukt pa lauku ceļiem(grantētajiem).Tur līdz vienotajiem noteikumiem tik,cik četrrāpus līdz Ķīnai. Latvijas autoceļi ir vienkārši drausmīgi! Arī asfaltētie.Un izejot no tā,un vienotajiem noteikumiem,mentiem būs atkal kur kolosāli kāst naudu.(Tas neattiecas par “lidotājiem” un “dzēroņām”).Kāsīs jau no godīgajiem,kā vairumā gadījumu.