Eiropas Parlaments gaida Īrijas referenduma rezultātus

Līdz Ziemassvētkiem jaunā Eiropas Parlamenta sasaukuma deputātiem paredzēts noturēt sešas plenārsesijas, kurās cita starpā tiks izskatīti tādi jautājumi kā jaunā Eiropas Komisija un tās priekšsēdētājs, Īrijas referendums par Lisabonas līgumu un Kopenhāgenā notiekošā klimata konference, informē Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Īrijas referendums
2. oktobrī Īrijas iedzīvotāji atkārtoti balsos par Lisabonas līgumu, tādējādi izšķirot līguma ratifikācijas likteni. Ja vairums īru balsos „par”, tad līgums varētu stāties spēkā jau 1. janvārī.
Šajā gadījumā pašreizējai ES prezidentvalstij Zviedrijai būs jātiek galā ar grūto uzdevumu panākt vienošanos par kandidātiem uz diviem svarīgiem līguma ieviestiem amatiem — ES prezidentu un ES Augsto pārstāvi ārlietu un drošības politikas jomā.
Ja līgums stāsies spēkā, Eiropas Parlamentam būs jaunas likumdošanas pilnvaras.

Barrozu un jaunie komisāri
Šoruden tiks izšķirta arī pašreizējā Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu turpmākā karjera. Lai vadītu Komisijas darbu nākamos piecus gadus, viņam jāsaņem Parlamenta apstiprinājums.
Ja Barrozu tiks vēlreiz apstiprināts amatā, viņam būs jāsadala komisāru portfeļi starp dalībvalstu izvirzītajiem kandidātiem. Pēc tam tos „nopratinās” Eiropas Parlamenta deputāti, iepazīstoties ar kandidātu uzskatiem un personībām un pārliecinoties, ka viņi ir piemēroti amata prasībām. Lai gan datums vēl nav noteikts, visticamāk, ka kandidātu uzklausīšanas notiks oktobra beigās vai novembra sākumā.
Tā kā vairums Eiropas valdību ir centriski labējas un arī Eiropas Parlamentā visplašāk pārstāvēta ir centriski labējā Eiropas Tautas partija, sagaidāms, ka Eiropas Komisijas sastāvs atbildīs šai tendencei.

Kopenhāgenas konference
Pasaules līderi un tūkstošiem amatpersonu decembrī sanāks kopā Kopenhāgenā uz ANO Klimata pārmaiņu konferenci (COP15), lai meklētu risinājumu globālajām klimata problēmām. Nozīmīgs rezultāts netiks panākts, ja ASV un Ķīna — divas valstis, kuras rada visvairāk izmešu — nespēs vienoties par jaunā klimata nolīguma pamatelementiem. Abas valstis patlaban ved sarunas.
ES ir darījusi zināmu savu pozīciju, pērnā gada decembrī pieņemot jaunus tiesību aktus, kuros uzstādīti ambiciozi mērķi — līdz 2020. gadam par 20% samazināt CO2 izmešu daudzumu, par 20% efektīvāk izmantot enerģiju un panākt, lai atjaunojamās enerģijas veidotu 20% no kopējā enerģijas patēriņa.

ES patvēruma politikas reforma
Iepriekšējā sasaukuma deputāti maijā apstiprināja pasākumus ES patvēruma politikas uzlabošanai, tostarp migrantu tiesību nostiprināšanai un dalībvalstu solidaritātes veicināšanai.
Jūlijā ES dalībvalstu un valdību vadītāji apsprieda „Stokholmas programmu”, kura kalpos par pamatu ES dalībvalstu sadarbībai tieslietu un iekšlietu jomā nākamajos piecos gados. Tā aizstās pašreizējo Hāgas programmu, kuras darbības termiņš beigsies decembrī. Cita starpā tā aicina ES dalībvalstis izrādīt lielāku solidaritāti un dalīt imigrācijas slogu ar tādam valstīm kā Malta, Spānija un Itālija, kuras regulāri spiestas uzņemt lielu skaitu imigrantu no Āfrikas.
Zviedrijas imigrācijas ministrs Tobiass Bilstrēms norādīja, ka konkrēti priekšlikumi tiks izvirzīti septembrī. Ņemot vērā jautājuma jūtīgumu, gaidāmas dzīvas debates Parlamentā.

FOTO: baltic-ireland.ie