Latvijas parlaments apzinās, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem panāktās vienošanās izpilde ir vienīgais ceļš, kā izvest valsti no ekonomiskās krīzes un atjaunot starptautisko investoru uzticību, otrdien, 13. oktobrī, tiekoties ar Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un monetāro lietu komisāru Hoakinu Almunju (Joaquín Almunia), pauda Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa, informē Latvijas Saeimas Preses dienests.
„Vienīgais ceļš kā pārvarēt krīzi ir pildīt tās starptautiskās saistības, kādas mēs esam uzņēmušies. Esmu pārliecināta, ka Latvijas parlaments to apzinās un mēs šo uzdevumu veiksim,” runājot par 2010. gada valsts budžeta sagatavošanas procesu, norādīja Saeimas priekšsēdētāja biedre.
ES komisārs H. Almunja tikšanās laikā uzsvēra, ka Latvijas ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju noslēgtā vienošanās skaidri paredz, ka Latvijai 2010. gada valsts budžetā jāveic fiskālās konsolidācijas pasākumi papildu 500 miljonu latu apmērā un vienlaikus nākamā gada budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 8,5 procentus no iekšzemes kopprodukta.
Vairāku Saeimā pārstāvēto politisko partiju pārstāvji pauda bažas par negatīvajām sekām, kādas tik apjomīga fiskālā konsolidācija atstās uz iedzīvotāju dzīves līmeni un visas valsts ekonomiku. Plānotie budžeta izdevumu samazināšanas pasākumi pasliktinās iedzīvotāju, it īpaši sociāli visneaizsargātāko slāņu, sociāli ekonomisko situāciju. Savukārt plānotā nodokļu palielināšana vēl vairāk bremzēs jau tā recesijā nokļuvušo Latvijas ekonomiku, uzsvēra deputāti.
H. Almunja pauda viedokli, ka Latvijai nav citas alternatīvas kā vien pildīt panākto vienošanos, lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi un jebkurš cits variants būtu tikai sliktāks. „Esmu pārliecināts, ka šis ir labākais veids kā pēc iespējas ātrāk panākt Latvijas ekonomikas atjaunošanos,” teica ES komisārs.
„Latvijas valdībai jāparāda starptautiskajiem tirgiem, ka Latvijas ekonomikas nesabalansētība tiks mazināta,” finanšu konsolidācijas nepieciešamību pamatoja H. Almunja. Viņš skaidroja, ka pirms krīzes Latvijas ekonomikai bijis ļoti augsts tekošā konta deficīts, kas finansēts no ienākušajām ārvalstu investīcijām, kuru ieplūšana krīzes dēļ šobrīd apstājusies.
Komisārs pauda pārliecību, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem noslēgtās vienošanās izpildīšana ļaus Latvijas ekonomikai atveseļoties. „Esmu optimistisks. Ja Latvijas politiķi izdarīs pareizās izvēles un ja apstiprināsies ekonomiskā atjaunošanās Latvijas kaimiņvalstīs un citās Eiropas valstīs, tad 2010.-2011. gadā atsāksies pakāpeniska Latvijas ekonomikas atjaunošanās,” uzsvēra H. Almunja.
H. Almunja noraidīja deputātu ierosinājumu mīkstināt Māstrihtas kritēriju prasības, lai ļautu Latvijai un pārējām Baltijas valstīm ātrāk pievienoties Eirozonai. „Kritēriji netiks mainīti. Līgums ir līgums.” Tomēr komisārs akcentēja, ka ar Latviju noslēgtā aizdevuma vienošanās veidota ciešā saistībā ar Latvijas plāniem ieviest eiro. „Kad Latvija varēs ieviest eiro? Ja tiks sasniegti nospraustie mērķi, 2014. gads ir ļoti reālistisks laiks,” teica H. Almunja.
FOTO: Saeimas Kanceleja
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Dirsā būs Latvijai anyway
Nekas tulit atbrauks Makontevs zelta zirga