Saeima šodien noraidīja grozījumus Diasporas likumā, kas paredzēja sašaurināt iepriekšējā parlamenta sasaukuma pieņemto diasporas definīciju. Pēc garām diskusijām un strīdiem vairāku mēnešu garumā 12.Saeimas deputāti vienojās par plašu diasporas definīciju, proti, tai var piederēt jebkurš, kam ir saikne ar Latviju. Diaspora tika definēta kā "ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi".

Aptuveni mēnesi pēc Diasporas likuma pieņemšanas vairāki deputāti rosinājuši tajā sašaurināt diasporas definīciju, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma". Pēc strīdiem vairāku mēnešu garumā 12. Saeimas deputāti vienojās par plašu diasporas definīciju - tai var piederēt jebkurš, kam ir saikne ar Latviju.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti otrdien, 4.decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) likumā, vēstī Saeimas Preses dienests. Ar tiem plānots uzlabot fonda darbību un tā pārraudzību. Komisijas deputāti, uzklausot SIF, Kultūras ministrijas un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, vērsa uzmanību uz vairākām problēmām, kas konstatētas fonda līdzšinējā darbībā.

Saeima ceturtdien, 1.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja jaunu Diasporas likumu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai, nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un stiprināt saikni ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā, vēstī Saeimas Preses dienests. Tāpat likums paredz nodrošināt labvēlīgus apstākļus remigrācijai.

Saeima ceturtdien, 4.oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja jauna Diasporas likuma projektu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai, nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un paplašināt saikni ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā, dara zināmu Saeimas Preses dienests. Tāpat likumprojekts paredz nodrošināt labvēlīgus apstākļus remigrācijai.

Līdzšinējo personas apliecību jeb eID karti plānots noteikt kā obligātu personu apliecinošu dokumentu. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 26.septembrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, ziņo Saeimas Preses Dienests. eID karte būs obligāta visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un pase turpmāk tiek paredzēta kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu.

Latvijas simtgade mums visiem ir vērtību nostiprināšanas gads. Vērtības ir pamats, uz kura varam strādāt pie saviem nākotnes uzdevumiem. Tādēļ šajās vēlēšanas ir būtiski apliecināt uzticību Satversmē nostiprinātajām vērtībām, lai valsts saglabātu līdzšinējo ģeopolitisko virzību. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece trešdien, 26.septembrī, uzrunājot klātesošos Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējā valdes sēdē.

Saeimas Ārlietu komisija šodien vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš (V) norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās šodien. Deputāts Hosams Abu Meri (V) rosina noteikt, ka pēc atgriešanās Latvijā diasporas pārstāvjiem saskaņā ar ārvalstu likumiem izmaksātās pensijas tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tādā apmērā, kādā tās pārsniedz attiecīgās ārvalsts neapliekamo minimumu.

Saeimas Ārlietu komisija, izskatot topošajam Diasporas likumam iesniegtos priekšlikumus, šodien vēl nepanāca vienošanos par gala definīciju terminam "diaspora". Komisija šodien turpināja spriest par Diasporas likumprojektam iesniegtajiem priekšlikumiem. Par diasporas definīciju komisijā izvērtās garākās diskusijas.

Latvijas Saeima šodien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Diasporas likuma projektu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas piederību Latvijai, nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un paplašināt saites ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā, vēstī Saeimas Preses dienests.