Latvijas Saeima vakar otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas paredz, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstī, papildu savai dzīvesvietas adresei varēs norādīt arī adresi Latvijā. Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī paredz tās tiesības norādīt neierobežotu skaitu papildu adrešu, veicot dzīvesvietas deklarēšanu Latvijā.

Kā portāls baltic-ireland.ie noskaidroja Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā, foto konkursā “Varoņu spēks”, ko rīko Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Jaunsardzes centru, aicināti piedalīties arī diasporas jaunieši, kuri konkursa rezultātu paziņošanas dienā (2019. gada 18. oktobrī) ir vecumā no 15 līdz 25 gadiem.

Latvijas Saeima šodien Valsts prezidenta amatā ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi. Par Levitu nobalsoja 61 deputāts, savukārt pret balsoja 32 deputāti. Par Juri Jansonu nobalsoja astoņi parlamentārieši, bet pret bija 85 deputāti. Savukārt Didža Šmita (KPV LV) kandidatūru atbalstīja 24 deputāti, bet pret bija 69 parlamentārieši.

Latvijas Saeima ceturtdien, 9.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā un līdzšinējo personas apliecību jeb eID karti noteica kā obligātu personu apliecinošu dokumentu, informē Saeimas Preses dienests. Jaunā kārtība būs spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Saeimas deputāti, sadarbības veicināšanai ar citu valstu parlamentiem vai citu ar deputātu darbību saistītu interešu apmierināšanai, veido deputātu grupas. Šobrīd 13.Saeimā ir izveidotas 39 deputātu grupas, kuru mērķis ir sadarbības veicināšana ar citu valstu parlamentiem, t.sk. ar Īrijas, liecina Saeimas mājas lapā pieejamā informācija.

Pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai persona varēs saņemt arī pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs kopā ar aizbilstamo, vēstī Saeimas Preses dienests. To paredz grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas ceturtdien, 28.februārī, otrajā lasījumā kā steidzami pieņemti Saeimā.

Latvijas Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu, kas paredz līdz 9000 eiro palielināt no ģimenes locekļiem saņemto ienākumu slieksni, pie kura nepieciešama deklarācijas iesniegšana. Likumprojekta mērķis ir risināt situāciju arī attiecībā uz diasporas pārstāvjiem Eiropas Savienībā, lai samazinātu viņu administratīvo slogu, veicot pārskaitījumus starp ģimenes locekļiem, skaidrots tā anotācijā.

Saeima plāno steidzami grozīt Satversmes tiesā (ST) apstrīdēto normu, kas paredz pārtraukt atlīdzības izmaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu, ja aizbildnis ar bērnu ir pārcēlies dzīvot uz citu valsti, vakar vienbalsīgi lēma Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. Patlaban Valsts sociālo pabalstu likums paredz, ka regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtrauc, ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī.

Lai Diasporas likumā ietvertās normas pilnībā darbotos, ministrijām līdz marta sākumam jāizstrādā virkne normatīvo aktu jeb jāveic grozījumi 12 dažādos likumos, Saeimas Ārlietu komisijā norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica. Viņa skaidroja, ka neviens no likumiem gan nav ĀM kompetencē, savukārt visas pārējās iesaistītās ministrijas piekritušas, ka tām deleģēto normatīvo aktu izstrāde ir viņu atbildība.

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - "Jaunās Vienotības" (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš. Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt.