Fiktīvas laulības – slazds!

Fiktīvās laulības – tēma, kas arvien biežāk un biežāk parādās masu medijos, t. sk. arī portālā baltic-ireland.ie. Un kā nu ne, jo statistika ir šausminoša – Latvijas Ārlietu ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Īrijā tikai šogad vien Latvijas pilsones ir noslēgušas 257 laulības ar Pakistānas, 80 – Indijas, 20 – Bangladešas, kā arī ar Nigērijas, Afganistānas, Ēģiptes, Irākas, Sīrijas un citu valstu pilsoņiem.

Lai informētu un brīdinātu par fiktīvo laulību iespējamajām sekām, ar mediju un labvēļu atbalstu NVO Patvērums „Drošā māja” ir uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu „Fiktīvas laulības – slazds!”, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja projekta koordinatore Rasa Saliņa.

Visbiežāk aprēķina laulību noslēgšanas iemeslu vidū tiek minēta Latvijas sarežģītā sociālekonomiskā situācija – gadījumi, kad cilvēks ir zaudējis darbu, tam ir jārūpējas par bērniem, jāmaksā par dzīvokli un jāatmaksā kredīti. Valda arī maldīgs pieņēmums, ka fiktīvo laulību gadījumā tiks atrisinātas ieilgušās finanšu problēmas, būs iespēja pārcelties uz dzīvi citā valstī. Taču šādu laulību gadījumā daudzi bieži vien kļūst par negodīgu darījumu un cilvēku tirdzniecības upuriem.

Sandra Zalcmane, Patvērums „Drošā māja” valdes priekšsēdētāja: „Ņemot vērā, ka pēdējā pusgada laikā strauji pieaudzis ne tikai no fiktīvām laulībām cietušo sieviešu skaits, bet arī ievērojami pieaugušas vervētāju aktivitātes, pieļauju, ka upuru statistika ir daudz lielāka. Vervētāji, paši atrodoties ārvalstīs, šim nolūkam pārsvarā izmanto Latvijas interneta portālus. Tāpat novērojama tendence pielietot vardarbību vai viltu, lai piespiestu Latvijas pilsones stāties fiktīvajās laulībās. Prakse gan liecina, ka mērķa valstu kompetento varas iestāžu rīcība fiktīvo laulību organizēšanas apkarošanā ir nepietiekama, tādēļ šādu gadījumu izmeklēšana, kā arī sieviešu vervētāju un to līdzdalībnieku saukšana pie atbildības pašlaik ir apgrūtināta.”

Arturs Vaišļa, VP ONAP Cilvēku tirdzniecības apkarošanas nodaļas priekšnieks: “Jau kopš 2007. gada, izmantojot visdažādākos kanālus, neveiksmīgi esam mēģinājuši pievērst Īrijas kolēģu uzmanību par viņu valstī labi noorganizēto Trešo valstu legalizācijas tīklu darbību, kur ir saskatāmas arī noziedzīgā veidā iegūtu naudas līdzekļu legalizācija. Arī šī gada jūnijā ES dalībvalstu Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē Latvija atkārtoti uzsvēra, ka primārais būtu izvērtēt nacionālajā tiesību sistēmā esošos trūkumus, lai novērstu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas iespējas, kā arī vēlreiz norādīja, ka cīņa ar sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un direktīvas adekvāta piemērošana ir vispirms katras pašas dalībvalsts atbildība. Īrijas liberālā laulību noslēgšanas sistēma faktiski ir radījusi ļoti labvēlīgu augsni aprēķina laulību noslēgšanai un Īrijas varas iestāžu nepietiekami aktīvā pretdarbība, šķiet, radījusi Īrijas fiktīvo laulību organizatoriem nesodāmības apziņu. Ja agrāk tika izmantota pierunāšana un vieglas peļņas solījumi, tad tagad dažkārt tiek izmantoti ar viltu un vardarbību saistīti paņēmieni, tādā veidā Latvijas iedzīvotājus padarot par cilvēku tirdzniecības upuriem. Latvijas likumdošana paredz, ka ārvalstnieki, kuri izdarījuši citas valsts teritorijā smagus vai sevišķi smagus noziegumus, kas vērsti pret Latvijas Republikas iedzīvotāju interesēm, neatkarīgi no tās valsts likumiem, kuras teritorijā izdarīts noziegums, saucami pie kriminālatbildības. Līdz ar to, neraugoties uz apstākli, ka ārvalstu likumdošanā fiktīvu laulību slēgšana vairumā gadījumu nav noziedzīgs nodarījums, Latvijas tiesībsargājošo institūciju mērķis ir turpināt veikt pasākumus cilvēku tirdzniecības apkarošanā, lai izskaustu ārvalstu pilsoņu vēlmi vervēt Latvijas pilsoņus fiktīvo laulību slēgšanai, tādējādi padarot tos par cilvēku tirdzniecības upuriem. Ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu notiek aktīva informācijas apmaiņa, kā rezultātā tiek saņemta pilnīga Latvijas vēstniecības Īrijā rīcībā esošā informācija par personām, kas šajā iestādē vēsušās ar sūdzībām un/vai pēc palīdzības sakarā ar fiktīvām laulībām, kurās tās mēģinātas iesaistīt vai bijušas iesaistītas.

Ļoti apsveicama ir NVO iesaistīšanās gan upuru rehabilitācijas programmas īstenošanā. Policija ir secinājusi, ka cieša un tūlītēja sadarbība ar NVO, izvirzot par prioritāti upuru un iespējamo cietušo personu intereses, ir produktīva un pozitīvi ietekmē izmeklēšanu, jo iedrošina cilvēku tirdzniecības upurus sadarboties un ļauj nozieguma organizatorus saukt pie kriminālatbildības.”

Sanda Sīlīte-Galiņa, Ārlietu Ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja: „Sludinājumi par iespējām slēgt fiktīvas laulības sola atrisināt visas finanšu problēmas, Ārlietu ministrijas un vēstniecību rīcībā diemžēl ir cita informācija – biļetes vienā virzienā tiek apmaksātas, taču informācija par dzīves apstākļiem un ēdināšanu ir atšķirīga. Pēc atbraukšanas uz Īriju Latvijas meitenes bieži dzīvo vairākas kopā vienā nelielā istabā, netiek dota rokasnauda, ir bijusi informācija par to, ka meitenes tikušas ēdinātas tikai reizi dienā, ārā varējušas iziet tikai trešo valstu pilsoņu pavadībā. Meitenēm tiek piedāvātas narkotikas, tādējādi padarot viņas atkarīgas un viegli manipulējamas. Juridiski aprēķina laulības faktu ir ļoti grūti pierādīt – tam ir vajadzīgi lieli cilvēku resursi un spēcīgi kontroles mehānismi. Notiekošo varētu pierādīt upuru – Latvijas iedzīvotāju – iesniegumi vēstniecībai vai policijai, taču cietušās to parasti nedara vainas izjūtas vai baiļu dēļ. Iespējams, meitenes var domāt, ka pēc laulības noslēgšanas izšķirties būs tikpat viegli kā Latvijā, taču, piemēram, pēc Īrijas likumiem, laulības šķiršanas process var tikt sākts tikai četrus gadus pēc tam, kad laulātie vairs nedzīvo kopā. Laulību var anulēt, taču jābūt pierādījumiem, ka tā notikusi aprēķina dēļ. Ja vīrs apgalvo, ka mīlējis savu sievu un naudu devis aiz lielas mīlestības, nevis kā samaksu par laulībām, anulēt laulību ir ļoti grūti, tas ir ilgstošs tiesu process bez uzvaras garantijām.”

Kontakttālruņi personām, kuras ir cietušas no cilvēktirdzniecības, vai tām ir vajadzīga palīdzība, kā arī personas, kurām ir jebkāda informācija, kas var palīdzēt novērst šādus gadījumus, var griezties:
* NVO Patvērums „Drošā māja”, tālr.: +371 67898343, e-pasts: drosa.maja@apollo.lv
* Valsts Policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3. biroja 2. nodaļa cīņai ar cilvēku tirdzniecību, tālr.: +371 67075344, e-pasts: tikpol@vp.gov.lv
* Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments, diennakts tālruņa numurs ekstremālām situācijām: +371 29287398

Vairāk informācijas par NVO Patvērums „Drošā māja” un kampaņu „Fiktīvas laulības – slazds!” skat. šeit:

Par Patvērums „Drošā māja”
Biedrība Patvērums „Drošā māja” ir dibināta 2007. gada 6. augustā ar mērķi attīstīt atbalsta pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā cietušām personām, legālajiem imigrantiem, tai skaitā patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, nodrošinot indivīda tiesības saņemt atbilstošu palīdzību un aizstāvību; veicinot cilvēku tirdzniecībā cietušu personu rehabilitāciju un reintegrāciju sabiedrībā; nodrošinot atbalsta pakalpojumus legālajiem imigrantiem, tai skaitā patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss; veidojot interaktīvas apmācības formas un attīstot sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskām un kristīgām organizācijām Latvijā un pasaulē. NVO Patvērums „Drošā māja” ir ieguvusi tiesības sniegt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem. Organizācija uzsākusi darbu starpprofesionāļu komandas izveidē patvēruma meklētāju, bēgļu un personu ar alternatīvo statusu atbalstam. Tā arī aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā un masu medijos, darbojas kā aktīvs partneris citām NVO, valstij un pašvaldībām. Patvērums „Drošā māja” darbojas arī Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla ietvaros. Vairāk informācijas www.patverums-dm.lv.