Ieviesīs sodus valstīm, kas pārkāpj ES noteikumus

Vakar, 17. jūnijā, Briselē notika Eiropadomes sanāksme, kurā piedalījās Eiropas Savienības (ES) valstu līderi, t. sk. Īrijas premjerministrs Brian Cowen un Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Eiropadomes sanāksmes uzmanības centrā bija parādi, banku nodokļi un izaugsmes plāns, informē Eiropas Komisijas Preses dienests.

ES līderi vienojās nodot atklātībai Eiropas bankās pašreiz īstenoto izturības testu rezultātus, lai tirgos atgūtu uzticēšanos ES finansiālajai stabilitātei, kaut arī dažām valstīm ir smaga parādu nasta.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu uzstāja, ka ES līderiem atklātībai jānodod tā saucamo izturības testu rezultāti, kuriem būtu jāparāda, vai bankas spēj izturēt satricinājumus ekonomikā.
“Šo rezultātu publicēšana, vai nu kliedējot nepamatotas aizdomas, vai arī pievēršoties atlikušajām problēmām, kuras, iespējams, pastāv, ļautu atgūt ieguldītāju uzticēšanos,” viņš paziņoja. Šos testus veic divdesmit piecās Eiropas lielākajās bankas, un rezultātus paredzēts publicēt jūlija otrajā pusē.

Līderi arī vienojās stingri vērsties pret tām valstīm, kuras neievēro budžeta disciplīnu un tērē par daudz. Paredzēts ieviest jaunus sodus valstīm, kas pārkāpj attiecīgos ES noteikumus un rūpīgāk sekot līdzi valstu parādu līmeņiem, kā arī aktīvāk koordinēt ekonomikas politiku.

Gatavojoties G20 sammitam Toronto, kurš notiks nākamnedēļ, viņi izteica atbalstu finanšu iestāžu aplikšanai ar nodokli, lai nākotnē mazinātu risku un pasargātu nodokļu maksātājus no izmaksām, ko varētu radīt banku maksātnespējas gadījumi. Viņi arī vienojās aicināt pasaules līderus izvērtēt iespēju noteikt finanšu darījumu nodokli.

Briseles sammitā apstiprināja arī plānu izaugsmes stimulēšanai nākamajos desmit gados un vienojās par papildu sankcijām pret Irānu saistībā ar tās kodolprogrammu. Atļauju turpināt iesākto virzību uz dalību ES saņēma Īslande, savukārt Igaunijā nākamgad pāries uz eiro.

Krīze jūtami destabilizējusi valstu finanses, jo valstis bija spiestas daudz aizņemties, lai glābtu bankas un veicinātu izaugsmi. Ekonomiskajai situācijai tagad uzlabojoties, ES ar stratēģiju “Eiropa 2020″ tiecas mainīt uzsvaru un no stimulējošiem tēriņiem pāriet uz budžeta disciplīnu un strukturālām reformām.

Saskaņā ar šo stratēģiju valstu valdībām ir jāizvirza valstiski mērķi, ko papildina detalizēti plāni. Tas vajadzīgs, lai sekmētu ES kvantitatīvo mērķu sasniegšanu nodarbinātības, izglītības, nabadzības mazināšanas, klimata pārmaiņu iegrožošanas, kā arī pētniecības un izstrādes jomā. Izpildes gaitai sekos līdzi.

FOTO: Eiropas Parlaments – Audiovizuālā struktūrvienība