Latviešiem liedz būt Latvijas pilsoņiem

Portāls baltic-ireland.ie jau vairākkārt ir rakstījis par Vācijas latvieti Baibu Lapiņu-Strunsku, kura vēlas iegūt Latvijas pilsonību, vienlaikus neatsakoties no Vācijas pilsonības.
28. jūnijā Latvijas Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2008.gada 12.novembra spriedumu, ar kuru pieteicējiem Viktoram Strunskim un Baibai Sandrai Lapiņai – Strunskai liegts iegūt Latvijas pilsonību, kamēr viņi nav atteikušies no Vācijas pilsonības, liecina AT paziņojums presei.

Senāta spriedums nav pārsūdzams. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32.panta otrajai daļai Senātam ir pienākums ievērot Satversmes tiesas secinājumus, kurus tā aprakstījusi Satversmes tiesas 2010.gada 13.maija spriedumā. Ar Satversmes tiesas spriedumu Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punkta nosacījums atteikties no citas valsts pilsonības, lai pēc 1995.gada 1.jūlija reģistrētos Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsonis, atzīts par samērīgu un atbilstošu Latvijas Republikas Satversmei, valsts nepārtrauktības doktrīnai. Satversmes tiesa norādījusi, ka Saeima, pieņemot Pilsonības likumu, nolēmusi ievērot vēsturisko dubultpilsonības aizlieguma principu, un ka noteiktais termiņš ir bijis pietiekošs, lai persona izteiktu savu gribu pilsonības jautājumā. Vienlaikus Satversmes tiesa uzsvērusi, ka nevienam Latvijas pilsonim, kas ieguva pilsonību piedzimstot, nav atņemtas tiesības reģistrēties kā Latvijas pilsonim neierobežotā laikā. Nav arī aizskarta tiesiskā paļāvība. Satversmes tiesa norādījusi, ka Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punkts neietilpst Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 15. panta tvērumā, jo to subjekti nav bezvalstnieki un pilsonība viņiem nav patvaļīgi atņemta, radot bezvalstniecības situāciju.

2005.gada 14.novembrī Administratīvajā rajona tiesā ierosināta lieta Viktora Strunska un Baibas Sandras Lapiņas – Strunskas pieteikumā par PMLP 2005.gada 5.oktobra lēmuma atcelšanu, ar kuru atstāts negrozīts PMLP Personu statusa kontroles departamenta 2005.gada 19.jūlija lēmums. Ar šo lēmumu, pamatojoties uz Pilsonības likuma 2.panta 1.punktu un pārejas noteikumu 1.punktu, Viktors Strunckis un Baiba Sandra Lapiņa – Strunska atzīti par Latvijas pilsoņiem pēc Vācijas valsts iestādes izdota dokumenta iesniegšanas par atteikšanos no Vācijas pilsonības. Minētājā lēmumā arī noteikts, ka jautājumu par ziņu iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoni par Viktora Strunska meitu Raunu Mairi Annu Lapiņu – Strunsku varēs izskatīt pēc Vācijas valsts iestādes izdotas izziņas iesniegšanas par to, vai Rauna Maire Anna Lapiņa – Strunska ir vai nav Vācijas pilsone. Gadījumā, ja Viktora Strunska meita ir kādas citas valsts pilsone un šo pilsonību ir ieguvusi pēc 1990.gada 4.maija, viņa nevar tikt atzīta par Latvijas pilsoni. Lēmums pamatots ar to, ka Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punktā noteikts, ka Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pienākumus, ja reģistrācija notiek līdz 1995.gada 1.jūlijam. Ja šīs personas reģistrējas pēc 1995.gada 1.jūlija, tām jāatsakās no citas valsts pilsonības.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Administratīvā rajona tiesa 2007.gada 28.jūnijā Viktora Strunska un Baibas Sandras Lapiņas-Strunskas pieteikumu par PMLP 2005.gada 5.oktobra lēmumu atcelšanu un pienākuma uzlikšanu iestādei izdot labvēlīgus administratīvos aktus noraidīja. Tiesa izbeidza tiesvedību daļā par Raunas Maires Annas Strunskas pieteikumu, ar kuru atteikts izskatīt jautājumu par viņas iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoni.

Ar Administratīvās apgabaltiesas 2008.gada 12.novembra spriedumu pieteikums par PMLP lēmuma atcelšanu noraidīts. Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka tā kā pieteicēji nav reģistrējušies kā Latvijas pilsoņi līdz 1995.gada 1.jūlijam, tad atbilstoši Pilsonības likuma pārejas noteikumiem, reģistrējoties pēc šī datuma, ir jāatsakās no citas valsts pilsonības.

Sakarā ar pieteicēju kasācijas sūdzībām, Senāta Administratīvo lietu departaments lietu bija nolicis izskatīšanai 2009. gada jūnijā, bet tiesvedību lietā apturēja sakarā ar pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai par Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punkta pirmā teikuma atbilstību LR Satversmes 2.pantam, LPSR Augstākās padomes 04.05.1990. deklarācijas preambulai un LR Satversmes 89., 91. un 116.pantam un Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punkta otrā teikuma atbilstību LR Satversmes 1.pantam, 2.pantam, LPSR Augstākās padomes 04.05.1990. deklarācijas prambulai un LR Satversmes 89., 91. un 116.pantam.

Satversmes tiesa 2010.gada 13.maijā atzina Pilsonības likuma pārejas noteikumus par Satversmei atbilstošiem.

FOTO: baltic-ireland.ie