Glābiņš, kas pārvērties par murgu

Lai arī jaunākie statistikas dati Lielbritānijā uzrāda bezdarba samazināšanos un skaitļi liecina, ka 80% jauno darba vietu ir aizpildījuši tieši iebraucēji, pagājušajā nedēļā Peterborough pilsētā tika atklātas 15 nelegālas mītnes jeb skvoti, kuros dzīvo bez darba palikušie imigranti.
Laikraksta Daily Star Sunday žurnālisti veikuši savu izmeklēšanu un atklājuši, ka ļoti daudz bez darba palikušo iebraucēju dzīvo drausmīgos apstākļos nabadzīgās, nelikumīgi uzceltās būdās Londonā.

Netīrā, pamestā stikla fabrikā korespondenti ieraudzīja ar netīriem apģērbiem piemētātas dubļainas grīdas, smirdošus pūstošas pārtikas kalnus virtuvē un slapjus matračus, kas aizvieto guļamistabas. Šos žurku pārņemtos skvotus bez darba palikušie imigranti tagad dēvē par savām mājām un tā ir tikai viena vieta no simtiem pamestu ēku, kurās iemitinājušies iebraucēji, kuriem krīzes laikā nav paveicies.
Greenwich, Londonas dienvidaustrumos, tukšas stiklinieku un galdnieku noliktavas divos stāvos žurnālisti sastapa apmēram 20 latviešu un poļu. Daudzi gulēja uz grīdas, uz urīna izmērcētiem matračiem, kamēr turpat netālu pa atkritumu kaudzēm saimniekoja žurkas. Apģērbu kaudzes bija izmētātas starp stikla lauskām uz aukstas betona grīdas. Visam šim juceklim pa vidu bija redzamas mīļo cilvēku fotogrāfijas. Virtuvē puva pārtika, kam beidzies derīguma termiņš, nebija ne elektrības, ne karstā ūdens. Katrā istabā blakus viens otram uz grīdas gulēja četri netīri matrači.
Skvoteris Niko, santehniķis no Latvijas, korespondentiem stāstīja, ka viņš dzīvo šajā miteklī jau četrus mēnešus, kopš viņa sapnis ir pārvērties par murgu.
“Es esmu bezdarbnieks apmēram gadu,” viņš teica, turot rokā bukletu “Kā atgriezties darbā”.
“Atbraucu uz Lielbritāniju pirms četriem gadiem. Pelnīju lielu naudu, bet tad nāca lejupslīde un darba vairs nebija. Man nebija kur dzīvot. Kāds pastāstīja par šo vietu, te es varu gulēt uz matrača. Pārtiku mēs saņemam no labdarības organizācijām, bet dušā ejam dienas centrā. Šī nav labākā situācija, tomēr es varu ar to tikt galā. Man nav izvēles. Latvijā man ir četri bērni un liels nams, bet man nav naudas, lai tur nokļūtu. Un pat ja es to varētu, kas gan mani tur sagaida… Padomju laikos es biju profesionāls basketbola spēlētājs, un ceļoju pa visu pasauli. Tagad man nav nekā. Tad, kad mēs bijām daļa no Padomju Savienības, mums vismaz bija darbavietas un veselības aprūpe. Lielbritānija ir valsts, kas ir sašķelta divās daļās un pašlaik te ir ļoti skarbi.”
Niko stāsta, kā viņš, tāpat kā tūkstošiem citu imigrantu, iekļuva lamatās, strādājot nelegāli un nemaksājot nodokļus Apvienotajā Karalistē. Viņš piebilda: “Es strādāju daudzus gadus par santehniķi Džersijā, kur nav tādas pašas nodokļu sistēmas un tad, kad es atbraucu uz šejieni, es nevarēju pieprasīt pabalstus. Pēc tam es strādāju Birmingemā, saņemot 250 £ nedēļā uz rokas.”
“Šajā stāvoklī ir desmitiem tūkstoši mūsējo. Mēs nevarējām paredzēt, ka tā notiks. Lielbritānija bija mūsu glābiņš. Tagad tas ir mūsu murgs…”

FOTO: baltic-ireland.ie