Trešdiena, 24. maijs, Varda dienas: Marlēna, Ilvija, Ziedone

The Irish Times žurnālists Rīgā pēta fiktīvo laulību cēloņus draugiem.lv

- 15.09.2010
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi:

Situācija, kad simtiem Latvijas sieviešu Īrijā un Lielbritānijā stājas fiktīvajās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem, piesaistījusi ciešāku Īrijas mediju uzmanību. Šonedēļ Rīgā NVO Patvērums „Drošā māja” organizēja starpinstitucionālās ekspertu darba grupas tikšanos ar laikraksta The Irish Times korespondentu Jamie Smyth, kurš ir ieradies Latvijā ar mērķi noskaidrot Latvijas pozīciju saistībā ar fiktīvajām laulībām, kas ir viens no cilvēktirdzniecības veidiem, kā arī veikt konkrētu gadījumu izpēti, portālam baltic-ireland.ie darīja zināmu sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Saliņa.

Diskusijā piedalījās Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Pilsonības un Imigrācijas lietu pārvaldes, Ģenerālprokuratūras, biedrības Patvērums „Drošā māja” pārstāvji un citi interesenti.

Jamie Smyth komandējums ir daļa no vērienīga pētījuma par fiktīvajām laulībām, ko The Irish Times veic sadarbībā ar žurnālisti no Latvijas – Aleksandru Jolkinu. Pētījumu atbalsta Eiropas Pētnieciskās žurnālistikas fonds, kura mērķis ir veicināt ES jautājumu atspoguļošanu medijos. Viena no fonda prasībām ir publicēt materiālu vismaz divās ES dalībvalstīs. Pētījuma ietvaros The Irish Times oktobrī publicēs rakstu sēriju par fiktīvajām laulībām, savukārt gada beigās apgāds Zvaigzne ABC plāno laist klajā Aleksandras Jolkinas grāmatu par fiktīvo laulību biznesa aizkulisēm.

The Irish Times sociālo ziņu korespondents Jamie Smyth norāda: „Mūsu laikrakstam šī tēma šķiet ļoti aktuāla. Īrijā šobrīd masveidā iebrauc un uzturas trešo valstu pilsoņi ar mērķi apiet imigrācijas likumdošanu – tas ir nopietns apdraudējums nacionālajai un ES drošībai. Bez tam Austrumeiropas sievietes nereti tiek izmantotas, un Īrijas teritorijā tiek pastrādāti smagi noziegumi. Ņemot vērā, ka Īrijā ir ļoti daudz viesstrādnieku no Latvijas, mūsu valstu attiecībām ir izšķiroša nozīme – tas arī kalpoja par papildu stimulu pētījuma veikšanai. Tā kā šāda latviešu līgavu „plūsma” ir cieši saistīta ar ekonomisko lejupslīdi, plānoju rakstīt arī par kopējo situāciju Latvijā.
Runājot par fiktīvajām laulībām kā cilvēktirdzniecības veidu, jāsaka, ka to apkarošana līdz šim nav bijusi efektīva. Statistika ir šausminoša – ap 15% visu Īrijā veikto civilo ceremoniju varētu būt fiktīvas. Projekta gaitā savāktie materiāli apstiprina, ka šī ir ļoti sarežģīta un daudzšķautņaina problēma, kas pieprasa efektīvu risinājumu. Ceru, ka mūsu pētījums, izgaismojot iepriekš nezināmus un nereti šokējošus faktus, ļaus sabiedrībai ieraudzīt problēmas patiesos apmērus un liks Īrijas politiķiem spert soļus tās risināšanai. Ņemot vērā, ka šis ir visas Eiropas Savienības jautājums, izsaku cerību, ka publikācijas raisīs diskusijas ES mērogā un rosinās pārdomas par pašreizējās likumdošanas atbilstību reālajai situācijai.”

Arturs Vaišļa, VP ONAP Cilvēku tirdzniecības apkarošanas nodaļas priekšnieks: „Jau kopš 2006. gada cenšamies pievērst īru kolēģu uzmanību aizvien pieaugošajam transnacionālajam organizētās noziedzības rūpalam, kas ir izplatījies jau ārpus Eiropas robežām. Diemžēl Īrijas varas iestāžu pasīvās sadarbības dēļ bijām spiesti pārtraukt tādu piecu personu, kuras bijām aizturējuši par cilvēku tirdzniecības organizēšanu, vervēšanas aktivitātes Latvijā,. Ceru, ka šobrīd esošās sadarbības ietvaros Īrijas puse izpildīs divus mūsu tiesiskās palīdzības lūgumus un paši likvidēs fiktīvo laulību cēloņus, tādējādi novēršot cilvēku tirdzniecību pašā saknē.”

Dimitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors un cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas nacionālais koordinators: Šobrīd Latvija ir uzskatāma par fiktīvo līgavu izcelsmes valsti, jo tādējādi Latvijas sievietes cenšas atrisināt savas ekonomiskās problēmas. Līdz ar to primāri gan Latvijas, gan Īrijas valsts iestādēm būtu jāveic prevencijas pasākumi, nodrošinot sievietes ar informāciju par to, kādu ļaunumu cilvēka un valsts interesēm var nodarīt stāšanās fiktīvajās laulībās. Papildus tam, tā kā fiktīvas laulības tiek izmantotas kā nozieguma pastrādāšanas metode, ir vitāli svarīga tiesībaizsardzības iestāžu pārrobežu sadarbība pierādījumu savākšanā pirmstiesas izmeklēšanā. Ceru, ka šis projekts veicinās sabiedrības izpratni par fiktīvo laulību sekām ES”.

Sandra Zalcmane, NVO Patvērums „Drošā māja” vadītāja: „Esam gandarīti, ka izdevās noorganizēt starpnozaru tikšanos, kurā vispusīgi tika atspoguļota Latvijas situācija. Ceru, ka pētījums un rakstu sērijas nodrošinās plašu informāciju par riskiem, slēdzot fiktīvu laulību ne tikai Īrijā, bet arī Latvijā vai citās ES valstīs, kā arī pievērsīs uzmanību fiktīvām laulībām kā cilvēku tirdzniecības formai.”

Vadoties pēc Īrijas Naturalizācijas un imigrācijas departamenta pērnā gadā veiktās statistikas – pamatojoties uz noslēgto laulību ar kādu ES pilsoni, uzturēšanās atļauju Īrijā lūguši 2129 cilvēki, salīdzinot ar 1207 cilvēkiem 2006. gadā. Tostarp vēlmi legalizēties izrādījuši 384 Pakistānas pilsoņi. 110 pakistānieši precējušies ar Latvijas pilsonēm, 50 ar Polijas pilsonēm un 47 ar Igaunijas pilsonēm. Savukārt šogad pirmajā pusgadā uzturēšanās atļaujai pieteikušies jau ap 100 pakistāniešiem, kas nesen apprecējuši sievietes no Latvijas.

2010. gada 3. martā ar Ministru prezidenta rīkojumu Nr. 77 tika izveidota starpinstitucionālo ekspertu darba grupa „Programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.–2013. gadam” īstenošanas koordinēšanai. Šis sadarbības formāts nodrošina regulāru informācijas par aktuālo situāciju cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā apmaiņu starp visu nozaru ekspertiem. Darba grupā tiek noteiktas īstermiņa un ilgtermiņa prioritātes gan valsts programmas ietvaros, gan to aktivitāšu īstenošanas ietvaros, kas ir saistītas ar Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās.

Cilvēku tirdzniecības galvenais mērķis – personas ekspluatācija, lielākoties peļņas gūšanas nolūkos. Personas ekspluatācija sevī ietver personas izmantošanu dažādiem nolūkiem. Tiek izdalīti sekojoši cilvēku tirdzniecības veidi: prostitūcija un citas seksuālās ekspluatācijas formas; piespiedu darbs vai pakalpojumi; verdzība; orgānu izņemšana. Cilvēku tirdzniecībai visvairāk pakļautās riska grupas: cilvēki ar zemu izglītību un personas, kurām ir finansiālas problēmas (kredīti, līzingi u.tml.). Riska grupu vidū ir meitenes un jaunas sievietes bez izglītības, bez profesijas un nodarbošanās, vientuļās mātes, bāreņi un bezpajumtnieki, ielas bērni. Tomēr jāatzīmē, ka noteiktam riskam pakļauti ir visi iedzīvotāji, it īpaši tie, kam ir finansiālas grūtības un kuri meklē darbu ārzemēs.

www.patverums-dm.lv

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie