Latvijā pabalstu saņem tikai katrs trešais bezdarbnieks

No 165386 Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētajiem bezdarbniekiem 53645 jeb 32,4% bez darba atrodas ilgstoši, turklāt pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem šā gada septembrī bezdarbnieka pabalstu saņēma 51490 jeb 31,1% reģistrēto bezdarbnieku, tātad ap 69% bezdarbnieku pabalstu nesaņem, vēstī NVA Preses dienests.

Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans: „Krīzes laikā daudzas valstis, it īpaši tās, kur bezdarba pieaugums bija nozīmīgs, palielināja bezdarbnieku pabalsta izmaksāšanas maksimālo ilgumu, piemēram, ASV tas tika pagarināts no 6 mēnešiem līdz gandrīz 2 gadiem, turklāt tika paplašināts to bezdarbnieku loks, kuri var pretendēt uz pabalstiem. Latvijā ir pārāk daudz bezdarbnieku, kuriem pabalsts “nepienākas” vai tas nenodrošina iztiku – piemēram, pabalsta izmaksas pēdējos mēnešos, kad bezdarbnieks saņem tikai 45 latus mēnesī.
Mūsu valstī īstenotā „simtlatnieku” programma atbalsta tos bezdarbniekus, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk, vienlaikus tiek stimulēts arī iekšējais tirgus, jo stipendijas tiek tērētas, turklāt „stipendiāti” tiek iesaistīti sociāli noderīgās aktivitātēs, un tas vēlāk viņiem atvieglos atgriešanos darba tirgū. Pēdējais aspekts kļūst īpaši svarīgs tagad, tāpēc būtu lietderīgi modificēt programmu tā, lai visi dalībnieki varētu sabiedriskus darbus kombinēt ar apmācību.”

2010. gada 18. oktobra dati liecina, ka kopš ESF projekta “Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai” (darba praktizēšana pašvaldībās ar 100 Ls stipendiju) īstenošanas sākuma par dalību programmā tika noslēgti 63708 līgumi ar bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Latvijas pašvaldībās bija izveidotas kopumā 46990 darba praktizēšanas vietas. Patlaban pasākuma ietvaros pašvaldībās praktizējas 18941 bezdarbnieks. 46219 NVA reģistrētie bezdarbnieki ir izteikuši vēlmi iesaistīties darba praktizēšanā pašvaldībās, bet vēl gaida savu kārtu dalībai šajā pasākumā.

Atgādināsim, ka bezdarbnieka kopējais dalības ilgums darba praktizēšanā pašvaldībā nedrīkst pārsniegt 6 mēnešus gada laikā, taču gada laikā bezdarbnieks var rindas kārtībā piedalīties pasākumā arī atkārtoti. Bezdarbnieki, kas tiek iesaistīti pasākumā, par pilna laika darba praksi sabiedriskā labuma darbos ik mēnesi saņem stipendiju 100 latu apmērā. Ja ir nepieciešams, NVA apmaksā bezdarbniekam arī veselības pārbaudi pirms darba praktizēšanas uzsākšanas. Katrs projekta dalībnieks tiek apdrošināts pret nelaimes gadījumiem darba praktizēšanas vietā.

Darba praktizēšanu pirms tās termiņa beigām pārtraukuši 13110 bezdarbnieki. Visbiežākie darba praktizēšanas pārtraukšanas iemesli – līguma pārkāpumi, iekārtošanās pastāvīgā darbā, veselības stāvoklis. No 9% pasākuma īstenošanas pirmajos mēnešos līdz 15% patlaban palielinājies to projekta dalībnieku skaits, kuri pārtrauc dalību, jo iekārtojas pastāvīgā darbā.

ESF projekts “Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai” ir tapis Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros, lai ekonomiskās krīzes apstākļos sniegtu atbalstu tiem bezdarbniekiem, kuri palikuši bez iztikas līdzekļiem. Lai izvērtētu projekta nozīmi Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitā, tā ietekmi uz darba tirgu, makroekonomiku, programmā iesaistīto bezdarbnieku ienākumu izmaiņām, NVA veic pasākuma īstenošanas novērtējumu. Tiek pētīts arī viss piedāvātā atbalsta komplekss, ko sniedz šis pasākums bezdarbniekiem, kas palikuši bez iztikas līdzekļiem.

FOTO: baltic-ireland.ie