Svētdien, 19. decembrī, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) Īrijas latviešu draudzē notika šī gada simtais Dievkalpojums. Visvairāk to šajā gadā ir bijuši, protams, Dublinā, kur Dieva vārdus dzimtajā valodā iespējams dzirdēt katru svētdienu. Vismaz reizi mēnesī, reizēm arī biežāk Dievkalpojumi bijuši Limerikā, Korkā, Weksfordā, Waterfordā, Karikmakrosā un vēl citās vietās. Jāatzīmē, ka cipars simts šajā dienā tika minēts vēl vienu reizi. Svētdien Dublinā notika arī kārtējās kristības un iesvētības, kurās tika izrakstīta simtā iesvētību zīme.
Īrijas latviešu lurāņu draudzi nākamajā gadā gaida pārmaiņas. Kā atzīmēja no Latvijas atbraukušais Īrijas draudzes prāvests Elijs Godiņš, mācītāja Uģa Brūklenes trīs gadu komandējuma laiks beidzas 2011.gada janvārī, bet jaunais mācītājs, kurš gan vēl nav izraudzīts, Īrijā varētu ierasties tik ap Lieldienu laiku. Šajā periodā līdz aprīlim, divas reizes mēnesī Īrijā ieradīsies viesmācītāji no Latvijas. Pārējās svētdienās Dievkalpojumi Dublinā notiks bez mācītāja un draudzes locekļi varēs klausīties audio vai videosprediķus.
Svētdien notika arī draudzes kopsapulce, kurā Uģis Brūklene izteica savu viedokli par savu darbības laiku Dublinā. Tāpat visi noklausījās draudzes priekšnieces stāstījumu par draudzē paveikto, kā arī par draudzes plāniem nākotnē. Arī lietvede – grāmatvede, Ilze Barkus, prezentēja trīs gadu naudas plūsmu atsevišķi pa gadiem, ienākumus un izdevumus, kā arī deva savu ieskatu iespējamajā draudzes finanšu stāvoklī nākotnē. Draudzes prāvests Elijs Godiņš apsolīja jau vistuvākajā laikā Latvijā sākt izvērtēt iespējamā Īrijas draudzes mācītāja kandidatūras. Sakarā ar neskaidro finanšu stāvokli LELB līdz Sinodei, kura notika decembra sākumā, šis jautājums nebija prioritārs un līdz ar to nav ticis izskatīts.
Spriežot pēc noskaņas draudzē, ir skaidrs, ka neviennozīmīgi Dublinas draudzē ir uztverti pēdējā laikā izskanējušie mācītāja Uģa Brūklenes sprediķi, kuros viņš formāli pamatojoties uz Bībelē lasāmo tekstu par laikiem un robežām, aicina latviešus atgriezties „savās robežās”. Diez vai pareizi šādu sprediķi izprastu, piemēram, Latvijā dzīvojošo citu tautību pārstāvji, vai teiksim Amerikā dzīvojošie citas rases pārstāvji, ja tos aicinātu atgriezties „savās robežās”. No Amerikas, piemēram Āfrikā. Vai no Latvijas – Krievijā. Tikpat neviennozīmīgi ir uztverti Latvijas masu medijos izskanējušie jebkuri Uģa un Harinas Brūklenes komentāri un intervijas par viņu novērojumiem par latviešu dzīvi vai darbu Īrijā šo gadu laikā. Jāpiezīmē, ka ne vienmēr tie ir bijuši korekti un pilnībā atbilstu patiesībai. Īpašu vētru pēdējā laikā sacēlis viens no Brūklenes plāniem atgriežoties Latvijā. Līdzīgi kā cietumniekiem, esot iecerēts veidot rehabilitācijas nometni tiem, kuri vēlas no emigrācijas atgriezties Latvijā. Te gan jāpiezīmē, ka augšminētais, iespējams, varētu būt viens no pierastajiem Latvijas žurnālistu trikiem, kur daži šī aroda pārstāvji ir izcili speciālisti spēlēs ar puspatiesībām. Šajā gadījumā, kā paskaidroja Uģis Brūklene, plāns esot apvienot ieinteresētos juristus, advokātus, biznesa ļaudis, citu arodu vai organizāciju pārstāvjus, lai šī apvienība iedziļinoties personas vēlmju būtībā, reāli varētu palīdzēt sakārtot dokumentus, īpašuma vai citas juridiskās lietas. Iespēju robežās varētu mēgināt nodrošināt personu, kura vēlas atgriezties dzimtenē arī ar darbu. Bet tie visi, protams, pagaidām ir tikai plāni.
Jebkurā gadījumā, Īrijas luterāņu draudze, cilvēki, neatkarīgi no dažādiem viedokļiem, šo gadu laikā, kopš draudze pastāv, ir iemācījusies saprast dzīves prioritātes, vairumā gadījumu atšķirt patiesību no puspatiesības. Izvērtēt, ka jebkuru cilvēku viņa darbībā, (arī prezidentu, premjeru vai mācītāju), un īpaši kristieti, var novērtēt tikai pēc vienas mērauklas. Citas vienkārši nav. Nepastāv. Un tas būtu – „…pēc viņu augļiem Jūs viņus pazīsiet…”. Citiem vārdiem sakot – pēc rezultātiem.
FOTO: Baltic-Ireland
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Tiešām slava un pateicība Dievam, kurš kopā pulcējis un svētījis tautiešus Īrijā. Mēs kā cilvēki varam būt kā instrumenti Svētā Gara rokās, bet pateicība par augļiem pienākas tikai Dievam. Paldies ikkatram, kurš ir ziedojies un darbojies Dieva darbā Īrijā. Man šeit kopā ar jums ir pagājuši trīs gadi. Pa šiem gadiem ir noticis tik daudz! Esmu kopā ar jums raudājis, smējies, makšķerējis, lūdzis, kritis un cēlies. 9.janvārī es kopā ar bīskapu Pāvilu Brūveru vadīšu pēdējo dievkalpojumu un 12.janvārī dodos uz mūsu dārgo Dieva dāvanu- Latviju. Šeit esot es vēl sirsnīgāk un karstāk esmu iemācījies dziedāt tautas lūgsnu: “Dievs, svētī Latviju”. Tiekoties un dzirdot dažādos dzīves stāstus Īrijā, man vēl dziļāk sirdī ir pārliecība,ka tas nav dabīgi, ka ikviens no mums atrodamies ārpus Latvijas. Es atgriežos Latvijā, bet mana sirds ir klāt mūsu tautas traģēdijai. Vēlos darīt visu kas ir manā atbildībā un iespējā. lai mazinātu netaisnību Latvijā un atbalstītu tautiešu atgriešanos dzimtenē. Lai to izdarītu, vēlos Latvijā un ārpus Latvijas vienot cilvēkus, kam rūp vesela un stipra latviešu tauta. Esmu domājis par sabiedrisku apvienību, kurā varētu darboties dažādu pārliecību un profesiju cilvēki, kas grib un spēj domāt plašāk par savu kabatu vai ambīcijām. Žēl ka šī mana iecere jau ir kļūdaini interpretēta par kaut kādu rehabilitācijas centru. Ir domāts par “nosēšanās lidlauku” tiem, kas atgriežas. To esmu sapratis kā vienu no nepieciešamībām, jo esot ilgu laiku ārpus kādas vides, šinī gadījumā- Latvijas, ir vajadzīga droša un pieņemoša vide un saprotoši cilvēki ar kuriem var rēķināties. Nav nekāds noslēpums, ka dažādos komentāros ārpus Latvijas dzīvojošie ir dažādi apsaukāti. Es nepiekrītu tik vispārinātiem apgalvojumiem kā “dzimtenes nodevēji”, “laimes meklētāji” utt. Es vairumu no Īrijā un citur ārpus Latvijas satiktajiem cilvēkiem nesaskatu par nodevējiem, mantkārīgiem laimes meklētājiem un aizbēdzējiem no savas atbildības. Man gan vairums iznāk runāt ar kristīgiem cilvēkiem un nevaru teikt par visiem, bet es esmu pret naida kurināšanu un publisku ķēpāšanos ar citu vājībām un grēkiem. Katrā intervijā Latvijā es esmu norādījis uz izplatītākajām problēmām ārpus Latvijas, bet vienmēr esmu aicinājis nenosodīt un darīt visu, lai reiz mēs varētu būt kopā Latvijā. Ne vienmēr žurnālisti atspoguļo visu teikto. Daudzreiz esmu konstatējis tikai vienpusēji pasniegtu intervijas atspoguļojumu, bet žurnālisti ir katrs ar savām “brillēm” un interpretācijām. Tas gan ir jāsaka, gan pašam par sevi, gan citiem cilvēkiem visā sabiedrībā. Mēs mēdzam otra cilvēka teiktajā, saklausīt paši savu versiju. Tā tas diemžēl notiek un veidojas baumas un dažādi pārpratumi. Es labprāt precizētu ko esmu domājis un gribējis pateikt ar vienu vai citu sprediķi, sarunu vai rakstu ja vien tas kādam interesētu, lai neveicinātu baumas un puspatiesības. Visus jautājumus man var uzdot, atrakstot uz macitajs@draudze.ie vai piezvanot 0876399490. Priecāšos, ja varēšu kā pakalpot. Lai svētīga 4.Adventa nedēļa un piedošanas un prieka pilni Ziemsvētki- Kristus Piedzimšanas Svētki! Tiksimies dievkalpojumā!
..jā un nu sākas kārtējā taisnošanās ka ne tā publicēts ka domāts un utt…,jo pirms runāt ar žurnālistiem,tad jānoslēdz līgums ,ka publicēt tikai pēc intervējamā atļaujas,tad arī nevajadzēs visu novelt tikai uz žurnālistiem,jo Latvijā goda vārdam nav nekādas vērtības,jo pat pēc notariāli apstiprināta līguma tevi tomēr mēģinās ”apčakarēt”(atvainojos),jo tā daudziem būs saprotamāk…
un tagad par to ideju,it kā jau nebūtu slikta ,ja tur nebūtu viens LIELS BET…ka nu tagad palīdzēs uzņēmēji,juristi (tā ir tā suga kāpēc daudzi tieši viņu pēc ir šeit)..
..nelielas atmiņas:ir 2000 gads,jūnijs…blakus objektā Madonas raj. Liezērē pie Liezēres ezera krastā remontē lauku māju un viens no tur esošajiem celtniekiem prasa ,ka vajadzētu lielāku algu un es no viņu būvdarbu vadītāja dzirdēju atbildi:nepatīk alga,vari iet prom,tavā vietā atnāks cits…nodomāju, tad es pie klusām sevis,pagaidi,gan pienāks laiks kad varēsi pats ņemt ķelli rokā,jo nebūs kas strādā…
..tagad par palīgiem juristiem kuri it kā būšot tie palīgi,cik viņu falšo līgumu pēc īpašniekiem nezinot cilvēki paliek uz ielas…un utt….
.tagad par mācītāju un viņa sprediķi (21.novembris) ,kurš vienkārši mani mazliet šokēja ar šī sprediķa tekstu – izmuka un vēl tikai vajadzēja pievienot vārdus (nodevēji vai vergi) un izklausītos pēc kādas bandas (politiskās partijas) pasūtījuma.. un tas tikai tāpēc,ka neļāvām saviem bērniem nomirt badā liekot brokastīs galdā Tēvzemes mīlestību, patriotismu….
..tad lai aizbrauc uz ASV un nosprediķo ,kam ir jādzīvo Āfrikā,diezin vai paspēs noskaitīt Tēvreizi…
..ja es uzskatīju ka mācītājam tomēr ir jābūt par piemēru draudzei ar saviem vārdiem un darbiem ,tad tagad es esmu dikti vīlies ,jo jau labu laiku iepriekš tiku ievērojis ka viņa darbi neatbilst paša sludinātajam…..
…pēc viņa darbības un intervijām Latvijā cilvēki vairs negrib iet uz baznīcu un es viņus pilnīgi saprotu….
..žēl ka prāvests piedzīvoja diezgan nepatīkamus brīžus draudzes sapulcē,jo es tikai pateicu to ko domāju atklāti (par ko citi runā klusām aiz stūra) un un spēja pateikt ,ka vajag vairāk lūgties,tā laikam ir standarta garīdznieku atbilde,tad kad viņiem ko teikt …
..
Sveiks, Uģi!
Lasu rakstu, Tavu komentāru un patiešām ir daudz neskaidrību.
Atvaino, ka nerakstu privāti, kā Tu lūdzi komentārā- tas ir izskanējis publiski, tādēļ arī diez vai privātas atbildes ieviesīs skaidrību tajā…
Tu raksti par “nosēšanās lidlauku”. Vai, Tavuprāt, cilvēkiem, kuri no Dzimtenes izrāvušies, izkārpījušies šeit cauri neskaitāmam grūtībām, dažreiz sastopoties ar diskrimināciju, valodas barjeru, nebūs spējīgi atgriezties Dzimtenē, kur jau katram ir savs kaktiņš, kāds stūrītis zemes? Vai būtu lietderīgs šāds atbalsta centrs?
Latvijā šobrīd ir lielāks bezdarbs kā Īrijā – Latgalē tas ir pat pāri par 22 %, kad Īrijā tas ir 13,5%. Vai tiek domāts radīt jaunas darba vietas?
Pieļauju, ka neambiciozi un nemantkārīgi cilvēki atrastos, taču es reāli nestādos priekšā, kam tas būtu vajadzīgs… un kā tas ir realizējams. Tas izdarāms vienīgi valsts politikas līmenī – brīvprātīgās organizācijas tur neko nevar līdzēt – ar morālu atbalstu, diemžēl , nekas nebūs līdzēts.
Bet tādā gadījumā, vai baznīca būs saistīta ar valsti? Cik zinu, tās ir neatkarīgas varas…
Protams, latviešiem nevajadzētu aizmirst savas saknes. Es atbalstu, to, ka Dzimtene jebkurā gadījumā ir Dzimtene, taču , ņemot vērā to, ka vairums ir apvainojušies uz Latvijas valdību, radušos situāciju valstī , šobrīd mums pārmest Dzimtenes nodevību un robežu neievērošanu ir diezgan nevietā..
Protams, neviens cits, kā mēs paši neuzcelsim Latviju tādu, kādu tai jābūt, taču šeit nevajadzētu vis apelēt pie sidsapziņas un Bībeles interpretācijām, bet gan mācīt cilvēkiem pašu galveno – piedošanu un mīlestību… domāju, ka baznīcas kalpiem tā būtu piemērotāka nodarbošanās , nekā jaukšanās Valsts lietās…
Dievs mīl mūs visus un mēs varam mīlēt Dievu neatkarīgi no atrašanās vietas. Mīlestībai nav robežu….
.labi teikts,Ilze un savā koncentrācija nometnē viņam klienti ir -visa valdība gan esošā,gan bijusi pēdējo 20 gadu laikā..
Interesanti redzēt kā viens sprediķis ar nosaukumu:”Dievs, svētī Latviju” var izsaukt tādu rezonansi . Apskatieties paši kas tika sludināts. Visi videosprediķi ir atrodami draudzes mājas lapā http://www.draudze.ie Konkrēto varat redzēt un dzirdēt http://blip.tv/file/4424180 Saklausiet un seciniet paši.
Līdz 28.decembrim man nav laika “sēdēt” Internetā, jāturpina sludināt Labā Vēsts, jo jums Pestītājs dzimis, kas ir Kristus- Dievs. Uz tikšanos dievkalpojumos!
LLoti..nu lloti ceru,ka sseit- http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/36004/macitajs-sanikno-irijas-latviesus-un-atgriezas-majas-raxtiitais ir patiessaam dzeltenaa prese un kaadam zzurnaalistam vai nagi niezeeja sacelt “ssuumi”,jo uzkkeeris labo teemu,striidu izraisiissanai,preteejaa gadiijumaa..goda vaards sametas slikta duussa iedomaajoties,ka esmu ticeejusi bazniicaas sauklliem…Nennemos spriest par Bruuklenes k-gu objektiivi ,jo nav bijis tas gods satikt ,lai gan savaa laikaa veersos pie maaciitaaja ar luugumu ar bazniicas paliidziibu saziedot liidzekllus patiesam truukumaa dziivojossiem Latvijaa.Atsauksmes diemzzeel nebija nekaadas…Ja butu bijuse ,iespeejams ,man tagad nebuutu nekaadu ssaubu par mineetaa maaciitaaja ceelajiem nodomiem.
Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts :
http://www.jacquielawson.com/viewcard.asp?code=2007134554829&source=jl999
Nupat uzzināju, ka Uģi Brūkleni, kā arī jauno mācītāju, kurš būs UB vietā algo un apmaksā LELB. Man, kā godīgam neticīgajam (kurš vēl arvien dzīvo savā dzimtenē) tas būtu vienaldzīgi un nebūtu mana daļa. Taču, ja tā ir taisnība, tad īrijas latviešu šašutums iegūst mazliet citu nokrāsu. Un te nu man ir ko teikt: Ja jau nabadzīgajiem Dublinas latviešu luterāņiem nav naudiņas lai uzturētu savu mācītāju, ij nodrošinātu viņam vismaz vienreizēju ēdināšanu dienā – varbūt tiešām pietiek mocīties īrijā, nabadzībā, ij beidzamais laiks atgriezties bagātajā dzimtenītē?
Mēs te tiešām varam saorganizēt pagaidu apmetnes aklimatizācijai – uz reiz ēst treknu pārtiku, pēc daudzu gadu ilgas badošānās ir kaitīgi veselībai, zinies…
jeb varbūt latviešu īriem vajag sūtīt, bez mācītāja, arī kādas bezmaksas pārtikas pakas, cimdiņus, veltenīšus…. ārā auksts, vēderiņš tukšs? Humanitāro palīdzību no dzimtenes…
Vai kā tur ir? Gribās mācītāju, bet taupība neļauj viņam maksāt? Tāpēc labāk uzlikt maģa kasetīti ar mācītāja ierkastu? Lētāk jau ir. Taču maģis ēd elektrību, a bet elektrība tomēr ir dārga…
/tas tā – lecīgas pārdomas redzot ka ļaudis apvainojas faktiski par patiesību…/
Andri, par kādu patiesību? Ja Tu šeit neesi bijis, kādu patiesību Tu zini??? Vai Tu esi lietas kursā par Dublinas draudzes naudas līdzekļiem, ziedojumiem un to izlietojumu? Tieši šādu “objektīvu” patiesības pasniegšanu mūsējie šeit nosoda!
Ilze.
ko es zinu? To, ka mācītāju apmaksā LELB. lai mācītājs saņemtu tādu pašu algu, kā īrijā strādājošie – vajadzīgi tikai (!!!!) 10 laji, kas kārtīgi maksā desmito tiesu.
Ja draudzē ir 100 laju -katram ik mēnesi jāiemaksā tikai 1% (!!!!) procents no algas. Tb – ja alga ir 1000 eur – jāiemaksā tikai 10euriki lai mācītājs saņemtu to pašu algu ko visi, ij nestrādātu citu algotu darbu. jūs to nedrāt. Tātad esat skopuļi, kuri grib par velti saņetm labumus un vēl uzdirst labuma devējam. Iespējams, jūs sūtāt naudu lelbam, kurš to naudu sūta apukaļ. bet tad jūs esat dīvainīši, kuri pēc pašu vēlēšanās padarīti par muļķiem. Arī tāds variants nav īpaši labs. Ņemot vērā, ka jūsu mācītāju algo latvija, nevis jūs paši – apbižoties uz mācītāja aicinājumu atgriezties dzimtenē ir dezgan… ēeee…. dīvaini. Kas gan man VĒL būtu jāzina, lai labāk saprastu īrijas notikumus? un ko es tādu sapratīšu savādāk?
..vārdaini,pirms ko raksti,tad pastudē mazliet latviešu valodas gramatiku,izskatās ,ka trim klasēm esi tikai cauri izskrējis… un tik daudz nepārdzīvo par mums,gan mēs paši tiksim galā ar saviem ”kangariem”,jo reiz kāds diktators ir teicis:”Kas nav ar mums,tas ir pret mums”.(Dziļi Tev atvainojos,ka esmu aizmirsis diktatora vārdu)..