Pētījumā kritizēta Īrijas migrācijas politika

Starptautiskā pētījumā atklāts, ka Īrija ir to valstu vidū, kas vāji sagatavotas, lai palīdzētu jaunajiem imigrantiem iekļauties skolu sistēmā, un labi mācīties, vēstī The Irish Times.
Pētījumā The Migration Policy Index, kurā salīdzināta integrācijas politika 31 valstī, secināts, ka “ekonomiskā buma laika finansējums un projekti” Īrijā nav radījuši sistēmu, kas nodrošinātu skolām iespēju risināt un uzraudzīt migrantu bērnu vajadzības.

Tajā arī kritizēts valdības lēmums samazināt atbalstu angļu valodas apguvei skolās un likvidēt Rasisma un starpkultūru valsts konsultatīvo komiteju – valsts iestādi, kas bija izveidota, lai novērstu rasismu.
Statistika liecina, ka kopējais skolnieku skaits Īrijā ir 476000, no tiem 45700 iebraucēju bērnu mācās sākumskolas un pamatskolas līmenī, bet vidusskolās – aptuveni 18000.
Pētījumā salīdzinātas 148 dažādas integrācijas politikas jomas un konstatēts, ka Īrija 31 valsts vidū ierindojas 16.vietā. Pētnieki arī secinājuši, ka ekonomiskā krīze ir negatīvi ietekmējusi imigrantu integrāciju.
No iespējamiem 100 punktiem, kas tiek piešķirti labākajai integrācijas politikai, Īrija ir saņēmusi 49 punktus, ierindojoties aiz daudzām ES partnervalstīm.
Iepriekšējā pētījumā, kas tika publicēts 2007.gadā, Īrija ieguva 48 punktus, tas liecina, ka “izmaiņas integrācijas politikā notiek tikai pamazām,” teikts ziņojumā.
Pētījums rāda, Īrija, salīdzinājumā ar citām valstīm, labi strādājusi, lai atvieglotu imigrantu politisko līdzdalību. Šai jomā Īrija ierindojusies trešajā vietā aiz Francijas un Norvēģijas. Imigrantiem ir atļauts balsot pašvaldību vēlēšanās un valsts paredz finansējumu dažādām iebraucēju sabiedriskajām grupām.
Savukārt no visām aptaujātajām valstīm, Īrijā ir vismazāk labvēlīga politika attiecībā uz migrantu ģimeņu atkalapvienošanos. Ziņojumā atzīmēts, ka valdība ir nolēmusi atteikties no galvenajiem ES tiesību aktiem, kas migrantiem nodrošinātu lielāku drošību un tiesības.
“Īrija neizrāda cieņu pret savu iedzīvotāju, kas nav ES valstu pilsoņi, ģimenes dzīvi, kā arī neizmanto šo cilvēku ekonomisko potenciālu. Atšķirībā no ES pilsoņiem, šie pagaidu darbinieki nevar saņemt darbu vai to mainīt, sākt uzņēmējdarbību, kā arī izmantot vispārējo atbalstu, kā citās darbaspēka migrāciju pieredzējušās valstīs, ” teikts ziņojumā.
Īrijai ir vāji rādītāji arī darba tirgus mobilitātes nodrošināšanā imigrantiem, šai jomā tā ierindojas 28. vietā apsekoto valstu vidū.
Zviedrija, Portugāle un Kanāda valstu integrācijas politiku pārskatā ir ierindojušās pirmajā trijniekā, bet Latvija – pēdējā vietā, saņemot tikai 31 punktu.

FOTO: baltic-ireland.ie