Lai apzinātu diasporas organizācijas un neformālās domu biedru grupas, lai gūtu dziļāku ieskatu to ikdienas darbībā, noskaidrotu, kādi ir to resursi un vajadzības, ar kādām grūtībām tās saskaras un kādas ir to nākotnes iespējas un vajadzības, 2023.gadā Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs (DMPC) sadarbībā ar Ārlietu Ministriju (ĀM) veica pētījumu.
Ģeolokācijas tehnoloģiju uzņēmuma TomTom jaunākie dati ir atklājuši, ka braucieni, kuru kopējais garums ir 10 kilometri, Dublinā vidēji aizņem 29 minūtes un 30 sekundes, ziņo The Journal. Vidējais laiks, lai nobrauktu šo attālumu galvaspilsētā, pagājušajā gadā palielinājās par vienu minūti, tādējādi tā kļuva par otro lēnāko pilsētu pasaulē, pat salīdzinot ar pilsētām ar daudz lielāku iedzīvotāju skaitu.
Par diasporu šobrīd runājam kā par Latvijas piekto novadu, kas iedzīvotāju skaita ziņā atpaliek tikai no Rīgas un Pierīgas. Diaspora ir tik daudzveidīga, kā nekad agrāk - dažādas paaudzes, atšķirīgi izceļošanas iemesli, dažādas latviešu valodas zināšanas, daudzās mītnes zemēs latviešu dzīvesvietas un pulcēšanās vietas šķir lieli attālumi, bet pieaugoša dzīves dārdzība visur pasaulē ierobežo līdzekļus, ko var veltīt "latviešu lietām". Kā diasporas organizācijas un neformālās grupas darbojas šajos apstākļos? Ar kādiem izaicinājumiem katrā pasaules reģionā un savās mītnes zemēs tās saskaras?
Organizācija Think-Tank for Action on Social Change (TASC) aicina piedalīties pētījumā ar nosaukumu “Migrantu kopienu vajadzību novērtējums”, ko tā veic Irish Cancer Society vārdā. Šī pētījuma mērķis ir izzināt ārvalstu izcelsmes cilvēku pieredzi, saņemot veselības aprūpes un/vai vēža ārstēšanas pakalpojumus Īrijā, kā arī viņu izpratni par veselības aprūpes sistēmu šajā valstī.
Labdarības organizācija Saimon Communities ir reģistrējusi vismazāko īres mājokļu skaitu, kuru īpašnieki akceptē, ka īrnieki izmanto mājokļa īres palīdzības maksājumu shēmu HAP, ziņo RTE. Pagājušajā mēnesī trīs dienu laikā bija pieejami tikai 29 šādi īres piedāvājumi. Tas nozīmē, ka šā gada martā HAP saņēmējiem bija pieejami tikai 4,3% no visiem izīrējamiem mājokļiem, salīdzinot ar 10,8% 2022. gada martā.
Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Universitāti veica pētījumu “Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai”. Pētījuma mērķis bija apzināt dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos, kā arī pašvaldību atbalsta instrumentus remigrācijas veicināšanai, lai izzinātu jaunu darba vietu izveides un piesaistes iespējas reģionos un sagatavotu priekšlikumus kāds atbalsts vai resursi būtu nepieciešami remigrācijas mērķu sasniegšanai.
Jaunākajā Ekonomisko un sociālo pētījumu institūta (ESRI) pētījumā konstatēts, ka pastāv ievērojama “migrantu algu atšķirība”, kas īpaši skar cilvēkus no Austrumeiropas, kuri nopelna par 40% mazāk stundā nekā viņu kolēģi īri, vēstī RTE. Pētījumā, ko finansēja Bērnu, vienlīdzības, invaliditātes, integrācijas un jaunatnes departaments, konstatēts, ka iebraucēji kopumā laika posmā no 2011. līdz 2018. gadam stundā nopelnīja par 22% mazāk nekā Īrijas pilsoņi.
Pilotprojektu, kura ietvaros 12 uzņēmumos tika izmēģināta četru dienu darba nedēļa, gan uzņēmumi, gan iesaistītie darbinieki uzskata par veiksmīgu, ziņo RTE. Projektā, ko atbalstīja arodbiedrība Fórsa un realizēja organizācija Four-Day Week Ireland, UCD un Boston College, tika izvērtēta finanšu, sociālā un vides ietekme, ko četru dienu darba nedēļa varētu atstāt uz uzņēmumiem un darba ņēmējiem Īrijā.
Lai noskaidrotu atgriešanās apstākļus un nosacījumus dažādos Latvijas reģionos, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki veic pētījumu. Dzīves un darba iespējas reģionos ir viens no svarīgiem faktoriem, kas nosaka, vai no Latvijas aizbraukušie atgriezīsies, kā arī kur tie izvēlēsies dzīvot pēc atgriešanās.
Latgales plānošanas reģions (LPR) sadarbībā ar Latvijas universitāti (LU) veic pētījumu “Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai”. Pētījuma mērķis ir apzināt dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos, kā arī pašvaldību atbalsta instrumentus remigrācijas veicināšanai, lai izzinātu jaunu darba vietu izveides un piesaistes iespējas reģionos un sagatavotu priekšlikumus kāds atbalsts vai resursi būtu nepieciešami remigrācijas mērķu sasniegšanai.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie