Saskaņā ar jaunu pētījumu, ko veikusi samariešu organizācija, 70% cilvēku Īrijā izjūt bailes, ka viņiem 2012.gadā nebūs pietiekami daudz naudas, lai dzīvotu bez stresa, bet 50% baidās zaudēt darbu, vai arī izjūt grūtības darbu atrast, vēstī RTE. Pētījumā YouGov arī konstatēts, ka 20% uztraucas, ka nākamajā gadā zaudēs savus mājokļus, bet 70% baidās, ka viņus tieši ietekmēs valsts izdevumu samazināšana par veselības aprūpi, izglītību un sociālo nodrošinājumu.

Ekonomikas un sociālo pētījumu institūts (ESRI) publicējis jauna pētījuma rezultātus, kas noraida apgalvojumu, ka Īrijas iedzīvotāji, saņemot sociālos pabalstus, dzīvo labāk nekā strādājot, raksta RTE. Pētījumā teikts, ka atsevišķi, netipiski piemēri ir izveidojuši maldīgu iespaidu, ka pabalstu saņēmējiem dzīves līmenis ir labāks.

Saskaņā ar Organization for Economic Co-operation and Development (OECD) pētījumu, par to, kā cilvēki 26 valstīs pavada savas dienas, īri ir vieni no laipnākajiem pasaulē, bet arī vieni no visnevīžīgākajiem. Šai ziņā viņus pārspēj vienīgi korejieši.

Starptautiskā pētījumā atklāts, ka Īrija ir to valstu vidū, kas vāji sagatavotas, lai palīdzētu jaunajiem imigrantiem iekļauties skolu sistēmā, un labi mācīties, vēstī The Irish Times. Pētījumā The Migration Policy Index, kurā salīdzināta integrācijas politika 31 valstī, secināts, ka "ekonomiskā buma laika finansējums un projekti" Īrijā nav radījuši sistēmu, kas nodrošinātu skolām iespēju risināt un uzraudzīt migrantu bērnu vajadzības.

Daudziem mūsu lasītājiem neklātienē jau ir pazīstams Limerikas universitātes pētnieks, amerikānis Pierce Parker, kurš pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā aktīvi vērsās pie latviešiem Īrijā, aicinot aizpildīt aptaujas anketas. Esam jau iepriekšējās publikācijās informējuši par viņa socioloģijas zinātņu doktora disertācijas izstrādes ietvaros veikto pētījumu “The Fate of the EU 10 Migrant Workers in the Irish Labour Market”, ko finansēja The Irish Research Council for Humanities and Social Sciences.

Cik labi sagatavoti ir Eiropas uzņēmumi, lai izturētu globālo konkurenci un pašreizējo recesiju? Priekšstatu par to var gūt 2009. gada pētījumā par Eiropas uzņēmumiem. Eiropas Savienības (ES) pētniecības aģentūra Eurofound English, kas atrodas Dublinā, aptaujāja 27 000 darba devējus valsts un privātajā sektorā visās 27 ES dalībvalstīs, kā arī Horvātijā, Turcijā un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā.

Aizvadītā gada jūnijā informējām savus lasītājus par Limerikas Universitātes studenta, amerikāņu sociologa Pierce Parker uzsākto “Pētījumu par 10 jaunāko ES dalībvalstu strādniekiem Īrijas Republikā”, kura ietvaros tika veikta arī šeit dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo izpēte. Pētījums ilga līdz 2009. gada decembrim visā Īrijas Republikas teritorijā, un šobrīd datu vākšana par mūsu kopējo labklājību un pieredzi Īrijā kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004.gadā tā ietvaros ir beigusies.

Nesen nācis klajā Latvijas valodu aģentūras pētījums “Valodas lietojums diasporā: citu valstu prakse un Latvijas rīcībpolitikas izvērtējums”. Lai cik dīvaini tas neizskatītos, bet tas veikts par Norvēģijas valdības naudu – ar divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas “Īstermiņa eksperta fonds” finansiālu atbalstu. Lai arī pētījumā melns uz balta rakstīts: “Tieši Latvijas valsts ir atbildīga par latviešu valodas saglabāšanu un attīstīšanu.”

Īrijas darba devēju organizācijas Irish Business and Employers Confederation (IBEC) veiktais pētījums, kurā apsekoti 508 uzņēmumi, kas kopā nodarbina vairāk nekā 86000 darbiniekus, liecina, ka vairāk kā puse uzņēmumu 2009. gadā ir iesaldējuši algas un samazinājuši darbinieku skaitu. IBEC uzņēmējdarbības vides apsekojums tika veikts no šī gada 17. līdz 29. augustam.

Pavisam nesen uzzinājām, ka ārzemēs dzīvojošo latviešu atgriešana Latvijā ir zaudējusi aktualitāti un valdība, kura neilgi pirms šī paziņojuma deklarēja nodomus šo problēmu risināt, ir “atmetusi mums ar roku”. Savukārt, kā liecina portāla baltic-ireland rīcībā esošā informācija, Īrijā, Limerikas Universitātē, tiek veikts “Pētījums par 10 jaunāko ES dalībvalstu strādniekiem Īrijas Republikā”, kura ietvaros sociologi veic arī šeit dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo izpēti.