Kādu viesis ieraudzīja Rīgu?
Lasītāja raksts
Arhitektoniskas dabas pārdomas dīkdienīga pasažiera galvā
Braukdams pa Krasta ielu, ar interesi aplūkoju topošo Gaismas pili. Diemžēl, tā izskatās iespaidīga un mākslinieciski vērta vien Birkerta kunga projektu metos.
Visu atsedzošam panorāmas skatam no Daugavas pretējās puses šādā celtnes konstruktīvā risinājuma variantā tā ir trīs reizes par mazu. Topošā “pils” vien ļaus mums priecāties par to, ka kādam ir bijusi ideja. Tostarp Salaspils memoriāla māksliniecisko ģenialitāti ir “pabāzuši kaķim zem astes” pat ar sarkanfobiju sirgstošie patreizējie pilsētas apsaimniekotāji. Mierinu sevi ar domu: “Ja reiz bibliotēkas atrašanās vieta nav gluži veiksmīga, varbūt vismaz būs daudz darba logu mazgātājiem.”
Sabiedriskais transports
Esmu sabiedriskā transporta pieturas vietā iepretim Pareizticīgo Kristus dzimšanas Rīgas katedrālei. Man jānokļūst līdz “Teikai”. Mēģinu atrast transporta shēmu pieturā, diemžēl bez rezultātiem. Laimīgā kārtā runāju gan latviski, gan krieviski un varu šo to pajautāt cilvēkiem. Diemžēl tikai retais zina atbildi un ar man ieteikto 14 trolejbusu nokļūstu tik tuvu, ka iešana kājām vairs lielas problēmas nesagādā. Transporta shēmu neatradu arī trolejbusā. Esmu pieradis, ka cituviet pasaulē transporta gidu varu par brīvu paņemt transporta līdzeklī, vai pieturvietā. Varu secināt, ka Rīgas apmeklējums dažam labam tās viesim var ātri beigties ar iemaldīšanos kādā zaņķī un tam sekojošām bēdīgām sekām. Kāpēc tāds nihilisms? Vai tad tūristu nauda šeit nevienam nav vajadzīga?
Rīta kafija
Esmu paspējis aizstaigāt līdz “Alfai”. Rodas vēlēšanās pasēdēt pie kādas kafijas tases. Ieskrienu Rimčikā. Stāvam ar vēl dažiem klientiem pie produktu sadales zonas ilgstoši pētīdami situāciju. Konstatējam, ka klientus apkalpo tikai viena persona. Visi ēdieni tiek izdoti caur naudas norēķinu operāciju zonu. Turpretī klientus apkalpojošā meitene strādā tik ļoti haotiski, vienlaikus darbodamās gan ar naudu, gan ēdienu, ka ēdiena inficēšanas iespējamība ir 100%. Manam jautājumam par nepieciešamību lietot lateksa cimdus ir noliedzoša atbilde, jo tādus priekšniecība neizsniedzot. Painteresējos, vai meitene ir izgājusi PVD atestāciju, varbūt zinās kaut ko par šķērspiesārņojumu? Darbiniece ar sulas nolaistītām rokām mēģina ietrāpīt dzērienu glāzē un klusē. Atstāju šo iestādi pastiprinātas apsardzes darbinieku uzmanības apstākļos. Kafiju nolemju nobaudīt “Laimas” veikalā, kur saskatu mazliet mazākas pārtikas higiēnas nepilnības. Secinu, ka Rīgā ēdināšanas sfērā PVD darbinieku pērkamība ir redzama kā uz delnas. Ir patiess izbrīns par to, ka mūsu valdība nesaredz simtiem uz klienta došības rēķina noekonomētas darba vietas apkalpojošajā sfērā. Sarunās ar man pazīstamām ar šo nozari saistītām personām, man vēlāk paziņoja, ka patiešām inspektori esot spiesti ņemt kukuļus, jo viņu algas esot pārlieku niecīgas.
Preces
Turpinādams pastaigāties pa lielveikalu, nespēju pārvarēt ziņkāri, vai iespēja nopirkt “neko īpašu” ekskluzīvo tēju un kafiju veikaliņā ir tik pat liela kā provincē? Ilgi ostīdams jasmīna tējas paraugu, konstatēju tajā knapi nojaušamu jasmīna aromāta klātbūtni. Varbūt klienti bija visu izostījuši? Man par godu tiek noņemts vāks lielajai tējas bundžai, un es tieku aicināts nobaudīt aromātu. Ievelku gaisu nāsīs un lūdzu bundžu aizvērt. Apkalpojošā meitene man aizrāda, ka neesmu neko ostījis un atsakās aizvērt tējas trauku. Jautāju, vai man būtu jāieliek traukā galva līdz pat pleciem, ja es vēlos konstatēt to, ko gluži lētam lietpratēju piedāvātam produktam ārzemēs iespējams sajust arī no triju metru attāluma? Turpinājumā man nācās skaidrot pārdevējai, ka patiesi neesmu šurp nācis gūt emocionālu baudu personāla nonicināšanas sakarā. Bija jāprasa atļauja aiziet no šīs vietas, ņemot līdzi savus līdzšinējos jasmīnu tējas īpašību priekšstatus. Vai patiesi lielos ieņēmumus gaidošie valsts vīri ir tādi pajolīši, ka neapjēdz, kāda nozīme ir augstiem kvalitātes standartiem jebkurā preču nozarē, jebkurā piedāvājumu sfērā?
Viltus darboņi
Savas vizītes laikā tiku iegriezies vienā viltus kantorītī. Krievu un latviešu valodas pārvaldošs cilvēks tur runāja angļu valodā ar meiteni no Latvijas ciema, tēlodams Anglijas darba devēju. Secināju, ka tiek lietota Anglijas simkarte. Man, savukārt, tika piedāvāts Vācijā veikt darbu, kur kā darba uzskaites mērvienība figurēja kvadrātmetri. Bet es, savukārt, saskatīju kubikmetrus. Nekādi tūlītēji rakstiski līgumi, toties aktīva personas datu ievākšana. Grūti izsecināmi pelnīšanas mehānismi. Neizslēdzu, ka pelnīts tiek arī ar citkārt neapmeklētu viesnīcu noslogošanu un hakerēšanu. Kāda gan jēga turp sūtīt likuma sargus, ja šādu darboņu izķeršanai nepieciešami speciāli sagatavoti cilvēki. Vai šoreiz tiesībsargājošās instances spētu pasargāt savus ziņotājus no asiņainas izrēķināšanās?
Pozitīvās pārmaiņas
Salīdzinājumā ar vasaras apmeklējumā gūtajiem iespaidiem, šoreiz gan tikai Alfas tuvumā tiku manījis ilgstoši stāvošu policijas autiņu. Tādos, pēc aculiecinieku nostāstiem, nejaušam pārkāpējam tiekot skaidrots, cik ļoti negatīvas sekas varējis izraisīt pārkāpums, cik dāsni tas būtu jāatlīdzina valstij. Ak, cik godīgi un iejūtīgi esot policijas darbinieki! Un, cik dīvaini mēdzot būt kārtības grāvēji, jo tie uz policijas transporta līdzekļa grīdas bieži zaudējot papīra banknotes…
Šķita, ka Rīgā sākuši mazāk smēķēt. Kad pēc triju kilometru veselīgas pastaigas biju beidzot atradis man noderīgu sabiedriskā transporta pieturas vietu, man bija iespēja nolūkoties uz ģimenīti ar bērna ratiņiem. Trolejbusā iekāpušie vecāki gādīgi pieskatīja ratiņos guļošo auklējumu. Tētuka seju bija izvagojušas pamatīgas rūpju rievas. Ģimenīte izkāpa no transporta līdzekļa un varēja vērot, kā tētuks steigšus apstaigā cilvēkus, mēģinādams izlūgties cigareti. Izskatījās, ka šim cilvēkam patiesi nebija naudas, ko varētu atļauties ziedot bīstamajam netikumam.
Redzēju pamatīgus uzcenojumus vīna dzērieniem, piedevām – šobrīd Latvijā ir liels risks, ka iegādāts tiks nepiemērotos apstākļos glabāts un pamatīgi oksidēts dzēriens. Tomēr izpratne par darbu specializētajos vīna veikalos ir krietni progresējusi. Joprojām arī patīkami ir uzturēties manis iemīļotajā delikatešu veikaliņā, viesnīcas Latvija pirmajā stāvā. Labs ēdiens letiņiem joprojām ir asinīs un izpratne par to nesarūk pat apstākļos, kad dažam labam jāpārtiek no siļķu galvām.
No sirds vēlēsim veiksmi un progresu savai dzimtajai Latvijai un tās joprojām skaistākajai pilsētai!
Jānis Asariņš
FOTO: Jānis Asariņš
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
Trolejbusos transporta shemas parasti aiz vaditaja kabines un loti biezi ir ari mazi bukletini ar shemam.Nevaru iedomaties, ka kads nezinatu paskaidrot ka aizbraukt lidz Teikai! Ar sabiedriskas edinasanas pakalpojumiem LV ari nav paveicies!Gan jau ka sanitaras gramatinas darbinieki vienkarsi noperk.Toties Dublina mans kolegis kinietis diezgan regulari atklepo asinis un tas vinam netrauce stradat karsto edienu nodala, gan gatavot est, gan apkalpot.Ari te kafiju gatavo un naudu sanem viena un ta pati persona, tikai ja aiz letes nav kads no musejiem, tad pie zemes var piesalt, kamer sagaida.
Kā nu kurš atpūšas aizbraukdams uz LV. Asariņu Jančuks pats meklē vēmekļus, kur pakašāties. Būtu uzreiz gājis uz kādu piesmakušu ķemertiņu, pavārtījies pa grīdu un iebāzis galvu podā, daudz veiksmīgāk nekā ostot tējas budžas, būtu varējis apmierināt savas mazohistiskās tieksmes. Nav saprotams ko īsti autors ir vēlējies paust lasītājiem. Varbūt viņš jūtas ļoti pozitīvs, bet neievērots, tāpēc meklē dažādus fonus(mēslu čupas), kur izcelties un kļūt ieraugāmam?
Asariņ, kas Tev iekodis? Nekas un neviens nav tikai balts vai melns!
Neanalizējot konkrēto rakstu, bet no pieredzes varu pateikt, ka kopš draugi no Latvijas pirmo reizi pagaršoja tēju Īrijā, vienmēr, kad atbrauc, iepērk labi daudz mūsu tējas.
Bet par tēmu, tad man bija tā – kas atbraucu uz Īriju, daudz kas likās jocīgi un nepieņemami, tagad tā ir, kad aizbraucu uz Latviju.
Nu ko lai saka !? Nu žēl man tā ,,Asariņa ”
! Bet ja saka godīgi tādu muldējumu sen nebiju lasījis! 
Man prātā gadījums, kad Amerikas viesis tika mēģinājis skaidrot, cik ļoti katrā lauku tūrisma vietā nepieciešama iespēja nomazgāt pakaļu pēc k-šanas. Un joprojām mūsu laukus neapmeklē tūristu tūkstoši, kuri nespēj saprast, kā iespējams dzīvot ar nemazgātu dibuā. Tomēr pašmāju gudrīši, līdzīgi kā šie komentētāji, šādam sīkumam uzmanību nepievērš. Braukdams mājās ar prāmi no Īrijas, kavēju laiku patiesi draudzīgā īru sabiedrībā, tur tūriste no Austrālijas stāstīja, cik labprāt viņa uzturētos Indijā, ja vien tur higiēnas standarti būtu normas līmenī. Kundze nebūt nebija priecīga par tur grāvmalē redzētajiem dabisko vajadzību kārtotājiem neskatoties uz to, ka viņu atstātais bijis visai niecīgs.
Vispār sen nebiju redzējis tik “Latviski” indīgus komentārus. Pirmkārt jau laiciņu nedzīvu Īrijā un nebarojos no Īrijas pabalstiem, jo vienkārši uzskatu, ka ir laiks šiem visādā ziņā ārkārtīgi jaukajiem cilvēkiem atmaksāt ar to pašu ar ko tie mums maksājuši, kad Īrijā tikām uzņemti.
Tātad iebraucu Rīgā no mazpilsētas, tās pašas, kura izceļas ar mazāk korumpētu policiju.
Pamudinājums saredzēt šīs lietas ir kaut vai tāds, ka jau laiku pats veidoju savu biznesu un biznesu veicinošiem faktoriem pievēršu lielāku uzmanību. Ir taisnība, ka Īrijas plašpatēriņa tēja nav nekāda īpašā (arī alkohols), bet tas nenozīmē, ka nekur nevienam nav sajēgas par to, kas ir tēja un palielināt kvalitātes standartus šīm precēm nav tik grūti. Turpretī ieguvums būs neatsverams. Tas komentētājs, kurš kritizēja mani sakarā ar transportshēmām, tiešām varētu pats apbruņoties ar drusciņu talanta un mēģināt iejusties iebraucēja ādā. Pietiekami daudz esmu kontaktējies ar citu valstu tūristiem, esmu uzlaucījis viņu kritiku. Tā jau nu gan ir realitāt, ka Latvijā tūrists jūtas neveiklāk nekā Ķīnā. Tas, ka Īrijā HilBilli strādājošs ķīnietis, manu acu priekšā virtuves kopšanas inventāru tika skalojis tējas bolerī, vēl nenozīmē, ka tā jānotiek Latvijā. Un visiem pasaulē dzīvojošajiem letiņiem ieteiktu apzināties Latvijas īpašās lietas un līdzdarboties to attīstīšanā, uzlabošanā, izplatīšanā. Piemēram būtu lietderīgi ārvalstīs organizēt virtuālo apdrošināšanas kompāniju, kura pilnīgi neatkarīgi spētu nodrošināt ar labu samaksu mūsu labākos ārstus un dotu iespēju pašiem tikt kaut cik kvalitatīvi aprūpētiem. Jāsāk kaut ko radīt tautieši!
Ja runaajam par arhitektuuru un piemeeru minam Riigu, tad droshi var teikt, ka IIrijaa arhitektuuras vispaar nav. Saakot ar dzeltenzaljizilajaam maajaam, kas pa vidu mijas ar kaut kaa iespiestaam stikla buuveem, beidzot ar sheit taa saucamajiem arhitektuuras pieminekljiem, kur pie durviim uz sienas kaads shejienes arhitekts lepni ierakstiijis savu vaardu.
Jaa, ir sheit vietas, kur juuties maajiigi, kur ir padomaats par atteelu, bet taas ir atsevishkas vietas un kopeejaa pilseetas ainaa izskataas kaa zilums zem acs. Pie tam, peedeejaa laikaa ir bijis pamatiigs regress shinii jomaa.
Saliidzinaajumam Mccurtain iela Korkaa. Kaada taa izskataas pirms 100 gadiem un tagad.