Jaukā kompānijā neviens ceļš nav par garu

Aizvadītajās brīvdienās, 5. un 6. jūnijā, dublinieši devās organizētā ekskursijā, jeb, kā tika teikts reklāmā, baudīja lielo divu dienu piedzīvojumu Īrijas Dienvidkrastā.
Iespaidos par lielo divu dienu piedzīvojumu ar portāla baltic-ireland.ie lasītājiem dalās ekskursijas organizatore Ilze Ceiča:

“Lai arī mazliet vēlāk, kā bija sākumā ieplānots, tas patiešām bija vienreizēju iespaidu, notikumu un jaukas atmosfēras piepildīts ceļojums!
Pirmo dienu no paša rīta, kad vēl rasoja sīks lietutiņš, iesākām ar Īrijas visievērojamakās pils – Rock of Cashel – apmeklējumu. Skaista, majestātiska un varena tā atgādināja par Īrijas karaļiem un Svēto Patriku, kuru mājvieta šī pils ir bijusi…
Pēc tam piestājām un kādu bildi noknipsējām pie Cahir Castle, kas ir vislielākā un vislabāk saglabājusies pils Īrijā.
Tālākais mūsu ceļš veda uz Mitchelstown Cave. Tur nokāpām pa stāvām šaurām trepēm dziļi pazemē, kur pavērās milzīgi plaša un iespaidīga ala. Turpinājām savu ceļu no vienas milzīgas alas halles uz nākamo, kur viena bija iespaidīgāka par otru, līdz nonācām hallē, kur ir fantastiska akustika. Tajā ir notikuši arī vairāki kasiskās mūzikas koncerti. Šeit mūsu šoferis Dzintars iepriecināja visus ar savu skaisto dziedājumu, kā arī mēs visi kopā nodziedājām „Pūt, vējiņi”, kas tur skanēja ļoti īpaši, pārsteidzot citus ekskursantus.
Tālāk devāmies uz iepriekš neplānotu vietu – Blarney Castle, kur daži uzlaboja savas daiļrunības spējas, nobučojot leģendām apvīto daiļrunības akmeni.
Pēc tam mūsu ceļš veda uz skaisto Kinsaley pilsētiņu un Charles Fort, kas ir milzīgs zvaigznes formas cietoksnis pašā jūras krastā. Tas ir lielākais militārais objekts Īrijā, kas savulaik bija kalpojis angļiem.
Pēc cietokšņa apmeklējuma devāmies uz Cobh pilsētiņu, no kurienes savā vienīgajā reisā devās “Titāniks”. Tur apmeklējām arī skaisto Colman’s katedrāli, kas mūs priecēja ar savām slavenajām zvanu skaņām, un dažiem paveicās izbaudīt arī burvīgo ērģeļu skanējumu un kora dziedājumu, radot īpašas emocijas.
Turpinājumā devāmies atpakaļ uz Blarney, kur bija mūsu naktsmājas Blarney Woolen Mills hotelī. Daži nenogurdināmākie devās uz tuvējo krodziņu, kur kopīgi pasēdēja un dzīvās mūzikas pavadījumā grieza arī trakus dančus.
Nākamajā rītā devāmies uz mūsu ceļojuma talāko punktu – Mizen Head, kas ir arī vistālākais Īrijas Dienvidrietumu punkts. Varenās klintis un tiltiņš 45 m augstumā pār okeānu visiem sagādāja neaizmirstamus iespaidus. Apskatījām arī gaismas signālstaciju un uzzinājam tās rašanās vēsturi.
Pēc tam mūsu ceļš veda pa šauriem, līkumainiem ceļiem pāri kalniem uz Glengariff. Domāju, ka šis ceļš daudziem paliks atmiņā ne tikai ar fantastiskajiem dabas skatiem, bet arī ar klinšu tuneļiem, kuriem caurbraucot visiem tika pakutināti nervi, bet nu kā jau vienmēr – šoferītis bija uzdevumu augstumos!
Glengarifā mazliet sajutāmies kā džungļos, kad pastaigājāmies pa Bambusu Parku, kurā bija ap 30 bambusu šķirnēm, palmām un milzu papardēm.
Tālāk braucām uz Kilarney, kur redzejām Rožu pili. Pēc tās apmeklējuma iespaidu pilni ar dziesmām un pat dejām devāmies atpakaļ uz Dublinu!
Šis ceļojums vēlreiz pierādīja, ka jaukā kompānijā neviens ceļš nav par garu un par grūtu!
Saku paldies visiem par fantastiski jauku kopā pavadīto laiku!”

FOTO: Andris Lemes