“Ar vienu bērnu mums būs pietiekami”…

Mūsu pastāvīgie lasītāji jau būs pamanījuši, ka pavisam nesen Īrijas latviešu vidū notika īpaši priecīgs notikums. Limerikas iedzīvotāju Evitas un Alvja Šmitu ģimenē, kurā jau auga meitiņa Shayla, piedzima vēl trīs mazulītes – trīnītes Lily, Jasmine un Daisy. Bērniņa piedzimšana ikvienā ģimenē ir priecīgs notikums, bet šajā ģimenē – trīskāršs prieks un vienlaikus arī trīskārša atbildība. Katram saprotams, ka tas nebūt nav vienkārši. Par to, kā ģimenei klājas, lasiet sarunā ar māmiņu Evitu Šmiti.

B-i: Lūdzu, pastāstiet nedaudz par Jūsu ģimeni – cik sen esat Īrijā, no kuras puses Latvijā esat? Ar ko nodarbojāties pirms bērniņu piedzimšanas?
E.Š.: Atbraucām uz Īriju 2005. gada februārī naudas un jaunu piedzīvojumu meklējumos. Latvijā vīrs strādāja Dailes teātrī par gaismu mākslinieku un es – mācību centrā par sekretāri un privātskolotāju. Abi mīlējām savu darbu, bet naudas trūkums lika meklēt citas iespējas. Nolēmām pamest Rīgu un braukt uz Īriju. Limeriku izvēlējāmies, jo vīrs gribēja strādāt Dell fabrikā. Kad atbraucām uz Limeriku, sākums nebija rožains, bet mēneša beigās jau abi strādājām. Alvis – Dell fabrikā un es – Topaz benzīntankā par pārdevēju.
Nauda sāka nākt tāda, kādu nekad vēl nebijām redzējuši. Sākām baudīt dzīvi. Augustā Latvijā apprecējāmies un tad sākām ceļot gan pa pašu Īriju, gan ārpus (Taizeme, Anglija, Francija, Turcija utt). Tad pieteicās mūsu pirmā meitiņa Shayla, bet Dell darbinieki palika bez darba, līdz ar to arī Alvis. Es pati jau biju sevi Topaz pierādījusi un kļuvusi par menedžeri. Neskatoties uz to, pēkšņi ar naudu kļuva grūtāk. Nolēmām, ka ar vienu bērnu mums būs pietiekami.
Pēc gandrīz 3 gadiem mūsu labākie draugi Īrijā bija bērniņa gaidībās un mēs arī sākām ilgoties pēc mazulīša. Domājām, ja būs lemts, tas notiks, ja ne, tad ar vienu bērniņu mums pietiks. Bet jau pēc kāda mēneša es jutu, ka esmu stāvoklī. Izjūtas bija dīvainas, tādēļ braucām uz slimnīcu, kur neviens neko nevarēja pateikt tik agrā grūtniecības laikā. Teica, lai atnākam pēc pāris nedēļām.

B-i: Kad uzzinājāt, ka gaidāmi trīnīši? Vai jau iepriekš bijāt tam gatavi?
E.Š.: Atnācām uz ultrasonogrāfiju un mums paziņoja, ka būs trīnīši. Šoks bija milzīgs, bet mums bija pietiekami ilgs laiks aprast ar šo domu, kā arī apjaust neizbēgamos izdevumus. Īrētais 2 guļamistabu dzīvoklis tika nomainīts pret īrētu 4 guļamistabu māju. Arī auto nācās nomainīt pret daudz lielāku – ar 7 sēdvietām. Arī draugi, radi, kolēģi sāka palīdzēt ar dažādām mantām priekš mazulīšiem.

B-i: Vai puķu vārdi mazajām ir kāda tradīcija vai ticējums? Jautājums radās tāpēc, ka arī 2008.gadā Īrijā latvieša un igaunietes ģimenē dzimušajām trejmeitiņām ir puķu vārdi- Liāna, Kamilla un Dālija.
E.Š.: Sākām arī domāt par bērnu vārdiņiem – izdomājām 2 puiku vardiņus un divus meiteņu. Bet tad uzzinājām, ka gaidāmas 3 meitiņas. Sākām no jauna domāt par bērnu vārdiņiem, jo domājām, ka visiem 3 vārdiņiem jābūt kaut kā saistītiem. Tā arī sanāca 3 puķītes – tā nav tradīcija. Nezināju, ka ir vel kādas trīnītes ar puķu vārdiņiem.

B-i: Kā vecākā meitiņa uzņēma uzreiz trīs māsas?
E.Š.: Meitiņas atnāca mājās no slimnīcas pa vienai un katra atnesa vecākajai māsai dāvanu. Līdz ar to vecākā māsa uzņēma māsiņas ar prieku.

B-i: Kā paiet Jūsu ikdiena ar bērniem, kas ir Jūsu palīgi?
E.Š.: Šobrīd ar mazulītēm tiekam galā vieni paši. Turam kārtīgu ēšanas režīmu. Visas ēd aptuveni vienā laikā, tā ka varu viņas gan paēdināt pa vienai, gan, ja esam abi mājās, tad barojam divas uzreiz. Mana mamma brauc uz Īriju novembra sākumā un paliks šeit līdz decembra vidum palīdzēt ar mazulītēm.

B-i: Saprotams, ka rūpju un finansiālu izdevumu ir ļoti daudz – vai saņemat atbalstu arī no valsts?
E.Š.: No valsts ir bērnu pabalsts, bet gan dubultā apmērā par katru no trīnītēm, kā arī vienreizējs pabalsts 635 eiro. Mums tikai ieteikts doties uz Limerick City Council uzzināt par atbalstu dzīvesvietai – Social Housing programmā, bet to mēs vēl neesam darījuši. Vīrs bija arī aizgājis uz HSE centru uzzināt vai nav iespējama palīdzība ar trīnīšu ratiņiem, bet, kā jau bija gaidāms, – bija atteikums. Savukārt milzīgs atbalsts mums šeit ir bijuši draugi un kolēģi.

Ģimenes tuvākās nākotnes plāni saistās ar Īriju, tas nozīmē, ka apkārtējiem būs iespēja sniegt kuplajai ģimenītei tik ļoti nepieciešamo atbalstu arī turpmāk. Mazulītēm augot, vecākiem būs nepieciešama ne vien praktiska palīdzība, bet arī īstajā brīdī dots padoms, no sirds pateikts labs vārds un emocionālais atbalsts. Sirsnīgs paldies Evitai par mums veltīto laiku un abiem vecākiem lai pietiek mīlestības, pacietības un izturības mazuļus audzinot!

FOTO: no Šmitu ģimenes arhīva