Īrijas latvieši nosūta aicinājumu jaunajai Latvijas valdībai

Sestdien, 22. oktobrī, Dublinā notika daudzpusēja tikšanās, kurā Īriju pārstāvēja aktīvāko sabiedrisko organizāciju, pašdarbības kolektīvu, vēstniecības un mediju vadītāji, bet viesu vidū bija Eiropas Latviešu Apvienības (ELA) priekšsēdētājs Aldis Austers un Latvijas Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe.

Tikšanās iesākās ar iepazīšanos, kam sekoja diskusijas par diasporas problēmjautājumiem. Īrijas latviešu pārstāvji darīja zināmas savas problēmas, galvenokārt runājot par latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņu un vasaras nometņu nepieciešamību, biedrību produktivitāti, finansējuma trūkumu, Latvijas mediju un televīzijas nepieejamību, samazināto avioreisu skaitu, fiktīvajām laulībām, vēlēšanu iecirkņiem ārzemēs, latviskās identitātes saglabāšanu un konsulārās nodaļas kapacitāti.
Pēc šo jautājumu iztirzāšanas Austera kungs un Lappuķes kungs izklāstīja savu redzējumu problēmu risināšanā. Uz dažiem jautājumiem tika sniegtas konkrētas atbildes, kamēr citas problēmas tika apskatītas vispārināti.

Tikšanās noslēgumā Īrijas latvieši vienojās nosūtīt aicinājumu jaunajai Latvijas valdībai, kas skan sekojoši:

Eiropas valstīs strauji augošās latviešu kopienas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji aktīvi izmanto brīvas personu pārvietošanās iespēju dotās priekšrocības, – vērojama Latvijas ne tikai politiska un saimnieciska, bet arī sociālā integrācija Eiropas telpā.
Īrijas latviešu diaspora aicina Latvijas valdību iepazīties ar kopienas problēmām un rast iespēju tās risināt, tādējādi veicinot ārzemēs dzīvojošo latviešu un to pēcnācēju saikni ar Latviju, tās valodu un kultūru.
Izglītība
Īrijā pašreiz jau aktīvi darbojas dažas nedēļas nogales skoliņas, kuru galvenais mērķis ir latviešu valodas, kultūras, vēstures, latvisko tradīciju apguve un līdz ar to latviskās identitātes stiprināšana bērnos. Latviešu valodas aģentūra (LVA) sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību (PBLA) ir izstrādājusi virkni mācību materiālu bērniem, kuri dzimuši ārpus Latvijas un latviešu valodu apgūst kā otro valodu. Taču šo skoliņu tīkls ir pārāk mazs, pedagoģiskā kvalitāte svārstīga un mācību intensitāte nepietiekoša, lai dotu bērniem iespēju apgūt literāro latviešu valodu pietiekamā līmenī. Aicinām nākamās valdības programmā paredzēt tādas valsts politikas izstrādi, kas palīdzētu nedēļas nogales skoliņām nodrošināt kvalitatīvu latviešu valodas apguvi ārvalstīs dzīvojošo latviešu bērniem:
•veikt izmaiņas Latvijas izglītības likumdošanas aktos, lai integrētu latviešu skoliņas Latvijas izglītības sistēmā un piesaistītu šīm skoliņām profesionālus pedagogus, paredzēt atbalstu šo skoliņu tīkla izvēršanai, kā arī veicināt šo skoliņu skolotāju pedagoģisko zināšanu pilnveidošanu un pieredzes apmaiņu;
•atbalstīt latviešu bērnu un pieaugušo bibliotēkas izveidi
•radīt labvēlīgus priekšnosacījumus ārvalstīs dzīvojošo latviešu bērnu līdzdalībai vasaras nometnēs Latvijā;
•veicināt latviskās nometnes „3×3” darbību Īrijā, tādējādi stiprinot Īrijā dzīvojošo ģimeņu nacionālās identitātes apziņu, padziļinot kultūras izpratni un veicinot bērnu un jauniešu latviešu valodas prasmes.
Aicinām arī nodrošināt bērnu no repatriantu ģimenēm iekļaušanos Latvijas skolās savam vecumam atbilstošās klasēs, neskatoties uz mācību programmu atšķirībām un valodas zināšanu nepilnībām, kā arī nodrošināt šiem bērniem nepieciešamo papildus atbalstu skolā pārejas periodā.
Informācijas pieejamība
Pašreiz Īrijā nav iespējams vērot Latvijas valsts televīzijas kanālus internetā, tā kā tie ir pieejami tikai no Latvijas IP adresēm. Latvijas masu mediju nepieejamība rada cilvēkos atstumtības un atsvešinātības sajūtu, kas vājina saikni ar dzimto zemi. Aicinām jauno Latvijas valdību apsvērt iespēju:
•veikt izmaiņas likumdošanā, lai Latvijas TV kanāli būtu pieejami ārvalstīs, izmantojot satelītu un interneta pieslēgumus.
•veicināt Latvijas preses pieejamību Īrijā
Vēlēšanas
11 Saeimas vēlēšanu iecirkņu pieejamība ne tikai Dublinā, bet arī Īrijas lielākajās pilsētās, būtiski palielināja vēlētāju aktivitāti, tāpēc:
•ir svarīgi saglabāt vēlēšanu iecirkņus reģionos, nodrošinot finansējumu ne tikai katra vēlēšanu iecirkņa darbinieku algām, bet arī vēlēšanu iecirkņu telpu īrei;
•atvieglot balsošanu ārpus Latvijas, ieviešot elektroniskās nobalsošanas iespēju interneta tiešsaistē;
•izveidot vēlētājiem ārpus Latvijas atsevišķu vēlēšanu apgabalu ar noteiktu pārstāvību Latvijas Saeimā. Šāds risinājums ļaus vēlētājiem ārpus Latvijas apzināties sevi kā vienotu tautas kopienu, būtiski uzlabos komunikāciju ar Latvijas politiķiem, palielinās ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju ietekmi un bagātinās Latvijas politisko vidi;
Aviosatiksme
Dzīvojot svešumā uz salas, aviosatiksme ir būtiska ikdienas sastāvdaļa, kā arī līdzeklis, kas veicina Īrijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu saiknes saglabāšanu ar dzimto valsti.
Nacionālā aviokompānija AirBaltic ziemas sezonā ir atcēlusi tiešos reisus uz Dublinu, kā arī, sakarā ar Latvijas valdības lēmumu ieviest maksu par aviācijas drošības un glābšanas funkciju nodrošināšanu lidostā Rīga, lidojumu skaitu uz Rīgu gatavojas samazināt aviokompānija Ryanair. Šādi lēmumi apgrūtina cilvēku iespējas nokļūt Latvijā ātri un par pieejamu samaksu. Tā kā AirBaltic ir nacionālā aviokompānija, aicinām pārskatīt lēmumu par avioreisa Rīga – Dublina – Rīga atcelšanu ziemas sezonā, tādējādi veicinot regulāru veselīgu konkurenci starp gaisa pārvadātājiem un dodot iespēju Īrijā dzīvojošajiem latviešiem un tūristiem izvēles iespējas ceļošanai uz Latviju.
Konsulārie pakalpojumi
Latvijas Republikas vēstniecībā Īrijā bieži vērojama situācija, kad Latvijas pilsoņiem jāstāv garās rindās, lai samainītu pasi, saņemtu atgriešanās atļauju, reģistrētu bērnu vai saņemtu jebkuru citu konsulāro pakalpojumu. Tā kā, saskaņā ar oficiālo informāciju, pēdējo gadu laikā no Latvijas emigrējušo skaita ziņā Īrijas Republika ieņem otro vietu, aicinām valdību un Ārlietu ministriju nodrošināt Latvijas Republikas vēstniecību Dublinā ar pietiekamu skaitu konsulāro darbinieku, lai paaugstinātu konsulārās nodaļas kapacitāti. Situācijas risināšanā būtisks atbalsts būtu arī mobilā pasu galda ieviešana.
Fiktīvās laulības
Pēdējos gados Latvijas tēla reputāciju Eiropas Savienībā ir aptumšojis fakts, ka simtiem Latvijas pilsoņu Īrijā tiek iesaistītas fiktīvajās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem. Saskaņā ar statistiku, šī tendence nesamazinās un visbiežāk tieši Latvijas pilsones šādā veidā kļūst par cilvēktirdzniecības upuriem un cieš no visām izrietošajām sekām.
Aicinām Latvijas valdību izvērst nopietnu, pārdomātu un plašu informatīvo kampaņu, kurā tiktu skaidrotas fiktīvo laulību sekas – cilvēktirdzniecība, seksuāla, fiziska un emocionāla vardarbība u.c., īpaši to izvēršot Latvijas mazpilsētās un lauku rajonos.
——————–
Ņemot vērā, ka Kultūras ministrijas vadībā jau tiek izstrādātas Nacionālas identitātes un sabiedrības integrācijas valsts politikas pamatnostādnes, aicinām 11. Saeimu un nākošo Latvijas valdību atbalstīt iesākto darbu, kā arī vērst uzmanību uz diasporas līdzdalības paplašināšanu šajā procesā.
Valdības atbalsts un ieinteresētība problēmu risināšanā, kas skar Latvijas valsts pilsoņus, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, veicinās šo pilsoņu lojalitāti un līdzdalību Latvijas politiskajos un saimnieciskajos procesos.

Īrijas latviešu tikšanās ar ELA priekšsēdētāju Aldi Austeru un Speciālo uzdevumu vēstnieku Rolandu Lappuķi notika pēc portāla baltic-ireland.ie iniciatīvas ar Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā atbalstu.

FOTO: Arvis Ziemelis
www.arvisphotos.com