VL-TB/LNNK iesniedz Satversmes tiesā pieteikumu par referenduma atzīšanu par nelikumīgu

Nacionālā apvienība (NA) ir iesniegusi Satversmes tiesā pieteikumu, lai apstrīdētu referenduma par krievu kā otru valsts valodu leģitimitāti, apturētu tā norisi un vērtētu tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem, teikts partijas “Visu Latvijai” mājas lapā ievietotajā paziņojumā.

Atbilstoši Satversmes tiesas likumam, šādu pieteikumu var iesniegt 20 Saeimas deputāti un šis skaitlis sasniegts ar uzviju – pieteikumu Satversmes tiesai parakstījuši kopumā 30 Saeimas deputāti – visi 14 Nacionālās apvienības deputāti (Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Imants Parādnieks, Ināra Mūrniece, Ilmārs Latkovskis, Inese Laizāne, Romāns Naudiņš, Dāvis Stalts, Vineta Poriņa, Dzintars Rasnačs, Raivis Blumfelds, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš, Dzintars Kudums), vairākums partijas „Vienotība’’ deputātu (Ilma Čepāne, Dzintars Zaķis, Edvards Smiltēns, Lolita Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Arvils Ašeradens, Jānis Reirs, Janīna Kursīte-Pakule, Ina Druviete, Rasma Kārkliņa, Andris Buiķis, Ingmārs Čaklais, Ingūna Rībena, Ainārs Latkovskis, Atis Lejiņš), kā arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Iveta Grigule.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 11. panta pirmā daļas un 25. panta pirmā daļa, Valsts prezidenta 2011. gada 20. decembra lēmums Nr. 260 un Saeimas Prezidija 2011. gada 20. decembra atzinums „Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 174/Lp11)” neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 77. pantam, 78. pantam un Latvijas Republikas proklamēšanas aktam.

„Ir tikai pašsaprotami, ka ceļam prasību novērst likuma trūkumus, kas ir noveduši mūs pie valsts un tās tautas pamatvērtību apšaubīšanas, kā arī iespējamas tālākas valsts pamatu graušanas. Tikai 20 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas ar šo referendumu tiek mēģināts leģitimizēt okupācijas un genocīda sekas, un nav būtiskāka uzdevuma, kā novērst to,’’ uzskata NA līdzpriekšsēdētājs, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Viņš arī izsaka nožēlu, ka laikā, kad Eiropu un arī Latviju plosa ekonomiskā krīze, atsevišķi Latvijai nedraudzīgi spēki šo situāciju izmanto, lai vēl vairāk destabilizētu sociālo situāciju valstī.

NA ministri jau iepriekš, valdībā lemjot par finansējuma piešķiršanu referenduma organizēšanai, balsoja „pret’’, tādējādi apliecinot šī referenduma antikonstitucionālo būtību. Nacionālā apvienība jau paudusi stingru viedokli: ja referendums tomēr notiks, Latvijas pilsoņiem tajā jāpiedalās un jābalso „pret’’ divvalodību.

FOTO: baltic-ireland.ie