Saskaņā ar pirmajiem balsu skaitīšanas rezultātiem piektdien notikušajā referendumā 66% īru ir atbalstījuši abortu legalizāciju. Kā liecina rezultāti, kas iegūti pēc balsu saskaitīšanas pirmajos četros no 40 Īrijas vēlēšanu apgabaliem, par konstitūcijas grozījumiem balsojuši 66,36% īru, bet pret – 33,64%%, paziņojis centrālais balsu skaitīšanas birojs Dublinā.

Īrijas rietumu krasta salu iedzīvotāji referendumā par Konstitūcjas Astotā grozījuma atcelšanu balso jau šodien, ziņo RTE. Balsošanas zīmes ir nogādātas divpadsmit salās un šīs dienas laikā dažādos laikos ir atvērti vēlēšanu iecirkņi.

Jaunākā Irish Times un Ipsos MRBI aptauja liecina, ka gaidāmajā abortu referendumā “par” balsotāju būs vairāk nekā pretinieku, taču atbalstītāju pārsvars pēdējā mēneša laikā ir krietni samazinājies, raksta The Irish Times. Uz jautājumu par to, kā balsos referendumā par Astotā Konstitūcijas grozījuma atcelšanu, 44% respondentu ir atbildējuši, ka balsos “par”, kas ir par 3% mazāk nekā iepriekšējā aptaujā aprīlī.

Īrija gatavojas 25.maijā paredzētajam referendumam par abortu aizlieguma atcelšanu un jaunākās The Irish Times un Ipsos MRBI aptaujas liecina, ka šobrīd pārliecinošs balsotāju vairākums atbalsta aizlieguma likvidēšanu. Lai arī kopš janvārī veiktās aptaujas atbalstītāju skaits ir nedaudz mazinājies, atbalsts Konstitūcijas Astotā grozījuma saglabāšanai nav palielinājies, bet piektā daļa vēlētāju apgalvo, ka viņiem vēl ir jāpadomā.

Īrijas valdība paziņojusi, ka referendums par abortu jautājumu varētu notikt maijā, raksta Independent.ie. Premjera Leo Varadkar ieteikums sadalīt referenduma jautājumu divās daļās - Konstitūcijas Astotā grozījuma atcelšana un aborta legalizēšana līdz grūtniecības 12.nedēļai - tiks nopietni pārbaudīts tuvākajos četros mēnešos līdz referendumam.

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2015. gada skaitļiem, par 40% palielinājies to britu skaits, kuri pieteikušies uz Īrijas pilsonību un pasi, ziņo RTE. Viens no pieauguma iemesliem ir Brexit – pagājušā gada jūnijā Apvienotajā Karalistē (AK) notikušais referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Īrijas premjerministrs Enda Kenny pirmo reizi ir “atvēris durvis” uz iespējamo referendumu par Īrijas vienotību, vēstī Independent.ie. Valdības vadītājs ir paziņojis, ka tas ir iespējams, ņemot vērā Lielbritānijas lēmumu atstāt Eiropas Savienību (ES) un aicinājis ES sagatavoties gadījumam, ja Ziemeļīrijas vēlētos pievienoties Īrijas Republikai.

Šodien mēs visi esam vēstures liecinieki, jo pasaules kārtība un, īpaši, Eiropas Savienība (ES) ir mainījusies. Maz ticams, ka Īrijas attiecības ar Apvienoto Karalisti (AK) vēl kādreiz būs tādas pašas kā agrāk, raksta Independent.ie. Žurnālisti Kevin Doyle, John Downing un Cormac McQuinn piedāvā skatījumu uz dažām no galvenajām jomām, kurās notiks pārmaiņas.

Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības (ES) situācijā, kad Ziemeļīrija ir nobalsojusi par palikšanu blokā, ir jārīko referendums par Īrijas vienotību, piektdien paziņojusi īru republikāņu partija "Sinn Féin", vēsta Īrijas raidorganizācija RTE. Šī partija paziņoja, ka referenduma iznākumam būs "pamatīgas sekas attiecībā uz britu valsts būtību", ņemot vērā, ka arī Skotija ir nobalsojusi par palikšanu blokā.

Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku, liecina piektdien paziņotie galīgie rezultāti. Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija. Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons.