Operācija ASV 11 gadus vecajam Maiklam Tironam varētu piepildīt viņa mūža sapni –spēju pašam staigāt. Ziņu par to, ka ārsti ir piekrituši veikt šādu operāciju, pagājušā gada Ziemas svētkos, gluži kā Santa Klausa dāvanu, Tironu ğimene saņēma no St.Louis Children’s Hospital, Misūri, ASV. Ratiņkrēsls ir Maikla ikdiena no trīs gadu vecuma, taču viņš nekad nav zaudējis cerību, ka kādu dienu kopā ar citiem puikām varēs spēlēt futbolu.
Lai tas notiktu, viņa vecākiem Marcelam un Natālijai ir jāsavāc € 60,000, jo tieši tik daudz maksā sarežğītā operācija Amerikā. Lieki piebilst, ka ğimenei šādas naudas nav, tāpēc Natālija, kas pati dzimusi un augusi Daugavpilī, bet tagad ar ğimeni dzīvo Greistones ciematā Viklovas grāfistē, kopā ar vīru ir uzsākusi līdzekļu vākšanas kampaņu. Kampaņas rīkošanā ğimenei palīdz arī St. Cronan’s skola Brejā, kur pašreiz mācās mazais Maikls.
Zēns piedzima 2000.gada 6.jūlijā Holles Street Maternity hospitālī septiņas nedēļas pirms laika ar ķeizargrieziena palīdzību. Viņa svars toreiz bija mazāk par pusotru kilogramu un Natālija laikrakstam “Wicklow People” stāsta, ka tas viņiem ar vīru bijis ļoti grūts laiks. Tomēr Maiklam pēc tik ļoti priekšlaicīgas dzimšanas pat nebija nekādu komplikāciju.
“Viņš tikai bija ļoti, ļoti maziņš. Tik liels kā viena mana plauksta,” atceras Natalija.
Un tomēr mazais zēns izrādījās īsts cīnītājs!
“Viņš tika ar visu galā, lai gan toreiz mēs vēl nezinājām, kas mūs gaida nākotnē,” saka Maikla māmiņa.
Gada vecumā zēnam tika noteikta diagnoze Cerebrālā trieka un Marino klīnikā viņš izgāja psihoterapijas, runas un valodas attīstības un ergoterapijas kursu. Viņš vēl joprojām regulāri apmeklē Marino klīniku un ğimene ir pateicīga par mediķu sniegto lielisko atbalstu. Pagājušogad Maikls sācis arī zirgu jāšanas terapijas kursu un viņam ļoti patīk šīs nodarbības.
Lai gan zēns nerunāja līdz pat trim gadiem, tomēr, cīnoties ar smago slimību, viņš panāca arī progresu un varēja sākt skolas gaitas St. Fergal’s pirmskolas bērnu iestādē Brejā, bet pēc tam tika uzņemts St. Patrick’s skolā, vēlāk – St. Cronan’s skolā, kur tagad mācās jau piektajā klasē.
Kopš trīs gadu vecuma Maikls pārvietojas ratiņkrēslā.
“Viņš ienīst šo ratiņkrēslu kopš pirmās reizes, kad viņu tajā ielika. Es jau toreiz sapratu, ka tas viņam šobrīd ir labākais, kas varētu būt, bet vienalga toreiz raudāju visu dienu, jo nespēju pieņemt šādu dēla nākotni. Beigās ar vīru izlēmām, ka darīsim visu, lai laiks ratiņkrēslā Maiklam būtu tikai pagaidu variants,” stāsta Natālija.
Kopš tā laika Marcels un Natālija ir meklējuši palīdzību visur. Kopā ar dēlu viņi bijuši gan Latvijā, gan Moldāvijā un pat Maskavā, Krievijā, kur izgāja trīs ārstniecības kursus. Sākumā tas deva labus panākumus. Pēc pirmajiem diviem kursiem Maikls sāka runāt, rāpot, sēdēt,celties kājās, taču trešais kurss bija neveiksmīgs. Tas palēnināja attīstības gaitu, un pat panāca pretēju efektu. Tomēr gan vecāki, gan pats zēns arvien cītīgi piestrādā, lai atveseļotos.
Brālim daudz palīdz arī divus gadus jaunākā māsa Rebeka, kas faktiski visu brīvo laiku pavada kopā ar Maiklu. Varbūt tieši tāpēc zēns ir tik sabiedrisks un atvērts, viņam ir laba humora izjūta, lieliski saprotas ar saviem klases biedriem un viņam ļoti, ļoti patīk futbols.
Tagad Natalija un Marcels ir uzsākši līdzekļu vākšanas akciju ārstniecības kursam ASV. Amerikāņu ārsti apgalvo, ka pēc operācijas viņu klīnikā zēns noteikti staigās.
Ja varat un vēlaties piepildīt Maikla sapni izkāpt no ratiņkrēsla un nostāties pašam uz savām kājām, tad arī jūs varat ziedot viņa ārstēšanai. Jūs varat to izdarīt online, izmantojot sekojošas interneta vietnes: www.michaelshopeForindependence.com vai Maikla skolas mājas lapu: www.stcronans.ie.
Vai ar bankas pārskaitījumu:
Account Name: Michael’s Funds
Branch: Permanent TSB, Bray
Sort Code: 99-06-23
A/C no: 2009 0058
No ārzemēm:
IBAN: IE66 IPBS 9906 23 2009 0058
BIC: IIPBS IE2D
Vai sūtot čeku:
Michael’s Funds,
Michael Tiron,
St. Cronan’s BNS,
Vevay Crescent, Vevay Road,
Bray, Co. Wicklow.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Žēl zēna. Bet ne jau ar līdzjūtību var ko līdzēt.
Parasti pēc palīdzības grieržās pie savējiem. Diez vai lasītājiem būs liela vēlēšanās palīdzēt šim īru zēnam…(Māmiņa droši vien ir no Latvijas un visdrīzākais bija ļoti lepna ka precējusies ar ārzemnieku.)
Būsiet pamanījuši ka īri mums maksā galvenokārt minimālo algu un to pašu vēll cenšas noblēdīt.
Es īsti neredzu iemeslus lai trūcīgie latviesu viesstrādnieki vēl varētu palīdzēt īru zēnam…