Latvijas valsts simtgades svinībās, kas notika 17.novembrī Mansion House Dublinā, pavisam nedaudz ir ieskatījusies arī Baltic-Ireland.ie radošā TV grupa Piektais novads. Jāatzīstas, ka šis video tapis vien tāpēc, lai notikumu iemūžinātu un saglabātu grupas arhīvos. Taču tas nebūt nenozīmē, ka Piektais novads to vēlētos noglabāt dziļi plauktā. Noteikti ne, un tāpēc laipni aicinām kaut nedaudz ieskatīties svētkos.

Sarīkojumiem bagātā valsts svētku nedēļas nogale Īrijā ir izskanējusi ar sirsnīgām dziesmām un dzejām. Ir izdejotas skaistākās latviešu tautas dejas un sacīti vismīļākie novēlējumi Latvijai. Mēs esam centušies sarīkot svētkus sev un saviem draugiem un ģimenēm, vienojošies lūgšanās un ieklausījušies, ko saka mūsu katra sirdsbalss. Mēs esam svinējuši kopā un katrs atsevišķi, mēs esam arī ignorējuši un dusmojušies, bet mēs neesam bijuši vienaldzīgi.

Latviešu biedrība Īrijā (LBĪ), kuras sastāvā ietilpst liela daļa Zaļās salas latviešu nedēļas nogales skoliņu, savu pasākumu rīkoja tieši 18.novembrī. Skoliņas te neesmu pieminējusi nejauši, jo tieši bērni bija galvenie, kas uzstājās Latvijas simtgadei veltītajā svētku koncertā. Sarīkojums notika Dublin City Hall zālē un norises ilguma ziņā tas patiešām bija garākais no visiem valsts svētku pasākumiem Īrijā.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) Kristus apvienotās draudzes dievkalpojums notika svētdien, 18.novembrī St.Finian’s Church Dublinā. Šoreiz tas bija īpašs, jo šoreiz Latvijas vārds te izskanēja biežāk un svinīgāk. Šoreiz dievkalpojumu papildināja kora "LA’IR" skanīgās dziesmas un Leinsteres Latviešu kultūrizglītības asociācijas (LLKIA) “Dzintars dzintarā” dramatiskās kopas lasītā dzeja.

17.novembra pēcpusdienā Latvijas simtgadi svinēja arī Galvejas latvieši. Un ne tikai Galvejas. Šurp bija atbraukuši latvieši arī no citām Īrijas pilsētām un pat no Latvijas. Pasākuma galvenajiem vaininiekiem Dinai un Guntim Bergholciem bija izdevies sarīkot ļoti latvisku pasākumu. Sarīkojuma apmeklētāja no Jūrmalas saka: “Dīvaini, bet šeit Īrijā es jūtos vairāk piederīga Latvijai, kā mājās.”

Īrijas Latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) rīkotais svinīgais pasākums par godu Latvijas valsts simtgadei ar nosaukumu “Sirdī Latvija: vakar, šodien un rīt” 17.novembrī notika Dublinas mēra rezidencē “Mansion House”. Kā zināms rezidences īpašnieki drošības apsvērumu dēļ te ļauj rīkot pasākumus maksimāli 100 dalībniekiem, tāpēc piedalīties varēja tikai tie, kas bija pieteikušies iepriekš un saņēmuši ielūgumus. Tiesa, lai svētku sajūta būtu visiem, projām neviens netika raidīts.

Portāls Baltic-Ireland.ie šajā nedēļas nogalē jūs iepazīstinās ar virkni simtgades pasākumu, kas šodien un rīt notiek Dublinā, Galvejā un Limerikā. Tās rīko gan Latviešu biedrība Īrijā (LBĪ) kopā ar Latviešu pārstāvniecību Īrijā (LPĪ), gan Īrijas latviešu Nacionālā padome (ĪLNP), arī citas sabiedriskās organizācijas Zaļajā salā un abas latviešu kristīgās draudzes Īrijā.

1918. gada rudens bija satraucošs laiks ne tikai Latvijā. Vismaz viena ģimene, kuras mītnes zeme bija Īrija, cītīgi sekoja līdzi notikumiem dzimtenē un pat tika iesaistīta jaunās valsts veidošanas procesā. Latvijas Republikas proklamēšanu Zaļajā salā piedzīvoja Kārlis Pētersons, viņa sieva, divi bērni un revolucionārais nemiera gars, Kārļa brāļa dēls - Konrāds Pētersons. Jaunās valsts ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics 18. novembra vakarā rakstīja vēstules pasaules ietekmīgākajām valstīm, tostarp Lielbritānijai. Palīgā tika aicināti un iesaistīti tautieši ārvalstīs. Ziņu no Latvijas saņēma arī Kārlis Pētersons Īrijā, kas tolaik vēl bija Lielbritānijas sastāvdaļa.

Īrijas centrālā laikraksta lappušu slejās šā gada novembrī ir lasāms raksts par uzņēmumu Kapp & Peterson. “Irish Times” autors Frank McNally, ieinteresējies par uzvārdu sakritību, ir veicis arī savdabīgu pētījumu. Pārskatot laikraksta arhīvus, žurnālists ir atklājis, ka Pirmā pasaules kara laikā Kārļa Pētersona vadītais uzņēmums Kapp&Peterson Dublinā ir devis visai ievērojamu ieguldījumu, dāvinot pīpes karavīriem, kas tolaik cīnījās frontē.

Īrijas un Latvijas ceļi uz valstisko neatkarību tiek salīdzināti itin bieži. Ne reti jau atzīts, ka vēsturisko notikumu secība abās ir visai līdzīga. Tiesa gan, Latvija šo ceļu pieveica ātrāk, bet Īrijai nācās pacīnīties ilgāk. Šoreiz palūkosimies, kādi notikumi risinājās Zaļajā salā laikā, kad Baltijas jūras krastā tika proklomēta Latvijas Republika un kādas saites tolaik saistīja Latviju ar Īriju.