Šonedēļ Dublinā uz EAPN (European Anti Powerty Network – Nabadzības izskaušanas tīkls Eiropā) ģenerālo asambleju bija pulcējušies pārstāvji no 31 valsts, tostarp arī trīs delegāti no Latvijas. Rīdzinieki ieradās Īrijā 18. oktobrī un mājup devās 22. oktobrī, bet pati pasākuma norise ilga no 19. līdz 21.oktobrim.

Vēsturnieks Sems MakGrats (Sam McGrath) kopā ar vēl diviem īru autoriem šogad ir sagatavojis un izdevis otro īru vēstures dokumentālo stāstu krājumu sērijā “Come here to me”. Mums, latviešiem, šī grāmata ir īpaša ar to, ka tajā iekļauts arī stāstījums par Konrādu Pētersonu – inženieri un revolucionāru.

Apmēram pirms mēneša portāls baltic-ireland.ie rakstīja par jaunu iniciatīvu – Īrijas latviešu literātu kluba veidošanu. Vakar, 8.oktobrī, piecas latviešu autores satikās mājās pie vienas no kluba veidošanas iniciatorēm –Ievas Lakutes, kura dzīvo netālu no Droghedas. Ievas mājas nosaukums “Baltie vārti” turpmāk būs arī autoru klubiņa vārds.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija ir tā parlamenta institūcija, kuras redzes lokā cita starpā ir arī diasporas jautājumi. Līdz šim komisiju vadīja deputāts Ilmārs Latkovskis, bet, sākot ar augustu, komisijas vadītāja postenī ir stājies Ritvars Jansons. Portāls baltic-ireland.ie pagājušonedēļ devās pie Jansona kunga, lai uzzinātu viņa skatījumu, plānus un ieceres.

Septembra sākumā portāls baltic-ireland.ie Īrijas latviešiem piedāvāja piedalīties aptaujā, kurā uzdoti desmit jautājumi. Aptaujas uzstādījums pozitīvs, jo visi apgalvojumi sākas ar “Man patīk...”, savukārt aptaujas nolūks ir noskaidrot, kas mums Latvijā patīk visvairāk un kas vismazāk. Lai rastu atbildi uz jautājumu, vai izbraukušie latvieši mīl jeb nīst Latviju, vispirms tiksim skaidrībā, kas ir Latvija.

Īrijas latvieši dzied, dejo, spēlē teātri, muzicē, veido televīzijas raidījumu “Piektais novads” un nodarbojas vēl ar citām interesantām un radošām lietām, piemēram, raksta dzejas un stāstus. Vairāki literāro darbu autori pēc Zaļajā salā dzīvojošās dzejnieces Ingrīdas Tāraudas aicinājuma jau ir atsaukušies, lai šeit izveidotu Īrijā dzīvojošo latviešu literātu klubiņu.

Šā gada decembrī Īrijā noslēdzas SICAP (Social Inclusion and Community Activation Programme), kas tika uzsākta 2015.gada 1.aprīlī. Šīs programmas ietvaros sabiedriskās organizācijas varēja iesniegt projektus savās pašvaldībās un saņemt finansējumu. Tikko ir apstiprināts jauns dokuments, kas paredz atbalstu nākošajam laika periodam: 2018. - 2022.

Visai bieži, redzot kārtējo nejēdzību Latvijā, dusmās izkliedzam neapdomātus vārdus – “ienīstu šo valsti”; “otras tik sulbas valsts uz pasaules vairs nav”; “labi, ka esmu no turienes projām” un līdzīgus. Katram no mums ir gadījies ko tādu dzirdēt, lasīt komentāros un, nav ko slēpt, – arī pašam sacīt.

Gita Krastiņa. 2.daļa. Ar latviešu valodu mums ir līdzīga situācija kā citur Runājot par bērniem un viņu latviešu valodu Luksemburgā, skolotāja Gita Krastiņa ir pārliecināta, ka situācija ir ļoti līdzīga kā citur diasporā. Arī te bērni lielāko daļu laika pavada ārpus mājas, pie kam ļoti daudzas ģimenes ir divvalodīgas, kur viens no vecākiem nāk no Latvijas, bet otrs no citas valsts. Pie kam Gita domā, ka Luksemburgā šī divvalodība ģimenēs ir vēl izteiktāka kā citur, teiksim, Vācijā vai Francijā.

Gita Krastiņa. 1.daļa. Vispirms mācījos pati Lai gan Eiropas valstīs atšķirībā no citiem kontinentiem vienmēr ir dzīvojis vislielākais skaits latviešu, šobrīd tā asociējas tieši ar jaunajiem, pēdējā viļņa emigrantiem. Luksemburga ir valsts, kurā latviešu diaspora un līdz ar to arī biedrība ir viena no visjaunākajām latviešu kopībām ārpus Latvijas.