“Vispirms jau vēlamies vēlreiz sirsnīgi pateikties visai vietējo rīkotāju komandai un palīgiem, kuri ieguldīja darbu, laiku, enerģiju, lai radītu svētku un kopības sajūtu dalībniekos. Svētku izdošanās atslēga lielā mērā ir vietējās komandas spēks,” tā par Eiropas mēroga latviešu kultūras svētkiem savām biedrorganizācijām izplatītajā vēstulē raksta Eiropas latviešu apvienība (ELA).

Šodien Dublinā notika lietišķās mākslas interešu grupas “Likteņdzirnas” rīkotā Dzejas pēcpusdiena. “Likteņdzirnu” vadītājai Venērai Vilovskai šis nav pirmais Dzejas dienu pasākums, kas ik rudeni tiek rīkots sadarbībā ar Karlovas (Carlow) dramatisko kopu “Dzintars dzintarā” un Īrijas latviešu literātu klubu “Baltie vārti”. Pasākumu atklāja vēstniecības 3.sekretāre Ilze Melgalve.

1.oktobrī Rīgā Ārlietu ministrijā notika otrā Diasporas konsultatīvās padomes sēde, kurā tika skatīts diasporas politikas iniciatīvām paredzētais valsts budžets. Šīs sēdes norise tika translēta arī tiešraidē un ikviens to varēja noskatīties Ārlietu ministrijas mājaslapā. Cerams, ka tiem, kas tiešraidi neredzēja, būs iespēja noskatīties tās ierakstu, bet vēl pirms tam īsumā par sēdes saturu.

Noslēdzot pārskatu par Diasporas likumu, ir vērts pievērst uzmanība tam, kādas vēl tiesības šis likums paredz diasporai un tās organizācijām. Piemēram, bez valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvjiem, diasporas konsultatīvās padomes darbā piedalīties ir iesaistāmi arī diasporas organizāciju, biedrību un nodibinājumu deleģēti pārstāvji.

Turpinot sarunu par Diasporas likumu, šoreiz pāriesim pie tā, kādas tad iespējas mums, kā diasporai tas paver. Un te nu man jāatgādina, ka likums mūs noteikti neierobežo un neuzliek arī pienākumus, tas drīzāk mūs aicina piedalīties un dot savu pienesumu. Šim nolūkam kalpo likuma 8. pants, kas paredz diasporas līdzdalību diasporas politikas izstrādē un īstenošanā.

Turpinot rakstu sēriju par Diasporas likumu, šoreiz pievērsīsimies likuma otrajai nodaļai, kuras nosaukums ir “Diasporas politika un tās īstenošana”. Šī nodaļa ir vērsta uz to, lai nodrošinātu diasporas politikas uzdevumu izpildi un šādu uzdevumu ir daudz. To kopējais skaits ir trīspadsmit un tie ir uzskaitīti Likuma 4.pantā. Tātad 4. Pants paredz šādu uzdevumu nodrošināšanu:

Tieši šodien aprit 100 gadu, kopš miris mūsu izcilais tautietis, Īrijas latvietis Kārlis Pētersons. Tas notika 1919. gada 11. septembrī Vācijā Hamburgā. Tajā laikā sēru vēsts tika publicēta lielākajos Īrijas laikrakstos. Par Kārļa nāvi sēroja gan viņa ģimene Zaļajā salā un Latvijā, gan biznesa partneri Eiropā un pasaulē, gan kolēģi uzņēmumā Kapp&Peterson.

Portāls Baltic-Ireland.ie saistībā ar 2018.gadā Latvijas Saeimā pieņemto Diasporas likumu, kas stājās spēkā sākot ar šā gada 1. janvāri, ir paredzējis sagatavot rakstu sēriju. Tās nolūks nav kādu juridiski izglītot. Taču raksti palīdzēs noskaidrot to, kāpēc šāds likums vispār ir vajadzīgs, ko tas dod katram no mums personīgi un galu galā saprast, kas tad mēs, ārpus Latvijā dzīvojošie esam.

Līdz ar jaunā mācību gada sākumu savu darbību uzsākušas arī Īrijas sabiedriskās organizācijas. Interešu klubā “Likteņdzirnas” Dublinā cilvēki ne tikai regulāri satiekas, bet regulāri rīko arī pasākumus. Dzejas pēcpusdiena, ko nu jau daudzus gadus organizē “Likteņdzirnu” vadītāja Venēra Vilovska, šoruden notiks sestdienā, 5.oktobrī, Balimunas bibliotēkā. Tās sākums būs plkst. 13.00 un pasākums ilgs līdz 16.00.

Svētdien, 25. augustā ar karoga nolaišanu, skanot dziesmai “Daugav’s abas malas mūžam nesadalās”, noslēdzās Īrijas 3x3 2019. gada nometne, kuru vadīja Zane Kažotniece. Pavisam kopā nometnē piedalījās 111 pilna un nepilna laika dalībnieki. Aizpildītās novērtējuma anketas vēl tiks apkopotas un priekšlikumi izvērtēti, bet jau šobrīd var sacīt, ka 3x3 bija emocionāli bagāts un piepildīts.