Trešdien, 15.aprīlī plkst. 14.00 Latvijas Vēstniecībā, Dublinā (23 Fitzwilliam Place, Dublin, D02 EK77) notiks dzejas un mākslas pasākums “Satikšanās - teksti un līnijas”, ko rīko latviešu autoru kluba “Baltie vārti” vadītāja, dzejniece Ingrīda Tārauda. Vairāk kā pirms diviem gadiem tieši viņa aicināja kopā darboties rakstošos autorus Īrijā.

Jūnijā Dublinā ik gadu tiek rīkoti izcilā īru rakstnieka Džeimsa Džoisa romanam “Uliss” veltīti literāri pasākumi, ko īsāk dēvē par Blūma dienām. Šajā laikā notiek romāna fragmentu lasījumi, teatrāli uzvedumi, pastaigas pa Leopolda Blūma takām un tamlīdzīgi. Nu jau vairākus gadus Blūma dienu atzīmē arī Rīgā un 2020. gads nebūs izņēmums. Pasākumu virkne tiek plānota 16. jūnijā.

Piektajam novadam, kas izveidojās 2014.gadā, šā gada novembrī apritēja darbības pieci gadi. Visu šo laiku esam strādājuši ciešā sadarbībā ar Latvijas televīzijas kanālu Re:TV un LTV 1. 2019. gads radošai grupai noteikti iezīmēsies ar to, ka šogad nākusi klāt arī iesaiste virknē Īrijas latviešu sabiedrisko organizāciju aktivitāšu, kurās Piektais novads bijis ne tikai notikumu atspoguļotājs, bet darbojies arī kā pilntiesīgs partneris.

Latviešiem Īrijā nav savu īpašumu - pastāvīgas vietas, kur krāt un glabāt latviskās kultūras vērtības, taču tas nenozīmē, ka mums šo vērtību nav. Tiesa, vēl ne visu esam apzinājuši un te priekšā daudz darāmā. Tas attiecināms gan uz Īrijas latviešu vēsturi, kā saiknēm pagātnē, tā visjaunāko laiku, gan arī uz izglītošanos par mūsdienās aktuāliem jautājumiem.

Ja vienā vārdā, tad šis gads ir bijis ražīgs, pie kam ražīgs dažādās nozīmēs. Īrijā dzīvojošās literāro tekstu autores, kas apvienojušās klubiņā “Baltie vārti”, jau ir uzsākušas savu trešo darbības gadu. Kā radoši cilvēki strādājam katrs pie saviem gara bērniem un ne tikai pie gara bērniem vien. Tāpēc vislielākais prieks mums šogad bija sveikt Zani Laizāni Punculi un Ingu Puriņu.

Tā vien šķiet, ka bez 3x3 nometnes Īrijas latviešu sabiedriskā dzīve vairs nav iedomājama. 2019.gadā 3x3, ko pirms 36 gadiem ASV aizsāka Līga un Arnolds Ruperti, ir aptvēris jau astoņas pasaules valstis un kļuvis par neatņemamu diasporas un arī Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļu. Saieta lielākā vērtība - šeit seno latvisko tradīciju kopšanai līdzās tikpat svarīga stāv latviskā šodiena.

Šodien LTV Dienas ziņās izskanēja portāla baltic-ireland.ie radošās grupas Piektais novads sagatavotais ieskats gada noslēguma sanāksmē, ko pagājušo sestdien rīkoja Latvijas vēstniecība Dublinā. Tur pulcējās latviešu kopienas organizāciju, latviešu skoliņu, pašdarbības kopu, sporta komandu un draudžu pārstāvji. Šāda tikšanās ir kļuvusi jau par tradīciju.

Uzstājoties ar runu Svētā Patrika katedrālē diskusijas laikā Jonathan Swift festivālā 23.novembrī, bijusī prezidente Mary McAleese Īrijas iedzīvotājiem sacīja, ka viņiem nav tiesību sūdzēties par sabiedrības strauji mainīgo demogrāfiju. Šo tematu īru multimediju platformā GRIPT analizējis bijušais ĪRA brīvprātīgais, politieslodzītais, Sinn Féin atbalstītājs, vēsturnieks un publicists Dr. Matt Treacy.

Portāls Baltic-Ireland.ie un žurnāliste Sandra Bondarevska ir saņēmusi Pretenzijas vēstuli no Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) Eiropas latviešu kultūras svētku rīcības komitejas pārstāvjiem Ingunas Grietiņas -Dārziņas, Lienes Eškinas, Lauras Zemvaldes, Santas Siliņas, Ingas Zvirgzdiņas, Indras Jākobsones, Rutas Čepules, Ievas Reines, Rolanda Kokina, Jura Eksta un Kaspara Bergšteina.

Svētdien, 17. novembrī Kristus Apvienotā evanģēliski luteriskā latviešu draudze Īrijā rīkoja Valsts svētku dievkalpojumu Dublinā. Ļaužu piepildītajā baznīcā, skanot valsts himnai, dievkalpojums svinīgi sakās ar Latvijas karoga ienešanu un Latvijas vēstnieka Īrijā Jāņa Sīļa uzrunu, ko nolasīja vēstniecības darbiniece Alda Šneidere.