Vakar trīs dzeju rakstošās meitenes Īrijā - Evija Ezeriņa, Gunita Barsčauska un Ingrīda Tarauda tiesšaistē lasīja savus dzejoļus, kas tapuši iedvesmojoties no lieliskās latviešu mākslinieces Zanes Sutras gleznām. Citiem vārdiem – Zoom platformā notika autoru grupas “Baltie vārti” pasākums “Satikšanās – teksti un līnijas”, kas sākotnēji bija plānots klātienē, bet apstākļu spiests tika pārnests uz virtuālo vidi.

Cik gan bieži negadās, ka pat vissaprātīgākais cilvēks izlasījis kādu ziņu, sāk šaubīties par tās patiesumu vai arī gluži otrādi – melus uztver par taisnību un bez ierunām notic visam, kas rakstīts. Vēl jo vairāk – ar šādu ziņu daudzi dalās sociālajos tīklos (Facebook), sākas pat diskusijas, satraukumi, strīdi un apvainošanās. Šādas neauglīgas jezgas rezultātā lasītājs ir apjucis un vairs nezina – kam ticēt un kam neticēt?

Ne vienam vien aizbraukušajam dzimtenē ir palikuši vecāki vai vecvecāki un jaunāki viņi diemžēl nepaliek. Nav šaubu, ka saviem mīļajiem gribam sagādāt laimīgas un mierpilnas vecumdienas un paši gribam būt pārliecināti, ka Latvijā ar viņiem viss ir kārtībā. Atsaucoties uz kādas portāla lasītājas vēstuli, mēģinājām uzzināt, kā Latvijā iespējams nokārtot vecu cilvēku aprūpi?

Santas un Ģirta ģimene, kurā aug trīs dēli un viena meita, Īrijā dzīvo jau trīspadsmit gadus. Kad viņi pārcēlās uz Īriju, vecākajam dēlam Tomam bija 12 gadi, meitai Agatei - 9, Klāvam tikai 2, bet Emīls jau dzimis šeit, Īrijā un tagad jau sācis iet īru skolā. Nav nekāds brīnums, ka vecākie bērni latviski runā labi, taču tikpat veikli un pilnīgi bez akcenta dzimtajā valodā runā arī abi jaunākie brāļi.

Ar nosaukumu “Kultūra nepadodas”, kas vienlaicīgi izskan arī kā devīze, Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) 26. maijā rīkoja ievadsemināru diasporas māksliniecisko kopu vadītājiem un dalībniekiem. Rīkotāji ir iecerējuši, ka, izmantojot virtuālo saziņu, semināru cikls interesentiem būs pieejams gan šogad, gan arī 2022. gadā.

Otrdien Zoom platformā pulcējās Īrijas literātu klubiņa “Baltie vārti” dalībnieces, lai dalītos ar noskaņojumu, paveikto un iecerēm. Ja COVID-19 daudzus ir iedzinis depresijā, tad uz rakstošajiem to attiecināt nevar, bet, ja var, tad daudz mazākā mērā. Literātes lēš, ka tieši pandēmijas mēnešos noris krietni aktīvāks darbs pie tekstiem, nekā laikā, kad neesi tik cieši “piesiets” pie sava rakstāmgalda.

Samanta un Aleksis pirms trīspadsmit gadiem piedzima šeit, Īrijā. Viņu mamma Inita ir latviete, bet tētis Aleksandrs – krievs. Arī dvīņu vecākās māsas vairs nedzīvo Latvijā. Viena strādā Londonā, otra Dublinā. Toties lielais brālis Artūrs dzīvo Alūksnē un tā faktiski ir vienīgā ģimenes saikne ar Latviju. Inita stāsta, ka jaunākajiem bērniem nav iespēju pavadīt vasaras Latvijā pie vecmāmiņām, kā to parasti dara diasporas bērni, jo arī Initas mamma dzīvo tepat Portlīšā (Portlaoise).

Laikā, kad apstākļu spiesti nevaram pulcēties klātienē, ir jāmeklē citi saziņas veidi. To saprot gan jaunie, gan vecāka gadagājuma ļaudis. Senioru klubs “Likteņdzirnas”, kas rīko ne tikai lietišķās mākslas nodarbības, neatlaidīgi apgūst un izmanto arī interneta iespējas. Daudziem dalībniekiem, kas piedalījās pagājušās sestdienas seminārā, šī bija pirmā attālināti rīkota semināra pieredze Zoom platformā.

Lai nodrošinātu pieeju lielākam skaitam interesentu, tiek rīkots atkārtots seminārs par sociālajiem jautājumiem Īrijā. Tas notiks šosestdien, 16. maijā, plkst. 14.00, Zoom platformā. Par izmaiņām, kādas notikušas šajā jomā līdz šim un kādas gaidāmas tuvākajā nākotnē, seminārā stāstīs Ina Frīdenberga no Karikmakrosas, Carrickmacross – Castleblayney reģiona Fianna Fáil partijas sekretāre.

Droši vien, ka nav nozīmes stāstīt par to, cik viegli jeb sarežģīti ir mācīt, noturēt un attīstīt bērna latviešu valodu, ja viņš dzimis un aug ārpus Latvijas. Zinām arī to, cik daudz papildus laika un naudas tas prasa vecākiem, jo īpaši gadījumos, ja bērns aug jauktā ģimenē. Šoreiz stāsts par Baibu un viņas pieredzi, audzinot dēlu latviski. Baibas Gaigr vīrs ir čehs un viņu ikdienas sarunas mājās pārsvarā norit angļu valodā, taču ar dēlu viņa sarunājas latviski.