13. aprīlī Latvijas Universitātes Lielajā aula norisināsies starptautiskā konference “Migrācijas un identitāte: diasporas lomas stiprināšana”, informē Ārlietu ministrija (ĀM). Konferences iniciators ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe (attēlā) konferencē uzstāsies ar runu par inovācijām Latvijas diasporas politikā.
Kā norāda vēstnieks R.Lappuķe: „Mūsdienās vairs nevar skatīties uz emigrāciju kā uz tautas atlūzušu zaru, kam nav daļas par Latviju. Tādi politiskie notikumi kā valodas referendums labi parāda, ka daudziem rūp Latvijas liktenis un izbraukušie cilvēki nav pazuduši Latvijai. Šodienas Latvijas valsts izaicinājums ir veicināt to, lai Latviju atstājušie cilvēki nezaudētu saiknes ar dzimteni, bet, lai viņi arī atrastu iespējas aktīvi piedalīties savas tēvzemes attīstībā un, kāpēc gan ne, atgriezties tajā!”
Atklāšanas pasākumā uzrunu teiks arī Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs, kurš norāda, ka „Latvijas valsts piederīgo imigrācija ir izaicinājums Latvijai, taču pieaugošā cilvēku mobilitāte nav problēmu cēlonis. Atbilde uz izaicinājumu ir meklējama eiropeiskos un modernos risinājumos. Eiropas Savienība sniedz iespējas daudz ciešākai saiknei ar Latvijas diasporu citās ES dalībvalstīs, kamēr cilvēku mobilitāte Eiropas mērogā nozīmē plašākas iespējas ne tikai emigrēt, bet arī turpināt strādāt Latvijas labā atgriezties Latvijā. Valsts saikne ar diasporu būs efektīva, ja tās pamatā būs atvērta un iekļaujoša identitāte, kas ļauj savienot nacionālo un eiropeisko piederības sajūtu.’’
Konferences ietvaros tiks diskutēts par emigrācijas un diasporas lomu ekonomikas attīstībā, inovācijām sadarbībā ar diasporu ārvalstīs, kā arī par izglītības un pētniecības veicināšanu ārvalstīs. Pasākumā piedalīsies Latvijas valsts institūciju un Latvijas Saeimas pārstāvji, starptautiski pazīstami akadēmiķi, starptautisko organizāciju pārstāvji, diplomāti, uzņēmēji un citi pārstāvji.
Starptautiskā konference tiek organizēta, sadarbojoties Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai un Eiropas Komisijas pārstāvniecībai Latvijā ar Latvijas Universitāti, un Latvijas Universitātes Žana Monē Izcilības centru.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Referendums ir devis labu iemeslu sasaukt konferenci pēc konferences un apspriedi pēc apspriedes , lai gudrie vīri un sievas varētu pēc šoka atgūties noformulēt savu attieksmi pret emigrāciju… un aizbraukušajiem.
Nu jā, valdība tak bija atradusi vairākus simtus tūkstošus diasporas atbalstam, un kādēļ, gan lai tos neizlietotu šādi?
Man tikai jautājums.
Ņemot vērā patreizējo situāciju LV,ko es tur varētu darīt?
Ja es ieguldīšu Īrijā sapelnīto,kur man garantija,ja uzsākšu biznesu LV,tad VID man vnk atņems visu.
Nav jau tā,ka nesāpētu Latvijas liktenis.Vien pie stūres tur ir tādi,kuriem prasītos pēc Tvaika ielas.
Sekojot līdzi notikumiem LV,skaidri redzams,ka tik drīz nekas uz labo pusi nemainīsies,un cilvēki turpinās aizbraukt no LV.
Tad kad nomainīsies domāšana valdībā,tad varbūt gaidāmas pārmaiņas Latvijā.
Vai tad cilvēki negrib strādāt Latvijā?
Bet ja VID jau uzliek nodokli,tiklīdz knapi sāc savu uzņēmējdarbību,tad kāda mārrutka pēc man tur sākt ko darīt?
Īrijā Tax Office selfemployement(pašnodarbinātos) neapliek ne ar kādiem nodokļiem pirmos 2 gadus.Turklāt valsts vēl dod bezprocentu kredītu,lai varētu uzsākt biznesu.
Vai Latvijā tas ir iespējams?
Vai Latvijā valsts organizē informācijas ieguvi par darba vakancēm?
Tūkstošiem cilvēku nav datora,bet vai Latvijā tiek izsūtīta info cilvēkiem par darba iespējām?
Secinājums-LV ierēdniecība ir ieinteresēta tikai un vienīgi saņemt algas,ko maksā tauta.Un bāzt “batonus ausīs” tautai,ka LV sākusies ūberkruta augšupeja.