Meklē vienprātību autortiesību jautājumos

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 13. jūnijā, izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kas paredz noteikt, ka raidorganizāciju raidījumu atskaņošana tiešraidē publiskā vietā nekomerciālos nolūkos nav traktējama kā publisks izpildījums, vēstī Saeimas Preses dienests.

„Deputāti iesnieguši grozījumus Autortiesību likumā, jo komisijas uzdevums ir reaģēt uz sabiedrības bažām. Tāpēc Kultūras ministrijai uzdodam konkrētā termiņā aktualizēt darba grupu autortiesību jautājumos. Lai tuvinātu visu ieinteresēto pušu viedokļus, nosakām saprātīgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai uz otro lasījumu mums būtu speciālistu izsvērts viedoklis, vēlams vienprātīgs, kura panākšanā esam gatavi iesaistīties un sasniegt labāko rezultātu,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, atzīmējot, ka līdz iespējamo likuma grozījumu pieņemšanai spēkā ir pastāvošās Autortiesību likuma normas. „Jāatgādina, ka Saeimas Juridiskā komisija ir iesniegusi grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, būtiski samazinot minimālo sodu par Autortiesību likuma pārkāpumiem,” norādīja I.Druviete.

Viens no likuma grozījumu iesniedzējiem, Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka likums ir atvērts, lai noteiktu skaidrāku publiskā izpildījuma definīciju. Piedāvātā Autortiesību likuma grozījumu redakcija paredz, ka autortiesības netiks pārkāptas, ja autora darba demonstrēšana vai atskaņošana tiešraidē ar raidorganizāciju raidīto programmu starpniecību notiks nekomerciālā nolūkā. Tāpat grozījumi paredz jaunu publiskā izpildījuma definīciju, nosakot, ka tas ir komerciālos nolūkos izmantots autora darbs.

Atbalstot likumā noteikt publiskā izpildījuma precīzu definīciju, deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) norādīja, ka radio klausīšanās draugu vai kolēģu lokā nebūtu uzskatāms par publisku izpildījums. Tāpat R.Dzintars atzīmēja, ka būtu jārunā arī par mūzikas atskaņošanas tarifu samērīgumu un par to, kā panākt pēc iespējas vairāk vietējo mākslinieku darbu atskaņošanu, nevis autoratlīdzības aizplūšanu uz ārzemēm.

Kategoriski noraidot Autortiesību likuma grozījumus, Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības izpilddirektore Inese Paklone sacīja, ka grozījumi pārkāptu ne tikai Eiropas Savienības Informācijas sabiedrības direktīvu, bet arī citas starptautiskās tiesību normas, turklāt pagājušajā nedēļā Pasaules autortiesību organizācijas ir iepazinušās ar likuma grozījumiem un lūgušas nepārkāpt Latvijas starptautiskās vienošanās autortiesību jomā. Savukārt biedrības „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” izpilddirektore Ieva Platpere piebilda, ka pašmāju autori būtu priecīgi par lielāku latviešu mūzikas izmantojumu, bet, ja tiek ierobežotas autoru tiesības, tas atņem viņiem atlīdzību un līdz ar to iespēju ierakstīt albumus.

Deputāts Vladimirs Reskājs (SC) aicināja neuztvert agresīvi deputātu iesniegtos priekšlikumus, jo šī diskusija nepieciešama, lai atrisinātu sabiedrības norādīto problēmu un pārliecinātu starptautiskās organizācijas par Latvijas vajadzībām un iedzīvotāju vēlmēm. V.Reskājs piedāvāja likumā noteikt, kuros gadījumos par mūzikas atskaņošanu uzņēmumiem ir nepieciešama licence.

Pastiprināta uzmanība jāpievērš tam, lai par vienu un to pašu pakalpojumu netiktu maksāts dubultā, un svarīgi nenonākt līdz situācijai, kad pie mazajiem uzņēmējiem ierodas kontrolējošās iestādes, un darbinieki nemitīgi taisnojas par ziņu klausīšanos, uzsvēra komisijas sekretāre Inga Vanaga. Savukārt deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) atzina, ka pašreizējais autortiesību regulējums nav pietiekoši skaidrs, tāpēc jānovērš likuma interpretācijas iespējas un jāatrod pieņemams risinājums.

Skaidrojot publiskā izpildījuma nozīmi, Kultūras ministrijas juriskonsults Rihards Gulbis atzina, ka ne visos gadījumos mūzikas klausīšanās ir darbība, par ko būtu jāmaksā, un pašlaik galvenā problēma ir publiskā izpildījuma skaidrošana ar ierastā ģimenes loka jēdzienu, kas ir pārāk vispārīgs.

Pašlaik ar pašmāju autortiesību organizācijām ir sarežģītas attiecības, norādīja Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, piebilstot, ka radio tirgū saasinājies konflikts par tiesībām uz auditoriju.

Latvijas Universitātes pasniedzējs Mārcis Krūmiņš atzinīgi vērtēja uzsākto diskusiju par autortiesību regulējumu un, pirms skatīties uz likumiem citās valstīs, aicināja vērtēt arī to tiesu praksi. Savukārt neatkarīgais eksperts Ilmārs Poikāns atsaucās uz Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par intelektuālā īpašuma tiesībām mūzikas jomā, kas norāda uz dažādām problēmām autortiesību jomā, tāpēc nav saprotama autortiesību organizāciju asā reakcija uz rosinātajiem likuma grozījumiem.

P.S. Plašu sabiedrības rezonansi Autortiesību likums ieguva šī gada pavasarī, kad telpaugu apmaiņas punktam “Mājas svētība” tika piemērots 500 Ls sods par radio klausīšanos, jo veikaliņš nebija iegādājies mūzikas publiskā izpildījuma licenci.

FOTO: baltic-ireland.ie