D.Pavļuts: Aizbraukušajiem iedzīvotājiem jāpiedāvā atbalsta pasākumu kopums
Darbaspēka pieejamības jautājumi, attīstoties ekonomikai un mainoties tās struktūrai, Latvijā turpmākajos gados aktualizēsies arvien vairāk, tāpēc Latvijai ir jābūt gatavai piedāvāt konkrētu atbalsta pasākumu kopumu tiem iedzīvotājiem, kas iepriekšējos gados dažādu iemeslu dēļ ir emigrējuši no valsts, bet būtu gatavi atgriezties, lai dzīvotu un strādātu Latvijā, uzskata Ekonomikas ministrijā.
„Neaicinot atgriezties un nepiedāvājot atbalstu emigrējušajiem iedzīvotājiem, nākotnē neizbēgami saskarsimies ar nepieciešamību daudz vairāk un lielākos apjomos runāt par imigrāciju. Speciālistu izstrādātas ilgtermiņa darba tirgus prognozes rāda, ka līdz 2030.gadam darba tirgū papildu varētu būt nepieciešami līdz pat 120 tūkstošiem darbinieku. Daudz iespēju, kā nākotnē nodrošināt ekonomikas attīstībai nepieciešamo darbaspēku mums nav. Tāpēc imigrācijas vietā, es labprātāk redzētu reemigrācijas kustību. Lai no plāniem, mērķiem un iecerēm mēs nonāktu arī pie rezultāta, būs nepieciešams ne vien valdības darbs, bet ikviena Latvijas iedzīvotāja palīdzība, jo visbiežāk ieklausāmies ne jau politiķos, bet savos līdzcilvēkos. Lai veidotu nepastarpinātu komunikāciju ar emigrējušajiem un labāk saprastu viņu pieredzi, vēlmes un vajadzības, šogad pats došos darba vizītēs uz Angliju un Īriju un uz līdzīgu soli aicinu arī citus valdības pārstāvjus. Tikai zinot reālo situāciju un vajadzības, varam piedāvāt risinājumus cilvēku atgriešanai,” norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Pirmdien, 10. septembrī, notika pirmā reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes darba grupas tikšanās, kura diskutēja jau par ministriju īstenotajām aktivitātēm, gan arī papildu nepieciešamajiem jaunajiem pasākumiem. Darba grupas laikā tika konceptuāli atbalstīts priekšlikums, ka ir nepieciešama emigrējušo iedzīvotāju atgriešanās atbalsta pakete un tās pamats varētu balstīties Repatriācijas likumā piedāvātajā pasākumu kopā. Tāpēc plānots, ka pēc plašākas situācijas un finansiālo iespēju analīzes, varētu tikt sagatavoti Repatriācijas likuma grozījumi, lai šī likuma normas varētu attiecināt arī uz tiem iedzīvotājiem, kas no Latvijas aizbraukuši pēc 1990.gada 4.maija un patlaban vēlas atgriezties savā dzimtenē. Repatriācijas likumā paredzēti atbalsta pasākumi gan transporta kompensācijām, sociālajai palīdzībai, iedzīves pārcelšanai, latviešu valodas apmācībām u.c..
Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu iecerēts izstrādāt līdz šā gada beigām, paredzot tajā konkrētus pasākumus, to īstenošanai nepieciešamo finansējumu un atbildīgos. Projekta komandā, kas izstrādā plānu, ir ietverts plašs ekspertu loks gan no valsts pārvaldes, gan nevalstiskā sektora organizācijām. Projekta komandas darbu vada Sabiedriskās politikas centra „Providus” Eiropas politikas pētniece Dace Akule.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
Ak kungs! No kurienes tie eksperti saradušies? Kur šie slēpās visu laiku? Ko tagad darīt? Ekspertusun (nasing)špesālistus ar vien biežāk piemin tikai daudz retāk konkretizē kas tieši ir šie eksperti. Laikam jau lai piešķirtu tādu neapstrīdamas ticamības garšu visam teiktajam.
Biezās runas, plānie darbi 
-”notika pirmā reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes darba grupas tikšanās, kura diskutēja jau par ministriju īstenotajām aktivitātēm”
Nu laikam ‘aktivitātes’ ir sensitīva informācija, kas nav kuram katram pieejama
Īstenībā pirmais raksts daudzu gadu laikā, kurā minēts kaut kas konkrēts. Ja to plānu apstiprinās arī valdība un Saeima, tad varēs teikt, ka beidzot (!) esam sadzirdēti!
Sigita, šobrīd ir tikai 2012 gads! Vel vesela paaudze var izaugt šeit, līdz šis tālais plāns vispār tiks realizēts! Vispirms taču ir vajadzīgas ekspertīzes, darba grupas un plāni! Un kas ir 120 000 darba vietu uz 500 000 izbraukušajiem 17 gadu ilgā laika posmā situācijā, kad emigrācija nav apturēta bet turpinās pilnā sparā?
Kopumā visa tā ir propagandas atrauga, pasākumu komplekss varas stiprināšanai. Ir cītīgi jāmālē acis tautai tēlojot ‘pasākumu’ un ‘soļu speršanu’. Pirmkārt ir liels jautājums ja šis plāns arī taps reiz piedzemdēts, vai tas vispār būs reāli spējīgs darboties. Jebkuram plānam ir jābūt bāzei, jeb segumam. Pauļuta plāns vairāk atgādina Dombja stilu – tiek izgudrota kaut kāda optimisma pilna, nerāla vīzija un tas tiek iebarots intensīvi caur masu medijiem kā kaut kāda ļoti droša, vienīgā pareizā pasaules dižāko ekspertu apsūkāta ‘aktivitāte’. Lieta jau ir tā ka patiesībā tagad tautai ir jāčurā biksēs aiz sajūsmas un jāspiedz ekstāzē, jāizrāda vienotība ar režīma asinsūcējiem un jāsāk taču atkal vinus mīlēt un uzticēties lai paceltu galvu lepni ik 4 gados soļotu pie urnām. Drīz būs burvīga iespēja balsot internetā un šeit tieši iespēja gūt ekonomisku bēgļu balsis veicina varturu interesi. Tāpēc arī orālās aktivites domājams tuvākajā nākotnē netrūks. Tiks solītas visādas paketes. Darba grupas augs kā sēnes pēc lietus.
Smieklīgākais tiešām ir šī ekspertu darba grupu projekts – vilinošā atgriešanās pakete bez kuras nabadziņi aizbraukušie nevar atgriezties. Ja būtu kur atgriezties, ar kājām atnāktu.