ELA sanāksmē pieņem trīs rezolūcijas

8. un 9. septembrī Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, Daugavas Vanagu fonda namā, notika Eiropas Latviešu apvienības (ELA) ikgadējā biedru organizāciju sanāksme, kurā bija pārstāvētas latviešu organizācijas no sešām valstīm: Lielbritānijas, Vācijas, Zviedrijas, Īrijas, Beļģijas un Francijas, portālam baltic-ireland.ie darīja zināmu ELA komunikāciju referente Lāsma Ģibiete.

Sanāksmi kā viesi ar savu klātbūtni pagodināja LR Ministru prezidenta biroja vadītāja Olita Augustovska, Ministru prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte, LR Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe, LR Izglītības un zinātnes ministrijas Departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Liesma Ose. Viņu dalība sēdes laikā deva iespēju pārrunāt ar valsts politikas attīstību izglītības, kultūras un informācijas jomās saistītus jautājumus attiecībā uz ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Sanāksmē piedalījās arī pārstāvji no Pasaules Brīvo Latviešu apvienības (PBLA).

Par godu ELA biedru organizāciju ikgadējai sanāksmei, kā arī apvienības sekmīgai darbībai tika saņemts LR Ministru prezidenta Valda Dombrovska apsveikums. Tajā Ministru prezidents paudis pateicību ELA un PBLA pārstāvjiem par viņu neatlaidīgo darbu latviešu tautas labā, par rūpēm, lai latvieši ārzemēs nostiprinātu saites ar savu valsti un saglabātu piederības izjūtu savai tautai. Īpaši akcentēta ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu milzīgā aktivitāte 2012. gada februāra referendumā, kurā krievu valodai kā otrai valsts valodai tika pausts kategorisks „nē”, kas pierāda, ka ārzemju latviešiem ir svarīga piederība savai dzimtenei.

ELA atzinīgi vērtē apsveikumā pausto premjera viedokli, ka attiecību veidošanai ar ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem nepieciešama ilgtermiņa, labi koordinēta pārnozaru politika un ka jāpārtrauc Latvijas pilsoņu dalīšanu tajos, kuri dzīvo Latvijā un „aizbraucējos”. ELA un tās biedru organizācijas ir gadiem ilgi strādājušas, lai saglabātu ārvalstīs mītošajos latvisko identitāti un saikni ar Latviju, tāpēc ar prieku uzņēma ziņu, ka valdības 2012. gadā izstrādātajos Sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas priekšlikumos kā viena no prioritātēm noteikts atbalsts latviskuma centieniem ārvalstīs. Taču, vērtējot priekšlikumus valsts asignējumam 2013. gadā, ELA secina, ka virknei aktivitāšu, kas iekļautas minētajos priekšlikumos un kuru īstenošana sākta 2012.gadā, nav piešķirts finansējums. Tas apdraud valdības labo ieceru sasniegšanu un rada vilšanos ārvalstīs dzīvojošajos tautiešos, tāpēc valsts amatpersonas tiek aicinātas nekavējoties atjaunot finansējumu ārvalstīs dzīvojošo atbalsta pasākumiem iepriekš plānotajā apjomā. Šis aicinājums arī pausts vienā no trim sanāksmes laikā ELA apstiprinātajām rezolūcijām. Šīs rezolūcijas adresāti ir LR Ministru prezidents V. Dombrovskis, LR Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, LR Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete un LR Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Londonas sanāksmes laikā tika pieņemta vēl viena rezolūcija, kurā ELA aicina NEPL padomi un Latvijas plašsaziņas līdzekļus, plānojot latviešiem ārvalstīs veltītus raidījumus, ieklausīties ārvalstīs dzīvojošo tautiešu viedoklī par to, kas viņiem svarīgs. Īpašu uzmanību aicināts pievērst latviešu valodas saglabāšanas problemātikai latviešu vai jauktajās ģimenēs ārpus Latvijas, kā arī no ārvalstīm atbraukušo bērnu integrācijai Latvijas skolās. Šīs rezolūcijas adresāte ir Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

Savukārt trešās pieņemtās rezolūcijas pamatā ir ELA atzinums, ka nepieciešams efektīvs saziņas līdzeklis gan ar tiem tautiešiem ārpus Latvijas, kuri nav aktīvi iesaistījušies latviešu kopienu dzīvēs, gan arī ar tiem, kuriem nav pieejams internets. Vajadzīga arī atbalsta semināra rīkošana, lai šo problēmu lietišķi risinātu. Šīs rezolūcijas adresāti ir Latviešu organizācijas un mediji pasaulē.

Vēl sanāksmes laikā tika panākta vienošanās, ka ELA biedru organizācijas vadības kopā ar ELA prezidija locekļiem iepazīsies ar savas valsts vēstniekiem Latvijā un ka lielāka uzmanība tiks veltīta sadarbībai ar citu tautu emigrantu kopienām mītnes zemēs. Ir plānots arī, ka līdz šī gada oktobrim noslēgsies dokumentālās filmas „Padomju Stāsts“ izplatīšanas akcija Eiropā. Lai to veiktu, ELA biedru organizācijas pašlaik gatavo adresātu sarakstus.

FOTO: baltic-ireland.ie