Īrijas Augstākā tiesa noraidījusi prasību, ko iesnieguši krievi ar Latvijas nepilsoņu pasēm, ziņo The Irish Times. Tiesa atzinusi, ka sarežģītais jautājums par krievu izcelsmes Latvijas valstspiederīgo, kuri bija lūguši Īrijas pilsonību, iespējamo statusu ir galīgi jāizlemj ministram pirmajā instancē, pirms tas varētu tikt izskatīts tiesā.
Pilsonības atteikums neradīja tiesiskas sekas, kas vajadzīgas, lai to izskatītu tiesā, jo pretendentiem bija pieejama iespēja iesniegt jaunu pieteikumu.
Konkrētajā lietā prasītājas bija māte un divas viņas meitas, kas ir krievietes, bet ir dzimušas un dzīvojušas Latvijā pirms 1999.gadā ieradās Īrijā.
Naturalizācijas pieteikumos sievietes norādījušas tautību “latviete (etniskā krieviete)”. Viņu pases ir izsniegtas Latvijas Republikā un uz tām norādīts “Nepilsoņa pase”.
2009.gada martā Īrijas Naturalizācijas un imigrācijas dienests (INIS) sievietēm sniedza rakstisku atteikumu, norādot, ka ministrs nolēmis nepiešķirt naturalizācijas sertifikātu. Dienests norādīja, ka apelācijas process nav iespējams, bet pretendentes jebkurā laikā var atkārtoti pieteikties naturalizācijas sertifikāta saņemšanai jebkurā laikā, kā arī norādīja atteikuma iemeslus. Sievietes izmantoja sociālās labklājības pabalstus, bet, saskaņā ar likumu, pretendentiem uz naturalizāciju, izņemot bēgļus un bezvalstniekus, ir jāpierāda, ka viņi spēj sevi uzturēt.
2009.gada jūnijā prasītāju advokāts rakstīja INIS, norādot, ka visas trīs pretendentes ir klasificējamas kā bezvalstnieki , bet šī informācija nav ņemta vērā, lai ierosinātu pieteikumu pārskatīšanu.
Tiesas procesā tika iesaistīts plašs ekspertu un juridisko atzinumu loks, lai pierādītu krievu sarežģīto statusu Latvijā pēc šīs valsts neatkarības iegūšanas 1991.gadā.
Taču tiesa atzina, ka nav tiesīga lemt par šo sarežģīto jautājumu.
Kad naturalizācijas pieteikumi sākotnēji tika iesniegti, ministram netika lūgts skaidri izvērtēt, vai pretendenti ir bezvalstnieki.
Tiesas lēmumā skaidri norādīts, ka prasītājām ir iespēja iesniegt jaunu pieteikumu, ja viņas uzskata, ka noraidījuma iemesli nav patiesi vai pastāv pārpratums.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie