Otrdiena, 7. maijs, Varda dienas: Henrijs, Jete, Henriete

Jauniešiem, kuriem nav apliecinājums par latviešu valodas prasmi, atgriežoties Latvijā, jākārto latviešu valodas eksāmens draugiem.lv

- 15.10.2012

Sestdien, 13. oktobrī, Latvijas vēstnieks Īrijā Pēteris Kārlis Elferts uz neformālu sarunu ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andri Teikmani bija aicinājis Īrijas latviešu sabiedrisko organizāciju, pašdarbības kolektīvu un mediju pārstāvjus, kā arī kultūras dzīves organizētājus. Tikšanās notika vēstnieka rezidencē.

Tikšanās iesākās ar iepazīšanos, kuras laikā Īrijas latvieši valsts sekretāram un viņa dzīvesbiedrei Ingunai Peniķei pastāstīja par savām organizācijām, bet Andris Teikmanis runāja par savu lielo darba pieredzi. Viesis ar pilnu pārliecību stāstīja par Latvijas ekonomisko augšupeju, kas jau tagad ir jūtama un turpināsies vēl vismaz 10 gadus. Tāpat Andris Teikmanis klātesošajiem apsolīja, ka Ārlietu ministrija darīs visu iespējamo, lai latviešu mītnes zemēs uzlabotu konsulāro pakalpojumu pieejamību. Valsts sekretārs īpaši uzsvēra, ka, viņaprāt, ārzemēs dzīvojošo galvenais uzdevums ir saglabāt latviešu valodu, jo tas ir nācijas pamats. Attiecībā uz Latvijas valsts atbalstu latviešu valodas saglabāšanai, t.sk. latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņām, viesis bija visai skeptiski noskaņots, paziņojot, ka Izglītības un zinātnes ministrijai diez vai atradīsies lieki 70 tūkstoši Ls, kas vajadzīgi, lai darbam Īrijā norīkotu izglītības atašeju. Tomēr, ja Īrijas latvieši paši saviem spēkiem varēs panākt, lai latviešu valodu māca Īrijas vispārizglītojošajās skolās, atbalsts pedagogiem noteikti būšot.
Pēc tam ar sevi un savu darbību Diplomātu ģimeņu asociācijā iepazīstināja Andra Teikmaņa sieva Inguna Peniķe. Izrādās, diplomātu ģimenes, kas pēc ārzemēs nostrādātā laika atgriežas Latvijā, saskaras ar tādām pašām problēmām, kā jebkurš cits emigrants, kurš nolēmis atkal dzīvot dzimtenē. Inguna Peniķe pastāstīja, ka Diplomātu ģimeņu asociācija jau daudz ko ir panākusi, lai atvieglotu atgriešanos. Piemēram, bērniem vairs nav jāmācās zemākās klasēs, jo tagad Latvijas skolās skolnieki, kuri atgriežas no ārzemēm, saņem nepieciešamos atbalsta pasākumus vismaz viena semestra ilgumā mācību priekšmetos, kas atšķiras Latvijas un bērna iepriekš apgūtajā izglītības programmā. Tāpat pie Diplomātu ģimeņu asociācijas nopelniem var minēt to, ka tagad Latvijā tiek atzīti ārvalstu vidējās izglītības diplomi. Tomēr šeit jāņem vērā, ka tādiem jauniešiem, kuri vidusskolu ir absolvējuši ārzemēs, atgriežoties Latvijā, lai studētu vai strādātu, būs jākārto latviešu valodas eksāmens, jo Latvijas likumdošana nosaka, ka valsts valodas prasmei ir nepieciešams dokumentāls apliecinājums. Šādu latviešu valodas eksāmenu jaunieši var nokārtot Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centrā. Svarīga nianse Īrijā dzīvojošajiem – Latvijā, kā apliecinājums valsts valodas prasmei, tiek atzīts Īrijā iegūts vidusskolas diploms, kurā ir latviešu valodas eksāmena atzīme.
Tikšanās noslēgumā, atbildot uz portāla baltic-ireland.ie jautājumu, kuras būs tās sadarbības jomas, ko atbalstīs Ārlietu ministrija, valsts sekretārs pieļāva, ka tā varētu būt izglītība. Proti, finansiālu atbalstu varētu saņemt latviešu valodas skolotāji, kā arī būtu iespējams segt latviešu valodas eksāmena izdevumus Latvijā.
Tāpat Andris Teikmanis portālam baltic-ireland.ie apliecināja, ka Ārlietu ministrija strādā pie komunikāciju platformas “Globālais latvietis” izveidošanas. Plānots, ka jaunais Ārlietu ministrijas komunikāciju platformas projekts ārzemēs dzīvojošos nodrošinās ar visu nepieciešamo informāciju.

FOTO: baltic-ireland.ie


  1. ‘… Viesis ar pilnu pārliecību stāstīja par Latvijas ekonomisko augšupeju, kas jau tagad ir jūtama un turpināsies vēl vismaz 10 gadus…’
    :mrgreen: :mrgreen: :mrgreen: :mrgreen: :mrgreen: :mrgreen: :mrgreen: :mrgreen: :mrgreen: :mrgreen:



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie