ĪLNP piedalās Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes darba grupas sanāksmē

Šodien, 19. oktobrī, Ekonomikas ministrijā (Brīvības ielā 55) Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes darba grupas piektajā sanāksmē, kas veltīta tīklojuma portāla izveidei, dalību ņēma arī ĪRIJAS LATVIEŠU NACIONĀLĀ PADOME (ĪLNP). Šoreiz gan vairāk kā klausītājs.

Sanāksmē tika skarti vairāki arī Īrijas latviešiem svarīgi jautājumi, kas skar gan izglītību, gan atbalstu diasporai. Kā, piemēram, atbalsts latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņām. Proti, atbildīgās institūcijas atzina, ka īsti nezina, kādu atbalstu no viņiem gaida latvieši ārzemēs – vai tas būtu atbalsts telpu īrei, tehnoloģiju ieviešanām, vai skolotāju algām. Tādēļ Izglītības un zinātnes ministrija gaida priekšlikumus. Jāpiebilst, ka skoliņu atbalstam ir piešķirti kopumā 94 tūkstoši latu.
Interesanti, ka valsts budžetā šim gadam ir piešķirti līdzekļi prioritāriem pasākumiem diasporu jomā – Ārlietu ministrijai 14 181 lats, Izglītības un zinātnes ministrijai 111 227 latu (diasporai gan 0 latu), Kultūras ministrijai 132 200 latu (diasporai ap 67 000 latu) un Sabiedrības integrācijas fondam 82 500 latu. Nākamgad šiem mērķiem Ārlietu ministrijai piešķirti 34 484 lati Izglītības un zinātnes ministrijai 232 000 lati (diasporai 144 00 latu). Līdzekļus šiem jautājumiem lūgusi arī Kultūras ministrija un Sabiedrības integrācijas fonds, taču pagaidām budžeta projektā tie nav iestrādāti. Premjera ārštata padomniece Sarmīte Ēlerte gan sanāksmē norādīja, ka situācija nav bezcerīga – vēl risinās sarunas ar Finanšu ministriju.
Runājot par tīklojumu un vēlmi izveidot komunikāciju platformu “Globālais latvietis”, kurā attīstīt valdības dialogu ar ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem, Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumi vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe norādīja, ka ir jāveido datu bāze. Šī ideja esot aizgūta no Lietuvas kolēģiem, kuri savus izbraukušos tautiešus lēš ap 1,2 miljoniem un jau ir iestrādājusi taktiku, kā veicināt viņu atgriešanos. Proti, ideja ir, ka jāveido datu bāze par ārzemēs dzīvojošajiem un Latvijas ekonomikai nepieciešamajiem latviešiem, taču pagaidām vēl pamatprincipi tās veidošanai nav skaidri. Viens no variantiem – apkopot vēstniecību datus.
Vērtīgākā sanāksmes atziņa – vēlme izveidot vienas pieturas aģentūru, kurā Latvijā iebraukušie repatrianti un viņu laulātie draugi varētu vērsties, lai gūtu atbalstu dažādu jautājumu noskaidrošanā, kā, piemēram, uzzinātu, kur ir iespējas mācīties latviešu valodu, kā iestāties bezdarbniekos u.t.t.. Jo, un to atzina arī paši ierēdniecības pārstāvji, Latvijas birokrātijas gaiteņos ir viegli apmaldīties. Taisnības labad jāsaka, ka šajos gaiteņos var apmaldīties ne tikai atbraucēji vai tie, kas pēc ilgstošas prombūtnes atgriežas Latvijā, bet arī paši Latvijas iedzīvotāji.

Ludmila Glazunova, speciāli portālam baltic-ireland.ie

FOTO: baltic-ireland.ie