NA iesniegs savus ierosinājumus tautiešu reemigrācijas plānam

Nacionālajai apvienībai (NA) ir vairāki priekšlikumi, kā veicināt tautiešu atgriešanos no emigrācijas, kurus tā nākamnedēļ gatavojas iesniegt Ekonomikas ministrijā (EM) izveidotajai reemigrācijas darba grupai, aģentūru BNS informēja NA pārstāvis Jānis Dombrava. Viņš paskaidroja, ka NA lēmusi par ierosinājumu iesniegšanu, jo neviens no NA biedriem neietilpst EM reemigrācijas plāna darba grupā.

Daļa no priekšlikumiem ir tapuši vēl laikā, kad Dombrava bija iecerējis veidot Repatriācijas darba grupu, bet ir izstrādāti arī jauni.

Viens no šādiem NA priekšlikumiem ir izveidot datubāzi par studentiem, kas aizbraukuši mācīties no Latvijas uz ārzemēm. Dombrava norādīja, ka Latvijā pašlaik nav šādas datubāzes un tas apgrūtina iespējas šos jauniešus pēc studiju beigām atgriezt Latvijā.

“Mūsu jaunieši aizplūst uz ārzemēm, mācās, apgūst zināšanas, un mēs nezinām, ko viņi apgūst un cik lielā skaitā. Izveidojot šādu datubāzi, kur parādītos šie Latvijas studenti, paredzēt iespēju, ka, jau studentam ārzemēs atrodoties, mūsu darba devēji var ar viņiem sazināties un piedāvāt pēc studiju beigšanas darbavietu Latvijā ,” teica deputāts.

Viņš sacīja, ka būtu jāatrunā arī detaļas, vai nākamais darba devējs sedz, piemēram, pēdējā mācību gada maksu vai izrāda kādu citu pretimnākšanu.

“Ja tiek sagatavots kvalitatīvs speciālists kādā nozarē, mums būtu neprātīgi viņu zaudēt,” uzsvēra Dombrava.

Deputāts pastāstīja, ka darba devēji varēs piedāvāt darbu tiem, kas studē ārzemēs, par kontaktu iegūšanas vietu izmantojot izveidoto datubāzi.

“Ja datubāze ir izveidota pietiekami kvalitatīva – ar šo cilvēku kontaktiem un viņi paši ir arī atzīmējuši, ka labprāt saņemtu šos darba piedāvājumus, tad attiecīgā uzņēmuma pārstāvjiem nav nekādu problēmu pa e-pastu vai telefoniski ar šiem cilvēkiem sazināties,” veidu, kā iecerēts ārzemēs studējušos atgriezt Latvijā, izskaidroja Dombrava.

Viņš piebilda, ka būtu jāizveido arī kāds risinājums, kā sazināties un piedāvāt darbu Latvijā var tiem, kuri emigrējuši, lai strādātu, nevis mācītos.

Tostarp ir tādi priekšlikumi, kas būtu attiecināmi ne tikai uz emigrējušajiem Latvijas iedzīvotājiem.

NA vēlas ierosināt palīdzēt atmaksāt atlikušo bankas kredīta daļu tiem cilvēkiem, kuri to ņēmuši vienīgā mājokļa iegādei, bet vēlāk nav spējuši to maksāt un banka šo mājokli atsavinājusi. Šāda palīdzība būtu attiecināma ne tikai uz tiem, kuri ir aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, bet arī uz pārējiem cilvēkiem, kuri turpina veikt kredīta maksājumus par faktiski viņu īpašumā vairs neesošu mājokli, klāstīja Dombrava.

Minētā priekšlikuma iespējamo izmaksu aprēķināšanai NA gan vēl gaida aprēķinus no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.

Pērn Saeima noraidīja deputāta Jāņa Dombravas ierosinājumu Ārlietu komisijas pakļautībā veidot Repatriācijas apakškomisiju, kas risinātu tautiešu aizceļošanas problēmu, izstrādājot mehānismus, ar kuriem latviešiem būtu iespējams atgriezties Latvijā.

Savukārt EM pakļautībā izveidota reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes darba grupa, kuras pirmā tikšanās bija 10.septembrī. Tikšanās laikā tika konceptuāli atbalstīts priekšlikums, ka ir nepieciešama emigrējušo iedzīvotāju atgriešanās atbalsta pakete un tās pamats varētu balstīties Repatriācijas likumā piedāvātajā pasākumu kopā.

Reemigrācijas plāns sniegtu atbalstu tiem iepriekšējos gados emigrējušajiem iedzīvotājiem, kas patlaban vēlas un redz iespējas atgriezties Latvijā, un iecerēts, ka to izstrādās līdz šā gada beigām, paredzot tajā konkrētus pasākumus, to īstenošanai nepieciešamo finansējumu un atbildīgos.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts reemigrācijas plānu arī uzskata par vienu no svarīgākajiem turpmāk veicamajiem darbiem ekonomikas ministra amatā.

Repatriācijas likumā paredzēti atbalsta pasākumi transporta kompensācijām, sociālajai palīdzībai, iedzīves pārcelšanai, latviešu valodas mācībām un citiem pasākumiem.

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS