Darba grupa izstrādās sadarbības programmu ar diasporu vairākiem gadiem

Darba grupa, kas sāks strādāt līdz gada beigām Ārlietu ministrijas (ĀM) vadībā, izstrādās sadarbības programmu ar diasporu vairākiem gadiem, minēts ministrijas ziņojumā “Par sadarbību ar latviešu diasporu ārzemēs un nepieciešamību definēt valdības politiku šai sadarbībai”, kas pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē.

Tāda varētu būt, piemēram, laika posmam no 2013. līdz 2018. gadam, atbilstoši dokumentam “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012. – 2018. gadam”.

ĀM gan ir lūgusi ziņojuma atlikt ziņojuma izskatīšanu uz decembra beigām, jo uzskata, ka tas jāvērtē kopā ar Ekonomikas ministrijas ziņojumu, kas šobrīd tikai veido reemigrācijas plānu. Valdība ziņojumu varētu skatīt decembra beigās.

Jau šobrīd ir iezīmēti vairāki šīs darba grupas uzdevumi, kurā būs daudzu ministriju pārstāvji, pasaules latviešu organizāciju pārstāvji un pēc vajadzības tiks piesaistīti eksperti.

Jāpēta kopējās migrācijas raksturs valstī, vērtējot migrantu kategoriju dažādību, valstis, uz kurām migrē, migrācijas iemeslus, migrantu vecumu, migrācijas pozitīvos aspektus un saistību ar demogrāfijas veicinošajiem apstākļiem.

Nepieciešams izpētīt problēmas ar kādām saskaras repatrianti atgriežoties – bērnu atpakaļ uzņemšanu skolās, sociālie aspekti, juridiskie un finanšu aspekti.

Darba grupas uzdevums būtu strādāt pie tā, lai atvieglotu iespējas Latvijas pilsoņiem piedalīties Latvijas sabiedriskajos procesos – veicināt ārvalstīs esošo latviešu piedalīšanos valsts politiskajā dzīvē, piedalīšanos vēlēšanās, elektroniskās balsošanas pieejamību, diskusiju organizēšanu par ārvalstīs esošajiem Latvijas valsts piederīgajiem nozīmīgiem jautājumiem.

Nepieciešams radīt virtuālu telpu, kurā var viegli sastapties visi, kam interesē Latvija. Radīt vilinošu “virtuālu Latviju” pieder pie mūsdienīgajiem izaicinājumiem, uzskata ministrijā.

Jāstiprina darbs pie akadēmisko aprindu sadarbības starp Latvijas un diasporas zinātniekiem. Nepieciešams aktivizēt bibliotēku un arhīvu sadarbību, veicot trimdas arhīva digitalizēšanu.

Būtu nepieciešams apzināt latviešu izcelsmes potenciālos partnerus ekonomikā. Šādā gadījumā būšot iespējams definēt Latvijai svarīgus projektus, īpaši saistītus ar inovācijām, kuros iesaistīsies diasporas pārstāvji. Vienlaicīgi nepieciešams risināt nodarbinātības jautājumu, jāveic izpēte par nodarbinātības un migrācijas saistību.

Iecerēts strādāt pie tā, lai lietderīgāk izmantotu saikni starp ārzemēs dzīvojošo Latvijas valsts piederīgo un viņa novadu vai pilsētu šeit. Tāpēc nepieciešams izpētīt diasporas izkliedētību – veidot karti – no kura reģiona, un iespējas veicināt mantojuma, medicīnas, biznesa un sporta tūrismu sadarbībā ar diasporu, sacīts ĀM ziņojumā.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS