AT: izšķirot strīdus par aizgādības un saskarsmes tiesībām, kritērijs ir bērna intereses

Augstākā tiesa (AT) veikusi pētījumu par tiesu praksi strīdu izskatīšanā par aizgādības un saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem bērnam, teikts AT paziņojumā. Pētījumā analizēta tiesu prakse lietās par atsevišķas aizgādības nodibināšanu, par aizgādības tiesību atņemšanu, par saskarsmes tiesības noteikšanu vai atņemšanu, par bērna dzīvesvietas noteikšanu, par paternitātes noteikšanu un ar uzturlīdzekļiem bērnam saistītiem jautājumiem.

Augstākā tiesa norāda: kritērijs, izšķirot strīdu par bērna ikdienas aizgādību, arī par tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu, ir bērna intereses, jo likumā nav noteiktas kaut kādas priekšrocības vienam vai otram vecākam. Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda un jāizvērtē arī vecāku objektīvās iespējas nodrošināt bērna pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamos apstākļus, vecāku subjektīvās iespējas un bērna subjektīvā attieksme pret vecākiem.

Izskatot lietas, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, jautājumi par bērnu interesēm kļūst aktuālāki, jo arvien biežāk vecāki dzīvo dažādās valstīs. Pētījuma secinājumos norādīts, ka, nosakot viena vecāka atsevišķu aizgādību pār bērnu, ir jāvadās no bērna interešu viedokļa. Ja bērns tiek pārvietots uz pastāvīgu dzīvi citā valstī, ir jāizvērtē bērna spējas adaptēties citā valstī, kā arī bērna un tā vecāka dzīves un darba apstākļi, kurš vēlas bērnu izvest no valsts uz pastāvīgu dzīvi citā valstī, turklāt visus šos apstākļus vērtējot, kādi tie ir lietas izskatīšanas laikā, nevis kādi bijuši pirms prasības celšanas, un to, kāda emocionālā un faktiskā saikne ar bērnu pastāv katram no vecākiem.

Pētījuma secinājumos raksturota atšķirība starp ikdienas un atsevišķu aizgādību, skaidrots, kā aprēķināmi bērna vajadzībām nepieciešamie izdevumi uzturlīdzekļu piedziņas prasībās, kā realizējams pagaidu noregulējums laulības šķiršanas lietās, un citi jautājumi, kas saistīti ar bērnu interešu nodrošināšanu.

Būtiski secinājumi izdarīti par bērnu privāto dzīvi. Augstākā tiesa norāda: bērna privātā dzīve jārespektē ikvienam, pat ja tas ir bērna likumiskais pārstāvis. Kaut arī bērnam savu tiesību īstenošanai ir nepieciešams likumiskais pārstāvis, tas nenozīmē, ka bērna pārstāvim ir absolūtas tiesības, jo dažkārt datu aizsardzības tiesības var būt pārākas par vecāka vai cita likumiskā pārstāvja vēlmēm. Tiesības uz datu aizsardzību vispirms piemīt pašam bērnam, nevis likumiskajam pārstāvim, kas šīs tiesības īsteno.

Pētījums ietver tiesu prakses analīzi un izpēti par laika periodu no 2007.gada līdz 2012.gada pirmajam pusgadam, pavisam kopā aplūkoti 30 šajā laika posmā pieņemti tiesas spriedumi, grupējot jautājumus par attiecīgajām problēmām. Analizēti spriedumi gan civillietās, gan administratīvajās lietās. Šajā pētījumā netiek analizēti tie jautājumi, uz kuriem atbildes līdzīgās lietās jau var atrast Augstākās tiesas 2007.gadā veiktajā tiesu prakses apkopojumā par ģimenes tiesību normu piemērošanu.

Pētījumu veikusi juridisko zinātņu doktore Ingmara Bergmane sadarbībā ar Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentu un Judikatūras nodaļu.

FOTO: baltic-ireland.ie