ESRI: Īrijā vislielākais bezdarbnieku mājsaimniecību skaits Eiropā

Saskaņā ar Ekonomikas un sociālo pētījumu institūta (ESRI) publicēto ziņojumu “Darbs un nabadzība Īrijā”, mājsaimniecību skaits, kurās neviens pieaugušais nestrādā, Īrijā ir lielākais starp 31 Eiropas valstīm, un tas vairāk nekā divkārt pārsniedz eiro zonas vidējo rādītāju, vēstī The Irish Times.
Arī 2007. gadā, pirms krīzes sākuma, šādu mājsaimniecību skaits Īrijā bija viens no lielākajiem eiro zonā.

2010. gadā Īrijā bez darba bija 22 % mājsaimniecību, salīdzinoši eiro zonas vidējais rādītājs bija nedaudz vairāk kā 10 %.
Spānijā un Grieķijā, kur bezdarba līmenis 2010. gadā bija daudz lielāks nekā Īrijā, mājsaimniecību skaits, kurās pieaugušie ir bez darba, bija 10 % un 7 % attiecīgi. Ziņojumā norādīts, ka bezdarbnieku mājsaimniecību skaits Īrijā bija neparasti liels arī tad, kad ekonomikas un nodarbinātības līmenis strauji auga.
Ziņojumā norādīts, ka pat uzplaukuma gados pēc Eiropas standartiem bezdarba līmenis Īrijas mājsaimniecībās bija ļoti augsts. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem, 2007. gadā tas bija otrais augstākais 27 ES dalībvalstu vidū, šajā gadā augstāks tas bija tikai Bulgārijā.
Laikā no 2004. līdz 2007. gadam, kad bija ļoti zems bezdarba līmenis un strauji pieauga nodarbinātība, pieauga bezdarbnieku mājsaimniecību skaits valstī, sasniedzot 15 % no kopējā apjoma. Vidējais rādītājs visā eiro zonā 2007. gadā bija nedaudz zem 10%. Neskatoties uz to, ka pēdējās desmitgades laikā Īrijā reģistrēts augstākais nodarbinātības pieauguma rādītājs ES, Īrija ir viena no nedaudzajām ES valstīm, kur proporcionāli pieaudzis arī bezdarbnieku ģimeņu skaits.
Ziņojumā uzsvērts, ka sociālās sistēmas reformas, ar mērķi veicināt nodarbinātību, gadsimtu mijā tika ieviestas vairākās Eiropas valstīs, taču tās neguva atbalstu Īrijā.
Īrijas sociālo sistēmu raksturo “tās sarežģītība un pabalstu dažādība, kas pieejami darbspējīgiem cilvēkiem. Lai arī maksājumu lielums ir visai līdzīgs, katrai shēmai ir savi noteikumi attiecībā uz ienākumu novērtēšanu, samazināšanas kārtību un nopelnītā neņemšana vērā,” teikts ziņojumā. Tajā arī atzīmēta sociālās labklājības sistēmas efektivitāte, samazinot nabadzību. 2004. gadā 70% bezdarbnieku mājsaimniecību pastāvēja nabadzības risks, bet līdz 2010. gadam šis rādītājs samazinājās līdz 34 %.
2010. gadā viens no 25 cilvēkiem valstī tika klasificēts kā maznodrošinātais, tāpat kā 2004. un 2007. gadā. Šajā kontekstā ar jēdzienu “maznodrošinātais” tiek definēta persona, kuras mājsaimniecībā ienākumi ir zemāki nekā 60 % no vidējā ienākumu līmeņa valstī.

FOTO: baltic-ireland.ie