Bērziņš: Latvijā no ārzemēm atgriezīsies pārliecinātākie tautieši
Latvijā atgriezīsies tikai pārliecinātākie uz citām zemēm aizbraukušie tautieši, turklāt ar lētu darbaspēku valsts Eiropā vairāk nevarēs konkurēt, intervijā aģentūrai BNS sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Latvijā pieaugošo demogrāfijas problēmu dēļ pašlaik diskutē par to, kā vilināt mājup no dzimtenes izbraukušos tautiešus. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem oficiāli pēdējo 12 gadu laikā Latviju pametuši apmēram 300 tūkstoši iedzīvotāju.
“Es uzskatu, ka atbrauks tikai tie, kas jutīsies stiprāki par tiem, kas ir šeit uz vietas. Starp cilvēku vajadzībām un spējām ir milzīga robeža,” norādīja prezidents.
Viņš atzina, ka Latvija nevar saglabāt lētas darbaspēka valsts tēlu atklātā Eiropas darba tirgus sistēmā, turklāt mūsdienās ir jāizdara izvēle – nodarbināt cilvēkus vai ieguldīt investīcijas ražošanas attīstībā, kas palielina nevajadzīgo darbaroku skaitu.
“Protams, vienmēr būs cilvēki, kas savā dzīvē netieksies sasniegt vairāk. Taču vienkārši ir jāņem vērā, ka visas lietas ir salīdzināmas – ja kaut kur blakus būs labāk, cilvēki pārcelsies uz turieni. Ja mēs vēlamies saglabāt šeit lētu darbaspēku, mums ir jātaisa ciet robežas, jāpaliek tādiem pašiem kā Baltkrievija vai Kuba, lai neviens no valsts ārā netiek un neredz, kas notiek citviet,” pastāstīja prezidents.
“Tā ir tā lielā dilemma – investējot, mēs radām apstākļus, ka daudz mazāks skaits cilvēku saņem mazu algu. Īpaši iespaidīgi savulaik tas bija mežizstrādē – kad sāka lietot jaunākās tehnoloģijas, cilvēku skaits, kas strādā mežā, samazinājās. Savukārt tie, kas ar šo moderno tehniku strādā tagad, pelna ļoti labi. Tas pats notiek arī lauksaimniecībā. Ir jāsaprot, ka jebkura investīcija rada bezdarbu,” uzsvēra Bērziņš.
Viņš norādīja – jo Latvija straujāk grib attīstīties, kļūt par augsti industriālu attīstītu valsti, paliek arvien vairāk nevajadzīgu darbaroku. Taču šāda situācija ir ne tikai Latvijā, tāda pati situācija ir Eiropā, citviet pasaulē. “Tas rada šauru augstu profesionālu darbaspēka grupu, kas saņem augstas algas. Bet jautājums ir, ko darīt pārējiem. Atbildes uz šo jautājumu īsti nav,” atzina Valsts prezidents.
FOTO: baltic-ireland.ie
Raksts publicēts sadarbībā ar BNS
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
Ko nozīmē bērziņprāt ‘pārliecinātākie’?
“… Starp cilvēku vajadzībām un spējām ir milzīga robeža,” norādīja prezidents.”
Tad jau skaidrs, runa ir par stalkera tipa cilvēkiem, kas meklē izdzīvošanas treniņa poligonu,kur pašapliecināties. Tādi kā Krokodils Dandijs.
Pārliecināti jau visi ir, tikai katrs par kaut ko savu….
Tīri teorētiski Bērziņam taisnība par cilvēka spējām. Cilvēki ir spējīgi dzīvot mežā zemnīcās, alās, būdās. Ēst zāli un visu kas rāpo,lien,peld,lido. Tīri teorētiski, ja šādi palūkojas no stalkera,izdzīvotāja rakursa, tad izdzīvot LV klimatiskajos apstākļos nemaz nebūtu neiespējami pat ja ierastos vienā jaukā dienā kāds pusmiljons šādu ekstrēmistu. Vietas pietiktu visiem. Bet vai ir daudz tādu kam to vajag? Par investīcijām bērziņš jau dzen konkrētu fufeli. Pēc teiktā jāsaprot ka ir tik ļoti sainvestēts ražošanā, ka radušās nevajadzīgās darba rokas. ‘Investēti’ ir varāk par 300 bijušo valsts uzņēmumu pa šiem Režīma valdīšanas gadiem no kuriem pāri palikušas ir tikai drupas. Tad jau ja reiz investīcijas nodara tādu postu vajadzētu bēgt no investoriem kā no trakiem suņiem nevis diedelēt tās. Visa LV ekonomika tagad balstās uz diedelēšanu un ‘parādu Apsaimniekošanu’ (to teica saimniekotājs Dombis). Tieši tādās tradīcijās arī tiek ‘projektēta’ tautiešu atgriešana – tieši ar diedelēšanas metodiku.