No 20. līdz 22. aprīlim Londonā darba vizītē viesojās Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe, vēstī Latvijas vēstniecība Londonā. Vizītes ietvaros vēstnieks ar uzrunu par latviešu kopienas vēsturi un nākotni uzstājās Baltic Symposium 2012, kas ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vēstniecību, Baltiešu padomes un Londonas Universitātes koledžas organizēts pasākums par politikas, ekonomikas un kultūras aktualitātēm Baltijas valstīs.

Kā jau ziņots, pēc pēdējā referenduma Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ar rezolūciju uzdeva visām ministrijām, kā arī KNAB, Valsts kancelejai un Sabiedrības integrācijas fondam sagatavot konkrētus priekšlikumus sabiedrības saliedētības veicināšanai. Sagatavojot minētos priekšlikumus, amatpersonas nav aizmirsušas arī ārzemēs dzīvojošos.

„Valoda ir katras kultūras pamatelements, kas no paaudzes paaudzē veidojis gan materiālo, gan nemateriālo tautas kultūras mantojumu un kopīgo atmiņu,” teikts UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) aicinājumā atzīmēt Starptautisko dzimtās valodas dienu, kas pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas iniciatīvas visā pasaulē notiek jau 12 gadus.

Plašu interviju Vatikāna Radio žurnālistam Andrim Brikmanim par latviešu dzīvi Īrijā, par iemesliem, kāpēc latvieši atbraukuši uz Zaļo salu, par ieguldījumu, ko tie sniedz mājās - Latvijā palikušajiem un cilvēku garīgo dzīvi Īrijā burtiski pirms pāris dienām sniedzis Latvijas katoļticīgo misijas Īrijā pastāvīgais kapelāns - priesteris Andris Solims (attēlā).

Sabiedriskā medija Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots pēc diviem trim mēnešiem sola vēl vienu kanālu – LTV3, kas tiks pārraidīts internetā un domāts sabiedriskā medija saražotā satura izplatīšanai latviešiem ārzemēs. LTV3 tiks piedāvāts internetā, kas darbosies uz abonentu principa. Pēc Kota teiktā, LTV1 un LTV7 ārzemēs legāli uztvert nevar. Programma tiks veidota no esošajiem televīzijas oriģinālraidījumiem.

Valstij aktīvāk jāveido saikne ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem un ar elastīgām izglītības metodēm jādod iespēja apgūt latviešu valodu, kultūru un vēsturi. To Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti uzsvēra otrdien, 31. janvārī, ar Eiropas Latviešu apvienības un valsts iestāžu pārstāvjiem spriežot par latviskas izglītības pieejamību ārvalstīs, vēstī Saeimas Preses dienests.

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti trešdien, 7. decembrī, sprieda pa veidiem, kā veicināt sabiedrības saliedētību, īstenojot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes, dara zināmu Saeimas Preses dienests.

Latvijas Ministru kabinets šodien apstiprinājis Kultūras ministrijas izstrādātas Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018. gadam, paziņoja Kultūras ministres preses sekretārs Andris Saulītis. Līdz ar šo pamatnostādņu apstiprināšanu novērsta situācija, kad Latvijā pēdējos piecus gadus nav bijis vienots rīcības plāns integrācijas politikas jomā.

Saskaņota un koordinēta politikas veidošana starp Kultūras ministriju, Ārlietu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju sadarbībā ar latviešu diasporu nepieciešama, lai saglabātu ārzemēs dzīvojošo latviešu saiti ar latviešu valodu un latvisko kultūras telpu, stiprinātu piederības sajūtu Latvijas valstij, kā arī veicinātu izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos un iekļaušanos Latvijas sabiedrības sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos procesos.

Šī gada 16. jūlijā Rīgas Biržā norisinājās Latvijas Republikas Kultūras ministrijas iniciētā prāta vētras sanāksme ar Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāvjiem par tematu „Latviešu emigrācijas un diasporas problemātika un risinājumi”. Sanāksmē bez ELA, emigrācijas masu mediju un citu ārpus Latvijas reģistrēto latviešu organizāciju pārstāvjiem piedalījās arī Latvijas Republikas kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars un citas valsts amatpersonas.