Ziņojums: Magdalēnas veļas mazgātavās bija iesaistīta arī valsts

Vakar publicētais ziņojums par Īrijā bēdīgi slavenajām Magdalēnas veļas mazgātavām (Magdalene Laundries) apliecina, ka “būtiska” loma to darbībā bijusi arī valstij, ziņo plašsaziņas līdzekļi. Laikā no 1922. līdz 1996.gadam veļas mazgātavās pret savu gribu ievietotas apmēram 11500 sieviešu un vairāk kā ceturto daļu no viņām turp nosūtījusi valsts. Vismaz 879 sievietes šajās iestādēs mirušas.

Starpministriju komisijas, kas tika izveidota 2011.gada vidū, lai izmeklētu valsts saistību ar Magdalēnas veļas mazgātavām, neatkarīgais priekšsēdētājs ir bijušās Īrijas prezidentes Mary McAleese dzīvesbiedrs, Dr. Martin McAleese.
Viņš ziņojumā norāda, ka nav atrasti faktiski pierādījumi tam, ka veļas mazgātavās ievietotas “pagrimušas” sievietes – neprecētās, kurām bijuši ārlaulības bērni, vai prostitūtas, piebilstot, ka realitāte ir daudz sarežģītāka. Iemesli, kāpēc uz veļas mazgātavām nosūtītas sievietes, bijuši dažādi. Turp nosūtīja tiesas, sodot par nelieliem noziegumiem, sociālie dienesti, arodskolas un labošanas skolas, tur nokļuva bārenes un meitenes, no kurām atteicās audžuvecāki, sievietes ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, nabadzīgās un bezpajumtnieces, kā arī tās, no kurām atteicās ģimenes kādu sociālu vai morālu iemeslu dēļ.
No 8025 ievietošanas gadījumiem, kuru iemesli ir zināmi, 26,5% (2124) norīkojumu izdevēja vai veicinātāja bijusi valsts. Ziņojumā konstatēta tieša valsts iesaistīšanās tādos veidos kā: norīkojumi sieviešu ievietošanai Magdalēnas veļas mazgātavās, darbavietu reglamentēšana un inspekcijas, veļas mazgātavu finansēšana un materiālā palīdzība, mirušo reģistrācija. Valsts bijusi arī viena no lielākajām veļas mazgātavu pakalpojumu izmantotājām.
Ziņojums vēsta par apstākļiem Magdalēnas veļas mazgātavās, kas aprakstīti, balstoties uz tur pabijušo sieviešu pieredzi. “Vientulība un bailes, auksta atmosfēra ar stingru un nelokāmu režīmu, fiziski smagu darbu un lūgšanām, verbāls nopēlums, nebrīve, aizliegums kontaktēties ar ģimeni” – tā apstākļus apraksta gandrīz visas no bijušajām “Magdalēnas māsām”.
Pirmā Magdalēnas veļas mazgātava Īrijā tika atklāta Dublinā, Leeson Street 1767.gadā. Pēc neatkarības iegūšanas valstī darbojās 10 veļas mazgātavas – Waterford, New Ross, Limerikā, Galvejā, divas Korkā un četras Dublinā (Dun Laoghaire, Donnybrook, Drumcondra un Gloucester Street/Seán MacDermott Street). Pēdējā minētā veļas mazgātava tika slēgta 1996. gada oktobrī. Magdalēnas veļas mazgātavas darbojās četru reliģisku organizāciju pārraudzībā – Sisters of the Good Shepherds, Sisters of Our Lady of Charity, Religious Sisters of Charity un Sisters of Mercy.
2002.gadā skotu aktieris un kinorežisors Peter Mullan uzņēma mākslas filmu The Magdalene Sisters, kurā atainota trīs jaunu īru sieviešu pieredze Magdalēnas veļas mazgātavā. Kāda no sievietēm, kas pati bijusi šajā “labošanas iestādē”, filmas režisoram gan apgalvojusi, ka “realitāte bija daudz ļaunāka, nekā atainots filmā.”

FOTO: baltic-ireland.ie