Deputāti balso tikai sev vien saprotamā veidā

Latvijas Saeima šodien pēc vairākkārtējas jautājuma izslēgšanas no darba kārtības vienbalsīgi atbalstīja pārskatītās Eiropas Sociālās hartas ratificēšanu nepilnā apjomā, tostarp netika atbalstītas strādājošo tiesības uz taisnīgu atalgojumu, aģentūra BNS uzzināja parlamentā.

Ar ceturtdienas parlamentāriešu vienbalsīgo atbalstu Latvija pilnībā ratificējusi 25 hartas pantus, pieci ratificēti daļēji un vēl viens nav ratificēts vispār, atturoties jautājumos par minimālās algas apjomu, vecu cilvēku tiesībām uz sociālo aizsardzību un bezpajumtnieku skaita samazināšanu.

Līdz ar Pārskatītās hartas ratificēšanu Latvijai kļūst saistoša virkne hartas pantu, tostarp par tiesībām uz darbu, tiesībām uz taisnīgiem darba apstākļiem, strādājošo sieviešu grūtniecības stāvoklī tiesībām uz aizsardzību, invalīdu un garīgi atpalikušo personu tiesībām uz neatkarību, integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē, kā arī par strādājošo tiesībām uz savu tiesību aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā.

Pārskatītās hartas ratifikācija neizraisīs pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā, kā arī neradīs papildus līdzekļu nepieciešamību, jo tās ietvaros tiek ratificēti tie panti, kuru noteiktajiem ieteikumiem Latvijas Republikas normatīvie akti jau atbilst.

Šis ir trešais Saeimas sasaukums, kurš izskata hartu. Pirmajā lasījumā harta tika atbalstīta 2011.gada 24.novembra sēdē.

Lēmums neratificēt hartu pilnībā pieņemts, izvērtējot pašreizējo situāciju valstī, jo valsts vēlas atbildīgi izturēties pret starptautiskajām saistībām, ko tā uzņemas, paskaidroja Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).

Saskaņas centrs rosināja ratificēt arī to 4.hartas panta pirmo punktu, kas nodrošina strādājošo tiesības uz taisnīgu atalgojumu, ko par hartu atbildīgā Saeimas Ārlietu komisija noraidīja. Arī deputāti pēcāk nebalsoja pret šo priekšlikumu.

Deputāti no tribīnes kritizēja šādu lēmumu, kas pamatots ar to, ka būtu strauji jāpalielina minimālā alga. Ašeradens iepriekš ir norādījis, ka tas būtu “sprādziens tautsaimniecībai” un tā tiktu vēl vairāk palielināts bezdarba līmenis, jo jau šobrīd ir cilvēki, kuri nespēj ar savām prasmēm nopelnīt pat 200 latu minimālo algu.

Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) norādīja, ka valsts nevēlas uzņemties atbildību. Viņš arī norādīja, ka, piemēram, Zviedrijā, Austrijā un Norvēģijā šis panta punkts ir ratificēts, bet minimālā alga nav noteikta vispār.

Ašeradens gan norādīja, ka hartas 4.panta pirmo punktu ratificēt nav iespējams arīdzan tamdēļ, ka iztikas minimums Latvijā ir lielāks nekā minimālā alga bruto, ko šobrīd nav iespējams paaugstināt.

Tāpat netika ratificēts vispār hartas 23.pants, kas katram vecam cilvēkam sniedz tiesības uz sociālo aizsardzību.

Savukārt nesaskaņas koalīcijā izraisījušais hartas 30.pants par iedzīvotāju tiesībām uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību, tika atbalstīts.

Hartas 30.pantā pausta apņemšanās veikt vispārējus un koordinētus pasākumus sistēmas ietvaros, lai personas un viņu ģimenes, kas dzīvo vai ir pakļautas riskam dzīvot trūkumā vai sociālās nevienlīdzības apstākļos, nodrošinātu galvenokārt ar darbu, dzīvesvietu, apmācību, izglītību, kultūru un sociālo un medicīnisko aprūpi.

Latvija, apņemoties aizsargāt savu iedzīvotāju sociālās tiesības, hartu parakstījusi 2007.gada 29.maijā.

Eiropas Sociālā harta tika atvērta parakstīšanai 1961.gada 18.oktobrī Turīnā un stājās spēkā 1965.gada 26.februārī, kad to bija ratificējušas piecas valstis. 1997.gada 29.maijā Latvija parakstīja hartu un 1991.gada protokolu ar hartas labojumiem. 2003.gada 26.septembrī stājās spēkā 1991.gada protokols ar hartas labojumiem.

Pārskatītajā hartā ir iekļautas visas tiesības, kas paredzētas 1961.gada hartā un tās 1988.gada papildu protokolā, paplašināta šo tiesību darbības joma, kā arī ir iekļautas jaunas tiesības, ņemot vērā izmaiņas, kas notikušas Eiropā kopš 1961.gada.

Pašlaik hartu pilnā apmērā ratificējušas vien Francija un Portugāle.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS