60% gatavi atgriezties, ja darba devējs apmaksātu aviobiļeti un garantētu darbu

Vairāk kā 2/3 jeb 70% ārzemēs dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji būtu ar mieru atgriezties dzimtenē, ja Latvijā būtu plašāks darba piedāvājuma klāsts un labākas sociālās garantijas, liecina būvfirmas “Kalnozols un partneri” veiktās ārzemēs dzīvojošo tautiešu aptaujas dati. Savukārt, 9% respondentu Latvijā nemaz negrib atgriezties, bet 10% atgriezties stimulētu kvalitatīvāka augstākā izglītība.

Pētījums atklāj, ka aizbraukušos tautiešus atgriezties spētu motivēt reāls potenciālā darba devēja piedāvājums – apmaksāta avio biļete visai ģimenei un garantēts darbs ar darba līgumu, kas stimulētu pārcelties uz dzīvi dzimtenē 60% cilvēku, bet 40% aptaujāto šāds piedāvājums nav vilinošs.

“Aizbrauca peļņā “uz gadiņu”, bet mājās tā arī neatgriezās – iekārtojās un palika tur, – tas ir reāls stāsts, ar kuru saskārusies ne viena vien latviešu ģimene. Iemeslu mūsu tautiešu emigrācijai ir desmitiem, taču rezultāts tikai viens – pēdējo 10 gadu laikā uz dzīvi ārzemēs pārcēlušies jau vairāk kā 10% Latvijas valsts iedzīvotāju jeb vairāk kā 200 000 cilvēku,” saka aptaujas SIA “Kalnozols un partneri” padomes loceklis, aptaujas iniciators Valdis Kalnozols.

Šos vārdus apstiprina respondentu atbildes uz jautājumu par to, cik ilgi viņi dzīvo ārzemēs. 13% aptaujāto ārpus Latvijas dzīvo jau vairāk kā 10 gadus, savukārt, vairāk kā trešdaļa (35%) aptaujāto no Latvijas izbrauca pirms 5-10 gadiem. Skaidrs, ka šis periods saistās ar “trekno gadu” beigām un kopējās Latvijas ekonomiskas krahu, tomēr bēdīgi, ka situācija neuzlabojas: pirms 3-5 gadiem no Latvijas izbrauca 26% aptaujāto, savukārt, pēdējos 3 gados ir izbraukuši vēl 23% respondentu un apmetušies izvēlētajā valstī uz dzīvi.

57% kā savas aizbraukšanas iemeslus cilvēki skaidroja ar vēlmi pēc labāk apmaksāta darba. Dēļ tā, ka kāds no ģimenes locekļiem dzīvo ārzemēs, izbrauca 14%. Savukārt 21% savu izvēli pamato ar lielākas labklājības un kvalitatīvāku sociālo garantiju meklēšanu, kā arī esošajām kredītsaistībām Latvijā.

Salīdzinoši līdzīgs sadalījums ir jautājumā par to, vai no Latvijas izbrauc vienatnē, vai tomēr kopā ar savu ģimeni. 39% sākumā darba meklējumos brauc vieni paši, 33% brauc ar visu ģimeni, bet 27% aptaujāto izbrauc kopā ar vienu ģimenes locekli. Lai arī vairākums pamet valsti vienatnē, tomēr ir skaidrs, ka pēc darba atrašanas svešumā, vientuļajam izbraucējam ar laiku pievienojas arī pārējie ģimenes locekļi.

Aptauja liecina, ka lielākā daļa aizbraukušo darbojas rūpniecības un apkalpojošajā sfērā. “Latvijas rūpnieciskās nozares nīkuļošana un izsīkšana ir sekmējusi milzīgu darba vietu skaita samazināšanos, tāpēc nav brīnums, ka liela daļa no aizbraucējiem darbu atrod tieši šajā nozarē,” norāda Kristaps Kalnozols, SIA “Kalnozols un partneri” valdes loceklis. Tāpat daudzi cilvēki darbu ir atraduši viesnīcās, ātro uzkodu restorānos un lauksaimniecības nozarē.

Aizbraukušo cilvēku iegūtā izglītība / profesija ir visai dažāda. Lielākajai daļai ir vidējā vai nepabeigta augstākā izglītībā. Starp respondentiem pastāv ļoti daudz un dažādu profesiju pārstāvju – medmāsas, grāmatveži, ekonomisti, juristi, pavāri, galdnieki u.c.

Ja salīdzina saņemto algu Latvijā un pašreizējā dzīvesvietā, tad aptaujātie cilvēki precīzi iezīmē visai skaudro realitāti. Daļa respondentu nav strādājuši Latvijā, tāpēc nosauc savu tagadējo algu – vidējais atalgojums svārstās starp 900 eiro un 1300 eiro mēnesī. Citi atzīmē, ka Latvijā saņēmuši tikai “kapeikas”, bet tagad viņu gada alga neskaitāmas reizes pārsniedz Latvijā saņemto. Liela daļa respondentu arī tagad ārzemēs saņem minimālo algu – āķis tik tāds, ka abu valstu minimālās algas un iespējamo dzīves līmeni nemaz nevar īsti salīdzināt.

Kā atzīmē aptaujātie, tad latvietim ārzemēs ļoti trūkst draugu, ģimenes un kopējo tradīciju tuvuma. Ļoti liela daļa, kā negatīvo faktoru min nekvalitatīvo ēdienu, dārgos mājokļa komunālos maksājumus un patstāvīgās skumjas pēc mājām. Pozitīvās puse cilvēki atzīmējuši ļoti racionāli un pragmatiski – lielākas algas, sociālās garantijas un nesalīdzināmi lielāka palīdzība no valsts (bērnu pabalsti, palīdzība darba atrašanā utt.)

“Valdībā daudz tiek runāts par to, kā izbraukušos tautiešus atgriezt Latvijā, taču tieši valsts nesaimnieciskas darbības rezultātā iedzīvotāji tika izdzīti svešumā. Tāpat ministri nav nākuši klajā ar efektīvu rīcības plānu – joprojām netiek formulētas precīzas atbildes sabiedrībai uz acīmredzamiem jautājumiem: kur mājup braucēji strādās, kur dzīvos? Kamēr šo atbilžu nav, solījumiem būs tukša skaņa. Tieši tādēļ es, kā būvuzņēmējs un savas zemes nemainīgs patriots, esmu licis pamatus idejai un piedāvāju reālu iespēju mūsu tautiešiem atgriezties mājās,” atzīmē Valdis Kalnozols.

Pozitīvā ziņa ir tā, ka aptuveni 85% no aptaujātajiem joprojām jūtas piederīgi Latvijai un aktīvi seko dažādām aktualitātēm Latvijā.

Pēdējā gada laikā Latviju ir apmeklējuši 58% aptaujāto. Pirms 1-2 gadiem atbraukuši bija 27 procenti. Tātad, 85% respondentu, vismaz reizi divos gados, atbrauc uz Latviju, lai apciemotu dzimtenē palikušos draugus vai ģimeni.

“Ceru, ka mūsu akcija dos pozitīvu impulsu arī citiem uzņēmējiem iesaistīties tautiešu re-emigrācijā – un tad varbūt arī valsts iestādes steigtu no runām pāriet pie taustāmiem darbiem,” pauž Kristaps Kalnozols.

Nedaudz vairāk kā puse aptaujāto respondentu dzīvo Īrijā (51%), bet savu pašreizējo dzīvesvietu kā Lielbritāniju atzīmējusi gandrīz trešdaļa aptaujāto cilvēku (26%). Savukārt aptuveni desmitā daļa ir apmetušies Dānijā. Interesanti, ka pirms nepilna gada atvērtais darba tirgus Vācijā nav veicinājis latviešu ieplūšanu tur – tikai 3% no visiem aptaujātajiem pašlaik dzīvo vai strādā Vācijā.

Aptauja tika veikta no 30. aprīļa līdz 13. maijam, populārākajās emigrējušo Latvijas iedzīvotāju kopienu interneta vietnēs aptaujājot svešumā dzīvojošos tautiešus. Aptaujā piedalījās 792 respondenti vecumā no 17 līdz 61 gadiem.

FOTO: baltic-ireland.ie