Pašvaldību vēlēšanas – zema aktivitāte, “kulītēs tie paši vēži”
Vakar, 1. jūnijā, notikušajās pašvaldību vēlēšanās Latvijā kopumā nobalsojuši 45,99 % vēlētāju, kas ir viszemākā aktivitāte pašvaldību vēlēšanās atjaunotajā Latvijas valstī, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
Kopumā Latvijā nobalsojuši 686097 cilvēki. Rīgā nobalsojuši 229910 vēlētāji jeb 55,54%.
No reģioniem lielākā aktivitāte bijusi Vidzemē, kur nobalsoja 44,92% jeb 184201 vēlētāji, savukārt zemākā aktivitāte bija Zemgalē, kur nobalsoja 39,37% balsstiesīgo. Latgalē vēlētāju aktivitāte sasniedz 44,24%, savukārt Kurzemē – 40,5%.
Pašvaldību vēlēšanās Rīgā uzvarējis valdošā koalīcijas kopīgais saraksts, kurā apvienojušies “Saskaņas centra” (SC) un partijas “Gods kalpot Rīgai!” (GKR) deputātu amata kandidāti kopumā iegūstot 58,65% rīdzinieku balsu, aģentūrai BNS pavēstīja Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins.
Otru lielāko pārstāvniecību Rīgas pašvaldībā ieguvusi Nacionālā apvienība, par kuru nobalsojuši 17,8% vēlētāju, bet trešo vietu ar 14,08% visu balsu ieguvusi partija “Vienotība”.
Citas Rīgas pašvaldībās startējušās partijas nav pārvarējušas iekļūšanai domē nepieciešamo 5% barjeru.
Pašvaldību vēlēšanās Rīgā kopumā startēja 611 kandidāti no 12 sarakstiem, tādējādi uz vienu deputāta vietu pretendēja vidēji 10,1 deputāta amata kandidāts.
Rēzeknē vēlēšanās uzvaru guvusi partiju apvienība “Saskaņas centrs” (SC), iegūstot astoņas no kopumā 13 deputātu vietām, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
Jelgavā uzvaru gūst līdzšinējā pilsētas mēra Andra Rāviņa pārstāvētā “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS), kas ieguvusi kopumā sešas no 15 deputātu vietām, liecina CVK provizoriskie pašvaldību vēlēšanu rezultāti.
Vēl Jelgavas domē iekļuvusi partiju apvienība “Saskaņas centrs”, iegūstot trīs vietas. Pa divām vietām domē ieguvusi Nacionālā apvienība, “Reģionu alianse” un partija “Vienotība”.
Jēkabpilī uzvarējusi ilggadējā pilsētas mēra Leonīda Salceviča pārstāvētā Jēkabpils reģionālā partija, iegūstot piecas no 13 vietām pašvaldībā, liecina CVK provizoriskā informācija.
Pa divām vietām pašvaldībā ieguvusi Latvijas Zaļā partija, politisko partiju apvienība “Saskaņas centrs” un partija “Vienotība”. Savukārt Latvijas Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība Jēkabpilī ieguvusi vienu vietu.
Daugavpils domē iekļūst septiņas partijas, lielāko mandātu skaitu iegūst “Saskaņas Centrs” un Latgales partija, katra pa četrām vietām domē, liecina CVK balsu skaitīšanas rezultāti.
Līdzšinējās Daugavpils domes vadītājas Žannas Kulakovas pārstāvētā partiju apvienība “Mūsu partija” un “Reformu partija” neiekļūst domē, iegūstot 4,99%.
Pa divām vietām domē ieguva “Attīstības partija” un partija “Alternative”, savukārt partijas “Daugavpils atdzimšana”, partiju apvienība “Sociālā Taisnīguma partija” un “Tautas kontrole”, kā arī “Daugavpils – mana pilsēta” iegūst pa vienam mandātam.
Jūrmalā uzvar bijušā mēra Gata Trukšņa pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), iegūstot septiņas no 15 vietām, savukārt trīs mandātus iegūst “Saskaņas centrs”, liecina CVK dati.
Pa divām vietām domē iegūst pašreizējā Jūrmalas mēra Jura Visocka pārstāvētā partija “Vienotība” un “Tev, Jūrmalai”, savukārt vienu vietu – Nacionālā apvienība “”Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”.
Kopumā domē iekļuvušas piecas partijas, savukārt sešas paliek aiz strīpas, un viena no tām ir kādreizējā mēra Raimonda Munkevica pārstāvētā partija “Jūrmala-mūsu mājas”.
Liepājas domē iekļuvušas trīs partijas; lielāko balsu skaitu ieguvusi ilggadējā Liepājas mēra Ulda Seska vadītā Liepājas partija, liecina CVK provizoriskie pašvaldību vēlēšanu rezultāti.
Liepājas partija domes vēlēšanās ieguvusi septiņas vietas, Reformu partija (RP) – piecas, bet partiju apvienība “Saskaņas centrs” (SC) – trīs vietas.
Par “Valmierai un Vidzemei” sestdien notikušajās pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 60,6% valmieriešu un tas šī saraksta līderim un līdzšinējā mēra Ineša Boķa partijai dod astoņus mandātus; pārstāvību domē šis politiskais spēks ir palielinājis, bet aiz strīpas Valmierā palikusi tikai Reformu partija, liecina Valmieras vēlēšanu komisijas protokols, kas pieejams CVK mājas lapā.
Otrajā vietā šajā pilsētā ir Zaļo un Zemnieku savienība – ar 14,69% jeb iegūti divi mandāti.
“Vienotība” saņēmusi 11,38% vēlētāju atbalsta jeb divas vietas domē.
Bet Nacionālā apvienība – 9,35%, kas ir viens mandāts.
Aivara Lemberga vadītā “Latvijai un Ventspilij” domē ieguvusi deviņus mandātus, kas ir par vienu vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās; par šo politisko spēku nobalsojuši 69,44% vēlētāju, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti CVK mājas lapā.
Ventspils domes jaunajā sasaukumā iekļuvuši kandidāti no četriem sarakstiem. Pašvaldībā ir 13 deputātu vietas. Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī piedalījās mazāk kā puse balsstiesīgo – 40,89% jeb 10 406 vēlētāji.
Kopīgais “Reģionu alianses” un Reformu partijas saraksts ieguva 10,97%, kas nozīmē divas vietas domē. “Vienotība” 7,98%, kas nozīmē vienu mandātu, bet “Saskaņas centrs” 5,39%, kas šim politiskajam spēkam dod vienu mandātu domē.
Jau vēstīts, ka sestdien visā Latvijā notika pašvaldību vēlēšanas, kurās vēlētāji izraudzījās pārstāvjus kopumā 119 pašvaldībās, tostarp 110 novada domēs un deviņās republikas pilsētās. Kopumā uz 1618 pašvaldības deputātu vietām šajās vēlēšanās pretendē 8725 kandidāti no 589 sarakstiem. Tiesības doties pie balsošanas urnām bija kopumā 1,491 miljonam balsstiesīgo iedzīvotāju.
FOTO: Agnese Liepiņa
Raksts publicēts sadarbībā ar BNS
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
Kas lai balsotu, ja lielākā balstiesīgo, uzsveru lielākā, ir ārpus LV……..balso okupanti un viņu pēcteči, atvainojiet, ja pateicu nepareizi.
Es piekritu,Jums,Skarleta,zinama mera,ka,mes aizbrauceji,jau neko nevaram mainit.
Es zvaniju manai meitai vakar,un vina bija galigi satriekta par to,ka vietejo clveku(veletaju aktivitate un ieinteresetiba savas valsts likteni ir vispar nevertejama,jo viniem nekas neinterese,pat aiziet uz velesanam un nobalsot)
Es nesaku,ka tas notik visa Latvija(Riga protams,viss ir citadak)Tiesi mazajos Latvijas rajonos,kur cilveki ir loti maza skaita,vini vairs nesaskata kadu perspektivu,ka kaut kas mainisies…diemzel ta tas bija,kad es atstaju Latviju…9 gadus atpakal…un loti baidos,ka tas tapat turpinajas ari tagad.Es nevainoju Valdi Dombrovski (vins Latvijas laba ir paveicis gandriz Varondarbu).Es ,seit domaju tiesi par to,ka,tiesi Latvijas cilveki,iedzivotaji,visi,kam ar to ir kads sakars ar Valsti ka tadu,beidzot butu jabut vienotiem,un saprast,ka Latvijas vieniga vertiba ir Latvijas Neatkariba no Krievijas(lai gan pedejo menesu laika es redzu,ka tiek iztirgots viss,kas vien ir vertigs tiesi Krievijai).
Protams,dzivojot,seit ,Irija,ir vieglak dot padomus,bet mes tomer esam,un esam par Latviju.
Skārleta, pašvaldību Domes gan ir LV un ES pilsoņu vēlētas , tā kā nepilsoņiem, ja ar tiem tika domāti okupanti, nemaz nav šo balss tiesību… Krievvalodīgie , kuri ir ieguvuši Latvijas pilsonību, no LV ir izbraukuši apm. procentuāli vienādi ar latviešīem, ja ne pat vairāk… un pietiekoši daudz ir izbraukuši arī tie, kam nav šīs pilsonības…. tā ka šis nu nebūtu tas noteicošākais arguments… Var būt vnk visiem viss jau ir vienalga, un Pašvaldību vēlēšanas jau nu nav gluži tas pats kas Saeimas vēlēšanas…
Un pa lielam jau nekas traģisks nav noticis – aiz strīpas ir palikušas mazās partijas, kas tikai gaisu maisa. Tas ka SC Rīgā Daugavpilī un Rēzeknē ir uzvarējis ? Bet tas pats jau notika arī pagājušajās vēlēšanās un var būt šo pašvaldību iedzīvotāji ir apmierinati ar esošo valdību, ja jau par to balso atkal? Es personīgi tai visā nesaskatu pilnīgi nekādu traģismu…
Vēlētāju kūtrums? Var būt…., bet šis jau nav referendums par Valsts valodu
Es runāju par 1945. gada okupācijas (“atbrīvošanas”) sekām….ja kādam neskaidrības.
Šodien traģisma nav, bet citudien……tad referendums par valodu nebūs jārīko…..
Latvija tika okupēta 1945 gadā? Tas nu gan man jaunums…
Skārleta, kāpēc pati nebraucāt uz savu dzimto pagastu un nebalsojāt, ja jau tas ir tik traģiski?
Es personīgi, pēc 10 Īrijā pavadītajiem gadiem, neizjūtu nekādas morālas tiesības kādam Latvijā pāmest to, ka viņš nav aizgājis un nobalsojis par man tīkamo partiju. Par pašvaldībām balso vai nebalso tie, kas dzīvo un tie,kam šīs vēlēšanas ir svarīgas vai nesvarīgas.