11.jūlijā iznāk latviešu avīzes “Īrijas Vēstis” kārtējais numurs

Jaunajā avīzes numurā:
Skats uz XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem no tribīnēm
“Uzejot uz Mežaparka skatuves no savas pirmo soprānu 19 kolonnas un ieņemot savu 38 cm katram atvēlēto vietiņu vairāk kā 10 tūkstošu jaukto koru dalībnieku pulkā, jau pirmajās minūtēs izjutu, kā vārda tiešajā nozīmē nodimdēja Rīga, Mežaparks – pērkons, zibens, lietus gāze! Diriģentu tribīnē uzkāpušais viens no svētku virsdiriģentiem Ints Teterovskis milzu kopkori atvēra dziesmai, un cauri negaisam un lietus šaltīm pāri Rīgai izskanēja: “kas dziedāja Jāņu nakti, līgo, līgo…..”"

Ziemeļīrijā skanēs latviešu komponista Ērika Ešenvalda speciāli rakstīta kompozīcija
Latvijā tikko izskanējuši Dziesmu svētki, bet Īrija saviem, daudz mazāka mēroga svētkiem Kamdenas Raundhousā (Camden’s Roundhouse) vēl tikai gatavojas. Festivālā Īrijā skanēs skaņdarbs, kas speciāli pasūtīts latviešu komponistam Ērikam Ešenvaldam. Piedaloties Imoženai Hīpai (Imogen Heap), to izpildīs dažādu paaudžu dziedātāju kori.

Kārļa Pētersona dēls pēc Otrā pasaules kara bija izstumtais no īru sabiedrības
Otrā pasaules kara laikā Īrijā bija spēkā 1940.gada 2.septembrī prezidenta De Valeras izsludinātais ārkārtas stāvoklis, kas paredzēja dažāda veida cenzūras, ekonomikas stingru uzraudzību un citus pasākumus. Šajā laikā apmēram 5000 armijas karavīru dezertēja no īru armijas, lai pievienotos britu armijai un cīnītos pret fašismu Eiropā, viņu vidū arī Kārļa Pētersona dēls Konrāds Henrijs Pētersons, bijušais Sv.Endas skolas, Patrika Pīrsa patriotu kaltuves audzēknis.
Vai šie vīri patiesi bija dezertieri un nodevēji jeb viņi rīkojās būdami pārliecināti, ka Eiropā ir jāiznīcina nacisms?

Lasiet avīzi “Īrijas Vēstis”

Santas Siliņas ilustrācija