Visi runāja tikai latviski

Svētdien Latvijā beidzās Sabiedrības integrācijas fonda finansētā nometne Latvijas un ārzemju latviešu diasporas bērniem „Pie Sprīdīša”. Tajā šogad satikās bērni no 13 valsīm, tai skaitā arī no Īrijas. Par notikumiem un mazo Sprīdīšu piedzīvojumiem nometnē portāla baltic-ireland.ie lasītājiem stāsta tās vadītājs, Sprīdīšu draugu biedrības valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kalvāns:

“Gleznainā Amatas novada nostūrī Gauča ezera krastā 19 gadu garumā tapusi un nemitīgi pilnveidojusies bērnu nometne „Pie Sprīdīša”. Šais gados te vasaras brīvdienas pavadījuši jau vairāk nekā 2500 bērnu no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām. Te Latvijas dabas krāšņumu iepazinuši un par to priecājušies arī daudzi bērni no tālām zemēm. Īpaši kuplu mazo Sprīdīšu pulku nometne sagaidīja šovasar. Uzvarot Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā konkursā par bērnu nometņu rīkošanu Latvijas un ārzemju latviešu diasporas bērniem, Amatas novada Sprīdīšu draugu biedrība ieguva tiesības ar valsts atbalstu aicināt uz savu nometni 50 bērnus. Uzaicināto dalībnieku vidū, kuri jūlija vidū ieradās nometnē, bija 30 zēni un meitenes no 12 valstīm, kā arī 20 nometņotāji no Latvijas. Desmit dienu ilgajā nometnē dalībniekiem no Anglijas, Beļģijas, Dānijas, Francijas, Holandes, Igaunijas, Īrijas, Kanādas, Norvēģijas, Šveices, Turcijas un Zviedrijas tika dota iespēja labāk iepazīt Latvijas dabu, tautas vēsturi, pilnveidot savas latviešu valodas zināšanas, rūdīt sevi dažādās sporta nodarbībās, kā arī iegūt jaunas zināšanas un pieredzes.
Pussimts ņipru nometņotāju, jau ar pirmajām dienām Apneros, pārliecinājās, ka vasaras nometne Latvijā viņiem kā liela gudrības grāmata, sniedz tādas zināšanas un pieredzi, kādu mācību laikā skolā parasti neizdodas iegūt.
10 sasistas olas
Šoreiz, kopā ar Latvenergo speciālistēm Birutu Ģīli un Helēnu Blumbergu, pie bērniem ciemos atbrauca arī Latvenergo projekta Fizmix vadītājs Kārlis Kravis un projekta eksperimentu veidotājs Mārtiņš Gulbis. Kad stāstījumu par elektrodrošību un filmas demonstrēšanu beidza viešņas, pie eksperimentu galdiem Sprīdīšus aicināja abi fizikas speciālisti. Nu visiem bija iespēja pašiem, izpildot eksperimentus, pārliecināties, cik tālu un precīzi ar katapulti var aizmest tenisa bumbiņu, kā noturēt pirksta galā lielu, paša darinātu spāri. Līdzsvaram un inercei ir savi likumi, un ja tos uzzina, tad ar īpašu konstrukciju uz vienas naglas var uzlikt pat 44 naglas kā tas izdevās Rasmusam Orakam no Igaunijas vai 42 naglas, kā paveicās Kārlim Vītolam no Beļģijas. Savukārt Andreas Drevdals no Norvēģijas un Niklāvs Miezis no Īrijas kā īsti burvju mākslinieki, iemanījās noraut galdam galdautu un neizliet ne piles ūdens no 5 līdz malām piepildītām ūdens glāzēm. Viesi uz nometni bija atveduši arī kārbiņu ar 10 svaigām olām. Tās salika uz šķīvīšiem virs trīslitru ūdens burkām. Lai kā meitenes centās, izraut šķīvīti, lai ola tam nelidotu līdzi, bet iekristu burkā ar ūdeni, nebija vis tik vienkārši. Olas krita kur pagadījās un saplīsa. Taču Santa Skudra no Īrijas un Amanda Gaide no Kanādas ar grūto uzdevumu tika veiksmīgi galā un abām meitenēm par inerces likumiem nu ir skaidrība. Bērni interesantajos eksperimentos ieguva jaunu pieredzi. Bet Rīgas speciālistiem gan nācās doties mājās bez 10 līdzatvestajām olām, kuras visas bija „gājušas bojā” mēģinājumu laikā.
Imanta Ziedoņa pasakām tapa dvīņu māsas
Lai palīdzētu bērniem labāk iepazīt latviešu valodas skaistumu, izteiksmes bagātību un daiļskanību, Sprīdīšu nometnes audzinātājas literāra sarīkojuma laikā bērnus ieveda Imanta Ziedoņa pasaku, dzejoļu un citu literāro žanru pasaulē. Mūzikas skolotāja Dita Bērziņa kopā ar Valmieras Viestura vidusskolas skolnieci, flautisti Gitu Aizupieti pasākumam piedeva īpaši emocionālu noskaņu. Pēc kopīgas dziesmu dziedāšanas, kurām vārdus rakstījis Imants Ziedonis, nometņotājiem bija iespēja rādīt savu prasmi gan daiļlasīšanā, gan dzejoļu un pasaku sacerēšanā. Un tad atklājās, ka daudzo valstu Sprīdīšu pulkā ir patiešām jauni, daudzsološi talanti. Imanta Ziedoņa Krāsainajām pasakām nometnē tapa dvīņu māsas: gan Nepareizā pasaka, gan Pasaka par Sprīdīti, gan pasaka par Melno un balto, gan vēl citi darbiņi, kuri godam izpelnījās žūrijas atzinību un balvas.
Tā sagadījās, ka starptautiskās Sprīdīšu nometnes atklāšana šovasar notika vienlaikus ar vēl kādu nozīmīgu notikumu. Latvijas valsts karogs tika pacelts pie jaunuzbūvētā Sprīdīšu Zinību namiņa pašā Gauča ezera krastā. Pirmo nodarbību bērniem tajā vadīja literatūras skolotāja Gita Krūkle. Nodarbības temats bija par tīru, daiļskanīgu un literāri pareizu latviešu valodu. Latvijā un arī ārzemēs dzīvojošie bērni naski nosauca žargona un dažādus citus vārdus, kuriem nav vietas mūsu daiļskanīgajā valodā. „Melnajai avij” pretī tika rakstīti pareizi lietojami vārdi un bērni, cits caur citu, skolotājai apsolīja, ka turpmāk centīsies runāt pareizā un daiļskanīgā latviešu valodā.
Nometnes pirmajās dienās daži dalībnieki vēl centās savā starpā sarunāties gan zviedriski, gan dāniski, gan angliski vai vāciski. Taču uzreiz kļuva skaidrs, ka jaunie draugi tevi nesaprot un vienīgā izeja no strupceļa ir nekautrēties un runāt latviski. Veiksme atnāca negaidīti ātri. Jau nometnes pirmās nedēļas beigās visi bērni runāja tikai latviski, pie tam, ar katru dienu aizvien labāk.
Vai bitei ir ausis?
Dīvains jautājums. Bet Amatas novada dravniekam Jānim Sietiņsonam, kura meita Paula arī bija nometņotāju pulkā, nācās atbildēt uz neskaitāmiem bērnu jautājumiem par mazo, čaklo medus vācēju. Labi zinot, ka dažkārt dabas izzināšanā lieti palīdz arī garšas spēks, bitenieks pie Sprīdīšiem ciemā bija atbraucis nevien ar videofilmu par bišu dzīvi un raženo darbošanos Latvijā , bet arī ar suvenīriem, dažādiem medus paraugiem degustēšanai un arī pa nelielai medus burciņai katram no 50 vērīgajiem klausītājiem. Laikam jau lieki klāstīt, ka saldās vielas baudīšana visiem stiprināja gan labsajūtu, gan vēlmi labāk izzināt mazo lidoņu dzīves noslēpumus. Uzzinājis, ka bites pasauli apdzīvojušas jau 40 – 60 miljonus gadu pirms pirmatnējais cilvēks parādījies uz zemeslodes, vērīgais un zinātkārais Šveices puika Džeimss Curbrigs nopietni paziņoja, ka šo ziņu noteikti darīs zināmu arī savai mammai Daigai un arī vecmāmiņai Mārupē.
Katra diena nometnē bērniem atnāca ar jauniem notikumiem ar dažādām aktivitātēm, ar patīkamām izklaidēm. Bija gan tautas deju mācīšanās, gan kopīga dziedāšana pie ikvakara ugunskura, gan diskotēka. Un arī staigāšana pa trosu ceļu un sacensības prāta spēlē par 100 nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē. Cēsu muzeja darbiniece Sanda Salmiņa bija gan stāstītājas, gan atbilžu vērtētājas lomā. Sprīdīšu nometnē šogad uzbūvēts jauns rotaļu laukums, pie peldētavas Gauča ezerā noenkuroti 4 jauni Kanādā ražoti katamarāni. Pats par sevi saprotams, ka vizināšanās ar tiem bija viena no vispatīkamākajām nodarbēm. Saistošas bija arī tautas bumbas spēles, šaušanas sacensības, daudzcīņa ar dažādām disciplīnām. Un, kad uz nometni atbrauca pieci braši zemessargi no 27. Cēsu bataljona kapteiņa Māra Skrīveļa vadībā, tad katrs nometņotājs centās apliecināt un darbos pierādīt, ka var būt potenciāls jaunsargs. Bet trīs formās tērptie vīri un divas jaunkundzes bija stingri un īpaši prasīgi. Kara mākslā tika izspēlētas vairākas spēles, kuras no Sprīdīšiem prasīja atjautību, spēku un izturību. Nav taču nekāda nieka lieta, ja katrai komandai uz laiku ir jāveic augstas grūtības pakāpes uzdevumi, atrodoties „misijā”. Ja komandai līdzi jānes „ievainotais” biedrs un ar šo nastu pat jābrien pa dūņainu ūdensšķērsli un jāiznes „cietušais” zem tiltiņa laipām, tad kapteiņa atzinības vārdi un „militārie” apbalvojumi katrā Sprīdītī vieš īstu lepnumu un gandarījumu par savu cīņas sparu un panākumiem.
Amatas novada Sprīdīšu draugu biedrība ar diplomiem medaļām un balvām nometnes noslēguma sarīkojumā sveica gan visus 50 zinātkāros un darbīgos Sprīdīšus, gan teica atzinīgus vārdus par radošo, pašaizliedzīgo darbu nometnes vadītājai Valmieras Viestura vidusskolas skolotājai Zigitai Baldonei un viņas kolēģēm Sarmītei un Sanitai Allikām , Gitai Krūklei un Zviedrijas skolotājai Daigai Vītoliņai. Atzinību izpelnījās bērnu vecāku veltes no viņu mītņu zemēm. Atvadoties no Sprīdīšu nometnes, bērni devās mājās ar lielu gandarījuma sajūtu, ka 10 jaukajās dienās, iegūti jauni draugi, jaunas zināšanas un prasmes. Vairāk iemīlēta šī zeme un stiprināta atziņa, ka Latvija ir manas mājas.”

FOTO: www.apneri.lv