Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien turpināja skatīt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā; diskusijas izvērtās par elektroniskās vēlēšanu sistēmas izveidi un identifikācijas karšu (ID karšu) izmantošanu balsošanā, aģentūra BNS novēroja komisijas sēdē.
Patlaban komisija izmaiņas vēlēšanu kārtībā gatavo skatīšanai Saeimas galīgajā lasījumā.
Grozījumus turpinās skatīt arī nākamajā komisijas sēdē, jo lielāko daļu priekšlikumu izskatīšana otrdien tika atlikta.
Deputāti atbalstīja Reformu partijas pārstāvja Valda Liepiņa priekšlikumu, kas paredz noteikt, ka turpmāk balsis skaitīs pēc derīgajām vēlēšanu zīmēm, nevis aplokšnu skaita, kā tas bija iepriekš.
Vēl Liepiņš rosināja noteikt, ka kandidāts paraksta apliecinājumu par spēju izteikties un saprast valsts valodu tādā apmērā, kāds nepieciešams profesionālo Saeimas deputāta pienākumu veikšanai komisijās, plenārsēdēs un saziņā ar vēlētājiem.
Vairāki priekšlikumi ir par balsošanu ar identifikācijas kartēm, ja tas ir vēlētāja vienīgais personu apliecinošais dokuments. Komisijas deputāti pauda bažas, ka ID karšu izmantošana balsošanā varētu būt saistīta ar lielu risku. “Vienotības” deputāte Rasma Kārkliņa norādīja, ka valstij tomēr jānāk pretim vēlētājiem un jāļauj balsot arī ar identifikācijas kartēm, nevis tikai pasēm. “Ja viņi ir izvēlējušies neņemt pasi, tad mēs nākam pretī ar risinājumu. Tas būtu konstruktīvs atrisinājums problēmai,” viņa teica.
Tāpat nākotnē būtu jāievieš elektroniskā vēlēšanu sistēma. Deputāti bija vienisprātis, ka līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām tas neizdosies, tomēr agrāk vai vēlāk šāds reģistrs ir jāizstrādā. “Mēģināsim dzīvot modernā pasaulē un ielēkt vilcienā līdz ar pārējo Eiropu,” sacīja Liepiņš.
Komisijā saņemti priekšlikumi arī par kandidātu valodas prasmes līmeni un ievēlējamo deputātu skaitu no vēlēšanu apgabala.
Deputāte Lolita Čigāne (“Vienotība”) rosina katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu noteikt proporcionāli konkrētajā vēlēšanu apgabalā nobalsojušo vēlētāju skaitam, bet ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju balsis pieskaitīt tam vēlēšanu apgabalam, par kuru nobalsojuši ārzemēs dzīvojošie vēlētāji (nevis tikai Rīgai, kā bija līdz šim – red. piezīme). Viņa arī rosina vēlēšanu gadā atvēlēt naudu Centrālajai vēlēšanu komisijai, lai tā informētu vēlētājus par vēlēšanu procesu un palielinātu to informētību par Saeimas vēlēšanu nozīmi. Čigāne iesniegusi arī priekšlikumu, ka sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt vēlēšanu apgabalā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ievēlēto deputātu skaitu.
Savukārt Nacionālā apvienība rosina, ka kandidātam būtu jāparaksta deklarācija, ka viņš prot valsts valodu atbilstoši valsts valodas prasmes augstākā līmeņa 2.pakāpei (C2).
Saeimas komisijas deputāti vērtēs arī procedūru par balss nodošanu glabāšanā trīs dienas pirms Saeimas vēlēšanām.
FOTO: baltic-ireland.ie
Raksts publicēts sadarbībā ar BNS
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie