Ceturtdiena, 27. janvāris, Varda dienas: Ildze, Ilze, Izolde

Draugiem.lv: vidēji katrs piektais lietotājs portālā ienāk no ārzemēm draugiem.lv

- 09.10.2013
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , ,

img_7710-001Nākamā gada martā sociālais portāls draugiem.lv svinēs desmit gadu jubileju. Kopš tā izveides tas ir ievērojami attīstījies un pārvērties, taču joprojām ir Latvijā populārākais sociālais tīkls. Kā vērtēt sociālo portālu attīstību Latvijā, kādu nozīmi tie ieguvuši Latvijas iedzīvotāju ikdienā un kādi ir sociālo portālu lietotāju paradumi, intervijā aģentūrai BNS stāsta draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks (attēlā):

- Kā vērtētu sociālo portālu attīstību Latvijā pēdējo piecu gadu laikā?

- Pēdējo piecu gadu laikā sociālo portālu attīstība Latvijā ir notikusi ļoti strauji. Ja līdz tam sociālos portālus lietoja tikai privātpersonas, tad pēdējo gadu laikā tos sākuši izmantot arī zīmoli. Man ir grūti iedomāties lielu, nopietnu uzņēmumu Latvijā, kuram nebūtu konti sociālajos medijos. Attiecīgi arī zīmoli ir atzinuši sociālo mediju par nopietnu kanālu, caur kuru komunicēt ar saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem. Sociālo portālu attīstība, pateicoties zīmoliem, ir bijusi ļoti strauja. Piemēram, portālā draugiem.lv ir 22 tūkstoši šādu zīmolu lapu, kuras komunicē ar portāla lietotājiem. Līdz ar to, manuprāt, sociālo portālu attīstība pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi tikpat nozīmīga kā vēl pirms pieciem gadiem, kad sociālie mediji Latvijā tikai ienāca cilvēka ikdienā. Pirms tam sociālos portālus uzskatīja par kārtējo tīņu izklaidi, bet tagad tādi zīmoli kā “Swedbank” vai “Lattelecom” utt., apstiprina, ka sociālais medijs ir nopietna platforma.

- Kādu nozīmi tie ir ieguvuši Latvijas iedzīvotāju ikdienas dzīvē?

- Piemēram, portālā draugiem.lv vidēji viens lietotājs pavada stundu dienā. Vidēji viena lietotāja pavadītais laiks portālā pieaug, un ir jautājums, kāpēc tā ir. Mēs redzam, ka vidēji katrs piektais lietotājs draugiem.lv ienāk no ārzemēm – Anglijas, Īrijas, Norvēģijas u.c. valstīm, kur izveidojušās lielas latviešu kopienas. Sociālie mediji palīdz viņiem ikdienā komunicēt ar saviem tuviniekiem, kas palikuši Latvijā. Manuprāt, sociālais medijs ir aizstājis to komunikāciju, kāda bija agrāk, piemēram, sazvanīšanos vai vēstuļu rakstīšanu – tagad pat iedomāties nevaram, ka varētu sarakstīties ar vēstulēm vai pastkartēm. Tā vietā ir visiem ir saprotama, vienkārša un ērta saziņa internetā.

Vēl viens nozīmīgs notikums ir tas, ka arī valsts ir atzinusi, ka sociālais medijs ir vieta, kur pulcējas un komunicē savā starpā cilvēki. Piektdien [27.septembrī] tika palaista Valsts kancelejas veidota lapa portālā draugiem.lv. Piemēram, ASV valdība sociālos medijus izmanto jau labu laiku, jo saprot, ka nevajag izgudrot neko jaunu, kā uzrunāt cilvēkus, un lielākoties cilvēki pat e-pastus ikdienā nelieto, izņemot darba vajadzībām. Sociālie portāli cilvēka ikdienu ir mainījuši tā, ka tajos var satikt ne tikai savus draugus un ģimenes locekļus, bet arī uzņēmumus un valsts pārvaldi.

- Kādas atšķirības sociālo portālu lietošanas paradumos ir novērotas starp Baltijas valstu iedzīvotājiem? Ar ko atšķiramies no Eiropas? Vai arī caurmērā lietošanas paradumi ir vienādi?

- Paradumi pārsvarā ir vienādi starp dažādu valstu iedzīvotājiem, drīzāk tie atšķiras starp dažādām vecuma grupām. Jaunāki cilvēki vairāk rada saturu, kamēr vecāki cilvēki vairāk to patērē, t.i., vairāk skatās bildes, komentē ierakstus. Savukārt jaunieši bez maz vai fotografē visu, ko redz, un to arī publicē. Jauniešiem nav kompleksu arī fotografēt sevi. Bet vecāka gadagājuma cilvēki trīs reizes padomās, vai tā bilde ir smuka, vai tā kādam patiks. Visā pasaulē paradumi ir aptuveni vienādi – lietotāji sarakstās, komentē, publicē bildes, nav būtisku atšķirību, vismaz Baltijas valstīs noteikti nav.

- Vai ārzemēs sociālajos portālos cilvēki nepavada vairāk laika nekā Latvijā?

- Nē. Dati liecina, ka Latvija ir viena no pasaules līderēm, ja salīdzina, cik no iedzīvotāju skaita ir interneta lietotāji. Salīdzinoši ASV, pirmkārt, ir miljoniem iedzīvotāju, kuriem nemaz nav pieejams internets, un, otrkārt, ir simtiem tūkstošu tādu iedzīvotāju, kuri neprot lasīt un rakstīt. Latvija, salīdzinot ar Ameriku, ir ļoti labā līmenī. Sociālos medijus var izmantot tikai tad, ja ir pieejams internets. Ja skatāmies, piemēram, mobilā interneta pakalpojumus, tad jāuzsver, ka tik liela mobilā interneta pieejamība nav nekur pat Rietumeiropā, savukārt tik lēts mobilais internets kā pie mums nav nekur pasaulē.

- Tāpat vidējais interneta ātrums Latvijā salīdzinoši ir ļoti liels.

- Jā, Latvijā ir otrais vai trešais ātrākais internets pasaulē.

FOTO: baltic-ireland.ie

bns501

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie