Darbs vai pabalsti – tāds ir jautājums
Īrijas valdība šonedēļ ir prezentējusi kampaņu, kas tiks uzsākta tuvākajā laikā un kuras mērķis ir pierādīt sociālās palīdzības saņēmējiem, ka lielākajai daļai darba alga būtu izdevīgāka nekā pabalsti, raksta The Irish Times.
Pētījums, ko pasūtījusi sociālās aizsardzības ministre Joan Burton, liecina, ka vismaz 75% cilvēku, kuri saņem sociālos pabalstus, iegūstot darbu, varētu palielināt savus ienākumus par aptuveni 50%.
Tikai nelielai daļai – 3% – izdevīgāk ir saņemt sociālos pabalstus nevis strādāt, apgalvo pētnieki.
Kampaņas “Labāk ir darbā” ietvaros tūkstošiem pabalstu saņēmēju saņems vēstules, kas parādīs, cik lieli pēc nodokļu nomaksas būtu ienākumi no algas salīdzinājumā ar pabalstiem. Ir izstrādāts arī interneta kalkulators, kas ļaus ikvienam sociālā dienesta klientam vai zemu atalgotu darbu strādājošam cilvēkam dažādus algu līmeņus salīdzināt ar sociālajiem pabalstiem.
Visticamāk, ievērojami palielināt savus ienākumus, atgriežoties darbā, var tie cilvēki, kuri saņem tikai vienu sociālās labklājības maksājumu – līdz 188 € nedēļā. Taču ģimenēm, kuras saņem papildus maksājumus par apgādājamiem bērniem, hipotekāro procentu piemaksas vai īres pabalstu, atgriežoties darbā, ienākumi samazinātos.
Lai padarītu atgriešanos darbā pievilcīgāku, nākamgad ir piešķirts papildu finansējums pabalstiem, kas sniedz finansiālu atbalstu strādājošo ģimenēm ar zemu atalgojumu.
Piemēram, papildus 55 miljoni € ir piešķirti piemaksām ģimenes ienākumiem (Family Income Supplement) – ar nodokli neapliekamam maksājumam strādājošiem vecākiem ar zemu atalgojumu. Šobrīd šo shēmu izmanto vairāk nekā 40000 ģimeņu.
Jautājums – darbs vai pabalsti – jau labu laiku Īrijā rosinājis pretrunīgus viedokļus kā arī dažādus pētījumus ar pretrunīgiem secinājumiem. Plašu sabiedrības un mediju uzmanību nesen izpelnījās Ekonomikas un sociālo pētījumu institīta (ESRI) publiskotais darba dokuments, kurš apgalvoja, ka 44% cilvēku ar maziem bērniem ir izdevīgāk saņemt pabalstus nekā strādāt. Vēlāk tas tika izņemts no institūta mājas lapas un aizstāts ar pārskatītu versiju, kurā tika lēsts, ka tomēr tikai mazāk nekā 10% izdevīgāk būtu nestrādāt.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
daudzi jau strada nelegali un sanem pabalstus, naudas del gatavi pakarties: tadus varetu atshaut
Piekritu Sergejam, it seviski , tas attiecinams uz polu sergu. Kretiniskaka un bledigaka nacija nav redzeta, parspej pat zidus
Ir tikai maza niansīte.Līdz ko cilvēks ir atradis darbu un tur strādā uz pārbaudes laiku,tā tūlīt jāziņo soc kantorim,un uz to laiku pabalstu cilvēks nesaņem.Un ja nu darbā nepieņem,tad ej atkal uz soc kantori,un sāc kārtot atkal pa jaunu savu pabalstu,kas ieilgst reizēm pat pusgadu.Turklāt,ja kompānija algu pārskaitījusi par test job uz bankas kontu,tad ir vēl bēdīgāk,jo soc kantoris prasa pēdējo 6 mēnešu bank statement,un līdz ar to pabalstu atpakaļ dabūt ir vēl sarežģītāk.Vajag vēstuli,par katru konkrēti nostrādāto dienu.
Kamēr ar darba devēju nav noslēgts līgums,tikmēr labāk izpildīt visas soc kantora prasības,apmeklēt kursus,utt.Tas viss gan ir tukša pļāpāšana,bet tomēr,vismaz zini ka tie 188,- nedēļā būs,un maizi ko vēderā bāzt būs.
Cits jautājums ir par tiem kuri nemeklē darbu,un nemaz negrib to darīt.