Saskaņā ar karjeras portāla IrishJobs jaunāko pētījumu gandrīz divas trešdaļas profesionāļu uzskata, ka viņu pašreizējā alga neatspoguļo viņu prasmes, kvalifikāciju un pieredzes līmeni, raksta RTE. Algu un prēmiju apsekojums liecina, ka 63% strādājošo nav iespēju regulāri vienoties ar darba devēju par algu palielināšanu.

Ar jaunajiem noteikumiem Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem būs pienākums atklāt informāciju, ļaujot skaidrāk apzināt atšķirības vīriešu un sieviešu darba samaksā un ļaujot darbiniekiem vieglāk salīdzināt algas. Ceturtdien plenārsēdē Eiropas Parlaments (EP) ar 427 balsīm “par”, 79 — “pret” un 76 deputātiem atturoties pieņēma jaunus noteikumus, saskaņā ar kuriem atalgojuma noteikšanā turpmāk būs jāievēro dzimumneitrāli kritēriji un jāizmanto dzimumneitrālas darba novērtēšanas un klasifikācijas sistēmas.

Saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem, iztikas minimuma atalgojums jeb Living Wage nākamajam gadam paliek nemainīgs, ziņo RTE. Šī aprēķinātā atalgojuma lielums var tikt mainīts atkarībā no dzīves izmaksu un nodokļu svārstībām. Aprēķinus veic Living Wage Technical Group (LWTG), ko vada Vincentian Partnership for Social Justice (VPSJ) un kurā ir iekļauti pētnieki un akadēmiķi no St Vincent de Paul, Nevin Economic Research Institute, SIPTU, Social Justice Ireland, TASC un Unite.

Šodien ir pēdējā diena, kad darbojas šī gada 26.martā ieviestā Pagaidu algu subsidēšanas shēma Temporary Wage Subsidy Scheme (TWSS), jo ar 1.septembri tā tiek nomainīta ar Nodarbinātības algu subsīdiju shēmu jeb Employment Wage Subsidy Scheme (EWSS). Jaunā subsīdiju shēma darbosies līdz 2021.gada 31.martam un tā ļaus darba devējiem saņemt algu subsīdijas plašākam darbinieku lokam, tostarp jauniem darba ņēmējiem un sezonas darbiniekiem, raksta RTE.

Ieņēmumu dienests (Revenue) ir sācis sazināties ar visiem darba devējiem, kas ir izmantojuši Covid-19 pagaidu algu subsīdiju shēmu, lai pārbaudītu, vai tie atbilst nosacījumiem un nodrošinātu, ka shēma netiek izmantota nepamatoti, vēstī The Irish Times. Dienests veic pārbaudes, lai noskaidrotu, vai uzņēmumi pareizi pieprasa finansējumu saskaņā ar shēmu, kas valstij līdz pagājušajai nedēļai bija jau izmaksājusi 1,59 miljardus eiro.

Valdība veikusi izmaiņas Pagaidu algu subsīdiju shēmā (TWSS), kas tika ieviesta 26. martā ar mērķi nodrošināt finansiālu atbalstu atbilstīgajiem darbiniekiem gadījumos, kad darba devēja uzņēmējdarbību negatīvi ietekmējusi Covid-19 pandēmija, ziņo www.gov.ie. Shēmas mērķis ir saglabāt uzņēmumu dzīvotspēju, radīt iespēju neatlaist darbiniekus un saglabāt saikni starp darba devēju un darba ņēmēju.

Latvijā pagājušajā gadā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 25,8% darba ņēmēju, kas ir par 4,7% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija. Tostarp 116 tūkstoši jeb 14,4% darba ņēmēju 2019.gadā saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 2,5% mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 16,9% darba ņēmēju.

Darba portālu CVMarket.lv un Your Move kopīgi rīkotajā aptaujā 96% respondentu norādījuši, ka pozitīvi vērtē izmaiņas Darba likumā, kas uzņēmumiem uzlika par pienākumu norādīt atalgojuma diapazonu darba sludinājumos. 61% uzskata, ka šobrīd ir vieglāk izvēlēties sev atbilstošas vakances, 19% novērtē iespēju salīdzināt atalgojuma līmeni līdzīgās specialitātēs, bet 16% kā pozitīvāko no izmaiņām norādījuši iespēju gūt reālāku priekšstatu par algām Latvijā.

Statistika liecina, ka Īrijā pagājušajā gadā algas pieaugušas straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), taču pieaugumu var vērtēt kā viduvēju, ja ņem vērā, ka daļā valstu strādājošo ienākumi pieauguši par līdz pat 11%, vēstī Independent.ie. Jaunākie Eurostat dati liecina, ka samaksa par darba stundu pagājušajā gadā Īrijā pieauga par 3,6%, salīdzinoši vidējais rādītājs 28 ES valstīs bija 3 %.

Īrijas finanšu ministrs Paschal Donohoe jau iepriekš solīja, ka 2019.gada valsts budžets vairāk naudas ieliks iedzīvotāju maciņos nekā izņems. Iesniedzot budžetu parlamentā, ministrs sacīja, ka izdevumi nākamajā gadā sasniegs 66 miljardus eiro, kas ir par 4% vairāk nekā šajā gadā, bet budžets ir atbildīgs un sabalansēts un ekonomika parāda veselīgu izaugsmi.