Latvijas parlaments ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu par Valsts drošības komitejas (VDK) rīcībā esošo dokumentu nepubliskošanu 50 gadu jeb neatvērt tā saucamos čekas maisus vēl 30 gadu, aģentūra BNS uzzināja Saeimā. Par balsoja 49 deputāti, savukārt pret bija 36 – deputāti no “Saskaņas centra, daļa Nacionālās apvienības deputātu, kā arī viens deputāts no ZZS.
Likumprojektu skatīs Saeimas Juridiskā komisija un Saeimas Nacionālā drošības komisija.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers (Reformu partija) norādīja, ka nav pilnīgas pārliecības, ka šajos maisos ir pilnīgi visas kartītes.
“Ja aplēšam, ka aģentu skaits bija tuvu 25 tūkstošiem, tad kartītes satur tikai informāciju par 4,5 tūkstošiem,” teica Zatlers. Uz tās ir personas vārds, uzvārds, vervētāja vārds, piesegvārds jeb iesauka, dati par dzīvesvietu.
“Ieteicu Satversmes aizsardzības birojam kā modeli parādīt sabiedrībai un pamēģinājām to parādīt arī deputātiem. Seko dziļa vilšanās. Un tas ir viss? Jā, tas tiešām ir viss. Un šos faktus, kas ir kartītē, nevar izmantot tiesā, lai pierādītu sadarbību, reālu sadarbību ar valsts drošības dienestu. Un ja mēs ņemam tos tiesas procesus, kas ir bijuši, visi tie ir beigušies par labu prasītājam. Sadarbības fakts nav pierādīts. Tātad tiesā šo uzskaites kartīti praktiski nav iespējams,” par “čekas maisu” saturu stāsta Zatlers.
Kartītēs ir informācija par saucamajiem “stukačiem”, kas bija ziņotāji. Zatlers norādīja, ka bija arī cita kategorija, kuriem nebija vajadzīgas kartītes, viņi sadarbojās ar čeku pa tiešo.
Viņš arī norādīja, ka jaunākiem cilvēkiem, kas ir šajā kartotēkā, ir nedaudz virs četrdesmit gadiem. “Tā nav kaut kāda kartīte ar bojā gājušiem, vai aizsaulē aizgājušiem. Tā ir kartotēka ar reāliem cilvēkiem, kas ir mums līdzās,” pauda Zatlers.
Komisijas vadītājs vienlaikus uzsvēra, ka Latvijas valsts nav nodevusi visai sabiedrībai šo “stukaču” sarakstu, bet Latvijas valsts to ir izmantojusi savām interesēm. Praktiski valsts drošības iestādēm šie saraksti nav slepeni un tie tiek lietoti valsts interesēs. Valsts ir pieņēmusi arī ierobežojumus šiem cilvēkiem.
Komisijas vadītājs norādīja, ka priekšā ir diskusija par atsevišķu ierobežojumu saglabāšanu.
“No visiem 17 tikai četros Tieslietu ministrija deva atzinumu, ka šeit ir politiska izšķiršanās par to, lai saglabātu vai mainītu amatu aizliegumus. Pārējos 13 secinājums bija ļoti viennozīmīgs. Ierobežojumus – saglabāt,” viņš uzsvēra.
Zatlers atzina, ka sabiedrībā ir pieprasījums pēc to cilvēku vārdu atklāšanas, kuri ziņojam jo daudzas ģimenes cietušas no čekas, bet atklāts ir jautājums, vai esam gatavi sākt izskaidrošanos 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, un vai šī izskaidrošanās nesīs sabiedrībai saliedētību vai tomēr šķelšanos, īpaši latviešu sabiedrībā.
Viņš aicināja maisu saturu atklātībā nenodot līdz tam laikam, kamēr sarakstos esošie būs aizgājuši viņā saulē un arī viņu bērni būs cienījamā vecumā.
Pašlaik likums “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” nosaka personu sadarbības ar VDK noilguma termiņu, kas beidzas nākamā gada 19. maijā.
FOTO: baltic-ireland.ie
Raksts publicēts sadarbībā ar BNS
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie